Brīvmūrniecība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, arī masonu kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.

Brīvmūrniecības vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons ar brīvmūrnieku simboliku

Brīvmūrniecības vēsturē mēdz nošķirt divus posmus — pirms un pēc Anglijas lielložas izveidošanas 1717. gadā. Pirmā, jeb agrīnā posma brīvmūrniecības vēsture nav īsti skaidra. Pārbaudīti zinātniski fakti šeit mijas ar leģendām, alegorijām, ticējumiem un nepierādītām teorijām.[1] Tā, par brīvmūrniecības atskaites punktu nereti tiek pieņemts ķēniņa Zālamana tempļa[2] būvniecības laiks. Brīvmūrniecības izveidošanos mēdz saistīt arī ar Templiešu ordeni,[3] kura nosaukums arī cēlies no Zālamana tempļa un arī daudzi šī ordeņa likteņa pavērsieni ar to ir saistīti.

Savukārt otro vēstures posmu līdz pat mūsdienām varētu apzīmēt kā apzinātu brīvmūrniecības instituēšanas sākumu un tas ir samērā labi dokumentēts un aprakstīts. Informācija par brīvmūrnieku ložām un to darbību mūsdienās ir pieejama daudzos drukātos un elektroniskos ziņu avotos, tai skaitā arī Latvijā.[4] Sabiedrībā vienmēr ir bijusi noteikta interese par brīvmūrnieku sarakstiem un ir pat izdotas veselas grāmatas ar šādiem uzskaitījumiem.

20. gs. ar brīvmūrnieku vārdu saistās 80. gados Itālijā plašu publicitāti ieguvusī skandālu virkne saistībā ar neregulāro ložu "P-2", kad atklātībā nāca šīs ložas saistība ar mafiju, valsts amatpersonu korupciju un nevēlamu personu nogalināšanu. Regulārā brīvmūrniecība krasi vēršas pret šādām „kaktu ložām”, kas netiek uzskatītas par brīvmūrnieku kustības sastāvdaļu.

Brīvmūrniecība un Augstākā būtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no galvenajiem brīvmūrniecības principiem ir Augstākās būtības atzīšana, kā arī brīvmūrnieku tradīciju, rituālu un procedūru saistība ar to. Reliģijā augstākā būtība nav nekas cits, kā Dievs. Taču brīvmūrniecībā Augstākā būtība netiek tieši identificēta ar Dievu teoloģiskajā (Bībeles) izpratnē. Augstākā būtība ir daudz plašāks, komplicētāks, drīzāk filosofisks, nekā teoloģisks jēdziens. Galvenā saikne ar reliģiju šeit saglabājas morāles un ētikas aspektā. Savukārt, Augstākā būtība atklājas kā Dižais Pasaules Arhitekts, arī Lielais Visuma Celtnieks, kas var būt gan Dievs, gan Pasaules kārtība, kuras izcelsme cilvēkiem nav precīzi zināma, varbūt nav arī svarīga, bet, kurā tie tic taisnīgumam, godam un citiem morāles un ētikas principiem, pieņemot tos kā absolūto patiesību un pakārtojot tiem savas domas un rīcību.

Lielo Visuma Celtnieku brīvmūrniecība redz kā tikumisku būtību, kas ir iedzimta katrā cilvēka dvēselē, tai pat laikā atstājot pilnīgu uzskatu brīvību par šo Augstāko būtību, katram cilvēkam veidot savu priekšstatu un tiecoties uz to saskaņā tikai ar savu pārliecību.

Tādā veidā var teikt, ka brīvmūrniecība iet paralēlu ceļu baznīcai, taču ar to neidentificējas. Reliģiskajos jautājumos brīvmūrniecības vairums iestājas par ticības brīvību un cīnas pret šauru dogmatismu un sektantismu, tos uzskatot par vienu no sabiedrības sašķeltības un cilvēka cieņu pazemojošiem faktoriem.

Liberālā Brīvmūrniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bez regulārās Brīvmūrniecības, proti, tās kura nosaka, ka piebiedroties Ordenim var tikai tāds, kas atzīst Augstākās Esības eksistenci, pastāv arī tā saucamā liberālā Brīvmūrniecība, kas vēsturiski ir saistīta ar Francijas Lielajiem Austrumiem (Grand Orient de France). Lielajiem Austrumiem piebiedroties var arī tie, kas sevi uzskata par agnostiķiem, ateistiem vai panteistiem. Gadsimtu mijā, daudzas Ložas, kas ir piederīgas Liberālajai Brīvmūrniecībai sāka uzņemt sievietes. Krievijas impērijā pēc konstitucionālo reformu veikšanas 1912. gadā tika nodibināts Krievijas Tautu Lielais Austrums, kura sastāvā viena loža darbojās arī Rīgā. No 2009.gada Rīgā darbojas Loža Moria, kas vadās pēc dzimumu vienlīdzības principa un tās biedri ir gan vīrieši, gan sievietes. 2012.gada 07. septembrī Ložas Moria Kolonnas tika lauztas[nepieciešama atsauce], bet 08. septembrī tika pienācīgi konsektrēta Loža Aurora Balticum, kas ir likumīga Ložas Moria garīgā mantojuma pārņēmēja. Loža Aurora Balticum Patentu saņēma no Īrijas Dižajiem Austrumiem (Grand Masonic Orient of Ireland).[nepieciešama atsauce] Ložas Aurora Balticum konsekrāciju vadīja Īrijas Dižo Austrumu Lielais Brīvmūrnieku Meistars un Ordeņā Dižie Virsnieki, konsekrāciju atbalstīja un tajā piedalījās: Polijas SuASR Augstākās Rātes Suverēnais Lielais Komandors; Krievijas Tautu Lielo Austrumu Lielmeistars; pārstāvji no Itālijas Lielās Ložas un Francijas Dižajiem Austrumiem. [nepieciešama atsauce] Pašreiz Loža Aurora Balticum ir vienīgā Liberālās Brīvmūrniecības jauktā Loža Latvijā. Loža Aurora Balticum savu Tempļa Darbu veic Senā un Atzītā Skotu Rita, Simboliskajos Grādos, pēc Kontinentālā Rituāla. [nepieciešama atsauce]

Ezotēriskā, Ēģiptes Ritu Brīvmūrniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2012.gada Rīgā darbojas Senā un Sākotnējā Memfiss-Misraim Rituāla Cienījamais Trīsstūris „Maat”.

Brīvmūrniecības uzdevumi, organizācija un darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — stūrenis un cirkulis

Brīvmūrnieku pamata organizatoriskā vienība ir loža. Mūsdienās brīvmūrnieku ložas apvieno pārsvarā izglītotus un attiecīgi iesvētītus cilvēkus. Par viņu galveno uzdevumu tiek uzskatīts kopīgi strādāt, lai tikumiski un garīgi pilnveidotu paši sevi un sabiedrību. Brīvmūrnieku darbība ir virzīta uz morāles sistēmas veidošanu, kas apslēpta alegorijās un atklājas simbolos. Var arī teikt, ka brīvmūrniecības uzdevums ir būtības likumu izzināšana, lai tos mērķtiecīgi pielietotu un ietekmētu cilvēci tās evolūcijas garīgajā un tikumiskajā pilnveidošanas ceļā. Tik plašs mērķis brīvmūrniekiem liek saskarties ar daudzveidīgiem jautājumiem, piemēram, reliģiskajiem, filosofiskajiem, sociālajiem, morāles un pat okulta un citiem jautājumiem.

Viens no svarīgākajiem brīvmūrniecības postulātiem uzsver, ka patiesība ir neuzvarams spēks tam, kurš prot tajā orientēties un rīkoties bez prāta aptumšojušās pārliecības un kaislībām. Brīvmūrnieku vidū var tikt uzņemts katrs bez īpašām ārējām atšķirībām — cilvēkam tikai jābūt iekšēji brīvam un ar labiem tikumiem. Galvenais nosacījums, lai kāds (meklētājs) tiktu uzņemts brīvmūrniecībā ir — krietns vīrs ar labu slavu, kurš vēlas pievienoties citiem sev līdzīgiem. Līdz ar to brīvmūrnieku vidu atrodami gan monarhi un valdību pārstāvji, gan vienkārši strādnieki, gan bagāti, gan maznodrošināti. Taču viņi visi uzskata viens otru par līdzīgiem brāļiem.

Kā vienu no aktuālākajiem saviem uzdevumiem brīvmūrniecība uzskata veicināt izlīdzinošu sintēzi starp reliģiju un zinātni, rast savstarpēju līdzsvaru starp sociālajām grupām. Lai radoši pildītu šo uzdevumu brīvmūrnieku ložas parasti cenšas veidot mierīgu iekšējo atmosfēru, kur katram ir jāabstrahējas no savas oficiāli veicamās lomas ikdienas dzīvē. Taču, kā ložā, tā arī ikdienas dzīvē katrs brīvmūrnieks tiek aicināts kļūt par sociālu strādnieku kopīgo brīvmūrniecības mērķu labā.

Tāpat kā attiecībās ar reliģiju, brīvmūrniecība savos uzskatos nebalstas arī tikai uz zinātni. Līdztekus racionālo zināšanu izmantošanai, brīvmūrniecība ir pieņēmusi arī virkni okultisma elementu, tādu, kas likušies nepieciešami un noderīgi. Tā, atsevišķas brīvmūrnieku paražas un rituāla sastāvdaļas ietver sevī ceremoniālās maģijas pēdas. Piemēram, tradīcija veikt visai stingru pārbaudi jaunpienācējam ložā dažādu rituālu veidā, vai arī savienoties ķēdē sadotām rokām, simbolizējot brīvmūrniecības spēku un vienotību. Šādā ķēdē tiek mēģināts radīt pastiprinātu egregoru, tas ir — savienojoties tiek apvienots un pastiprināts katra ķēdē stāvošā atsevišķais psihiskais spēks. Tai pat laikā brīvmūrniecība skaidro atšķirību starp rituālu reliģisko aspektu un maģijas rituālu. Pirmajā gadījumā cilvēks, no brīvmūrniecības viedokļa, kļūst par pasīvu būtni Lielā sākuma priekšā un tas izpaužas lūgšanā. Taču maģija brīvmūrniecības interpretācijā ir ar zināšanu sistēmu saistīts rituāls, kas apliecina cieņu un godbijību Dižā Pasaules Arhitekta priekšā, vienlaicīgi attīstot garu un apslēptos dabas spēkus katrā indivīdā.

Sociāli politisko jautājumu sfērā brīvmūrniecība par savu uzdevumu uzskata harmoniskāk attīstīt atsevišķu cilvēku personību un ciešāk integrēt šīs personības vienotā sabiedriskā kolektīvā. Tas izpaužas arī vēsturiskajā brīvmūrniecības devīzē „Brīvība, Brālība, Vienlīdzība” (šo devīzi franču brīvmūrniecībā ieviesa pazīstamais franču mistiķis Klods De Sen-Martens 17. gadsimta beigās. Brīvmūrniecības sena devīze ir arī „Deus Meumque Jus”). Šī latīņu valodas devīze dažkārt tiek tulkota kā „Dievs un manas tiesības”. Taču tā jēga precīzāk būtu izsakāma kā „Dievs (arī taisnīgums) ir cilvēka tiesības”.[5]

Lai gan brīvmūrniecība kā vēsturiska parādība vienmēr bijusi attīstībā, atšķirībā no politiskām partijām, tā gadsimtu garumā nav ieguvis kādas politisku programmas veidolu. Politiskās partijas brīvmūrniecība uzskata par pārejošām sabiedrības parādībām, kuru mūžs parasti ilgst tikai divu, trīs gadu desmitus. Brīvmūrniecība uzskata, ka tās platformai jāveidojas no mūžīgām cilvēces vērtībām, kuru pamats ir Absolūtā patiesība. Tikai formas ziņā tā tiek piemērota un ieviesta dzīvē atkarībā no laikmeta un valsts.

Līdz ar to brīvmūrniecība, atšķirībā no plašākā sabiedrībā visai izplatītiem uzskatiem, pastāv ārpus politikas un, saskaņā ar savām tradīcijām, iekšējo kārtību un rituālu, jebkura veida politiskas diskusijas un strīdi brīvmūrnieku ložās ir stingri aizliegti. Tā ir viena no galvenajām brīvmūrniecības iezīmēm. Tai pat laikā brīvmūrniecība ir bijusi un sagaidāms, ka arī nākotnē būs ievērojams faktors katras valsts sabiedriskajā dzīvē.

Kaut arī, ar ļoti labām idejām, brīvmūrniecība bieži ir sastapusies arī ar dažādiem šķēršļiem — viņu neviennozīmīgi uztveramo simboliku un rituālus, saistību ar dažādām apslēptām (tikai šauram lokam) organizācijām.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aleksandrs Gīze. Brīvmūrnieki. - Jumava, Rīga, 2005.
  • Kērks V. Maknaultijs. Brīvmūrnieki. Simboli, noslēpumi, ietekme. - Jāņa Rozes apgāds, Rīga, 2006.
  • Domenico V. Ripa Montesano, Vademecum di Loggia, Edizione Gran Loggia Phoenix-Roma Italia 2009 ISBN 978-88-905059-0-4.
  • Straube Gvido. Brīvmūrniecība Latvijā apgaismības gadsimtā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1992. Nr.2., 56.-73. lpp.

Antimasoniskā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • V.Mališevs. Zem masonu maskas. - Avots, Rīga, 1985.
  • Jüri Lina. Zem skorpiona zīmes. - Tulkojis un izdevis Jānis Siliņš, 2005.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]