Eņģeļi un dēmoni

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
"Eņģeļi un dēmoni"
Angels n demons.jpg
Autors(-i) Dens Brauns
Oriģinālais
nosaukums
Angels and Demons
Tulkotājs Uldis Šēns
Valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Valoda angļu
Žanrs(-i) romāns
Izdevējs Pocket Books
Izdota 2000. gadā
Izdota latviski 2004. gadā
ISBN ISBN 0-671-02735-2
OCLC 52990309, 317823082, 229276462
Nākamā Da Vinči kods

"Eņģeļi un dēmoni" (angļu: Angels and Demons) ir amerikāņu rakstnieka Dena Brauna romāns, kas sarakstīts 2000. gadā. Šis ir piedzīvojumu romāns gan ar trillera, gan intelektuālā detektīva elementiem. Notikumi pārsvarā norisinās Romā, vienas diennakts laikā. Romāns ticis ekranizēts 2009. gadā.

Sižets[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Romas pāvesta nāves notiek vairāki mīklaini noziegumi. Organizācijā CERN pēc lielā hadronu kolaidera palaišanas, nogalināts viens no zinātniekiem un nozagts konteiners ar antimatēriju. Romā nolaupīti četri kardināli - favorīti, kas pretendēja uz Romas pāvesta vietu. Uz Vatikāna gvardes štābu atsūtīta draudu vēstule no noslēpumainajiem iluminātiem. Organizācija CERN vēršas pie Roberta Lengdona pēc palīdzības slepkavības izmeklēšanas lietā, bet Romas Katoļu baznīca vēršas pie organizācijas CERN, jo uz konteinera redzams laboratorijas logo.

Lengdons ir pārliecināts, ka noziedzīgā grupējuma mērķi jāmeklē Vatikānā, un veido sadarbību ar Vatikāna gvardi, kuras uzdevums ir nodrošināt pontifika drošību. Braucienā uz Vatikānu, Robertu pavada mirušā profesora audžumeita Vitorija. Viņai ir jānomaina antimatērijas konteinera akumulators; citādi pēc 24 stundām, akumulators nosēdīsies un notiks šausmīgi spēcīgs sprādziens. Svētais Krēsls pēc pāvesta nāves ir Sede Vacante stāvoklī, bet Siksta kapelā uz pārrunām sanācis konklāvs, kam ir jānosauc jaunais katoļu baznīcas pārstāvja vārds. Problēma ir tajā, ka četri galvenie Svētā Krēsla kandidāti ir nolaupīti.

Lengdons nešaubās, ka par kardinālu nolaupīšanu, atbildīgi ir ilumināti. Viņš pieļauj, ka nozagtais konteiners un kardināli atrodas iluminātu slepenajā sapulču vietā. Senajos laikos, visiem, kas vēlējās pievienoties kopienai, bija jāatrod ceļš uz šo vietu ar atslēgu palīdzību, kuras ilumināti bija atstājuši četros Romas nostūros, kas veidoja krusta virsotnes. Ar vienīgo, Vatikāna arhīvos saglabājušos Galileja darba eksemplāru (kurš it kā ir bijis viens no iluminātiem), Lengdonam izdodas soli pa solim izskaitļot meklējamo baznīcu nosaukumus. Mīklas atslēgas izrādās izcilā Bernīni darbi, kurš arī it kā ir bijis ilumināts. Katrā krusta virsotnē Lengdons atrod viena nolaupīta kardināla līķi ar nokaitētu metālu uz krūtīm izdedzinātām pirmatnējo stihiju ambigrammām:

Agostino Kidži kapa piramīdas veidola kapakmens Svētās Marijas del Popolo baznīcā - "apgaismoto ceļa" sākumpunkts.
  • Rafaela projektētajā un Bernīni iekārtotajā Kidži kapelā, Svētās Marijas del Popolo baznīcas kriptā, viņš atrod dzīvi apbedīto kardinālu, kuram mute piebāzta pilna ar zemi. Uz viņa krūtīm iededzināta vārda "zeme" ambigramma.
  • Sv. Pētera laukumā Sv. Pētera katedrāles priekšā atrod agonijā esošu kardinālu ar caurdurtām plaušām. Uz viņa krūtīm - vārda "gaiss" ambigramma.
  • Svētās Marijas del Vitorijas baznīcā, kur atrodas pazīstamā Bernīni skulptūra "Sv. Terēzas ekstāze", Lengdons sastop iluminātu nolīgto algotni-slepkavu tajā brīdī, kad viņš iekar trešo kardinālu virs sārta, uz kura krūtīm iededzināta vārda "uguns" ambigramma. Apšaudē iet bojā profesoru pavadošais policists, Vitorija nokļūst algotņa gūstā, bet pašam Lengdonam izdodas izmukt.
  • Ceturtais "apgaismoto ceļa" punkts ir Bernīni Četru upju strūklaka, kas atrodas piazza Navona; tajā slepkava mēģina noslīcināt sasietu kardinālu, uz kura krūtīm izdedzināta vārda "ūdens" ambigramma. Lengdons mēģina glābt nelaime nonākušo kardinālu un viņam tas izdodas - kardināls Badža izdzīvo un vēlāk kļūst par jauno Romas pavestu.

Visbeidzot, "apgaismoto ceļš" atved Lengdonu uz iespējamo iluminātu sapulču vietu - seno Romas pāvesta rezidenci, Sv. Eņģeļa pili. Izmantojot Passeto, viņš iekļūst Vatikāna pilī un pieveic algoto slepkavu. Noskaidrojas, ka kamerlengo (mācītājs, kas vada Vatikānu Svētā Krēsla vakances periodā) bija vienatnē uz privāto audienci ar Koleru. Tas pastiprina viņu aizdomas, ka tieši Kolers ir atbildīgs par iluminātu sazvērestību. Uz kamerlengo kliedzienu tiek uzlauztas viņa istabas durvis, Kolers mirst apšaudes laikā, paspēdams pirms nāves Lengdonam iedot videolenti.

Līdz antimatērijas eksplozijai atlikušas dažas minūtes. Policija sāk no Vatikāna evakuēt kardinālus. Kamerlengo izejot no katedrāles redz vīziju un metās pie Sv. Pētera kapa, kur, kā vēlāk izrādījās arī atrodas konteiners ar antimatēriju. Ieguvis konteineru piecas minūtes līdz eksplozijai, viņš kopā ar Lengdonu ielec helikopterā un strauji dodas augšup. Sprādziens notiek lielā augstumā un tādēļ ir nekaitīgs Romas iedzīvotājiem. Kamerlengo ar izpletni nosēžas uz Sv. Pētera katedrāles kupola, kur viņu sveic pateicīgas ļaužu masas. Kardināli emociju uzplūda ir gatavi iecelt kamerlengo par jauno Romas pāvestu.

Tajā pašā laikā Tiberinas salā nosēžas brīnumainā kārtā sprādzienu pārdzīvojušais Lengdons. Viņš sasauc kardinālus un nodemonstrē Kolera atstāto videolenti. Pēc tās kļūst skaidrs, kas patiesībā ir atbildīgs par visiem noziegumiem. Satiekoties ar Vitorijas tēvu sakarā ar antimatērijas iegūšanas eksperimentiem, nu jau mirušais pāvests tos atbalstīja, apgalvojot, ka tieši zinātne deva viņam dēlu. Šie vārdi kamerlengo uzvedināja uz domām par to, ka pāvests kādreiz ir kritis grēkā kopā ar sievieti, tādējādi pārkāpjot celibāta zvērestu, un tādēļ nav cienīgs dzīvot. Viņš noindēja pontifiku un, lai tiktu ievēlēts par jauno pāvestu, organizēja antimatērijas un kardinālu nolaupīšanu, bet vēlāk arī Romas paglābšanu no sprādziena, piesedzot to visu ar iluminātu vārdu, kas patiesībā jau sen vairs nepastāv.

Romāna pēdējās lapaspusēs noskaidrojas, ka bērns tika ieņemts "ne grēcīgā" veidā - mākslīgā apaugļošanā - un ka šis bērns ir pats kamerlengo. Jūtu un grēku nožēlošanas uzplūdā, kamerlengo veic pašsadedzināšanos.

Fakti un izdomājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

"CERN" 27 kilometrus garais pazemes tunelis, kas paredzēts lielā hadronu kolaidera izvietošanai.

CERN mājaslapā ir aprakstīts,[1] kādēļ romānā aprakstīta situācija no fizikas viedokļa ir visīstākais izdomājums. Ir arī atzīmēts, ka spridzeklis no antimatērijas nav iespējams; ka antimatērija netiek radīt tā, kā aprakstīts romāna; ka nepieciešami vairāki miljoni gadu, lai ar eksistējošiem paātrinātājiem radītu vismaz vienu gramu antimatērijas. CERN darbinieks Rolfs Landua (kas bija sava veida Leonardo Vetras, romāna personāža, prototips) savā intervijā paziņoja,[2] ka viena antimatērijas grama iegūšana izmaksātu aptuveni 1000 triljonus dolārus. Bez tā antimatērijas transportēšana arī sagādātu lielas problēmas. Romānā Vitorija Vetra saka CERN direktoram Koleram, ka viņas tēvs ir ieguvis pasaulē pirmos antimatērijas paraugus, tomēr patiesībā antidaļiņas un pat antiatomi tika iegūti jau apmēram desmit gadus iepriekš, nekā aprakstīts romānā. Kolers (tekstā minēts kā izcils fiziķis) ir izbrīnīts par to, ka Leonardo Vetram izdevās pārveidot enerģiju matērijā; patiesībā to mācās visi fizikas audzēkņi jau pirmajos kursos. Antivielas grama ceturtdaļas eksplozija (enerģijas izdalījums aptuveni 10 kt) dažu jūdžu augstumā virs Romas, pārvērstu lielāko daļu pilsētas drupās, kamēr pēc romānā aprakstīta ir tikai zibsnis, kas pat nepadara aklus skatītājus, kuri atrodas epicentrā.

Romānā ir rupjas kļūdas sakarā ar mūsdienu katoļu baznīcas struktūras aprakstu. Viss romāns balstās uz to, ka kamerlengo nav kardināls, bet cilvēks, kam nav kardināla pakāpes, nevar kļūt par Romas pāvestu. Patiesībā viss ir otrādi. Kamerlengo vienmēr ir kardināls, bet par pāvestu var iecelt ne tikai kardinālu, bet arī jebkuru katoli.

Turpinājums un ekranizācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts un citi raksti: Da Vinči kods un Eņģeļi un dēmoni (filma)

Iesākumā romāns netika īpaši pieprasīts. Tikai pēc romāna "Da Vinči kods", kurš kļuva par bestselleru, "Eņģeļi un dēmoni" kļuva populārs.

2009. gada maijā pirmizrādi piedzīvoja romāna ekranizācija, kuras režisors bija Rons Hovards. Lengdona lomu atveidoja Toms Henks. Filmas sižeta līnija pilnībā nesakrīt ar romānu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]