Improvizācijas teātris
 | Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Improvizācijas teātris ir teātra forma, kurā dialogi un tēli tiek izdomāti turpat uz skatuves, balstoties uz tā brīža apkārtējiem impulsiem, ko var radīt skatītājs (skatītāju ieteikumi) vai improvizatori ("jā un" pamatprincips) darbības procesā. Tas iedalās trīs daļās - īsā forma, garā forma un skeči[1] Improvizāciju kā rīku izmanto aktiermeistarībā[2] vai process, kurā tiek veidots jauns skatuves materiāls, taču improvizācijas teātrī process tiek atklāts uz skatuves skatītāju priekšā. Improvizācijas teātris var būt gan drāma, gan komēdija, taču pārsvarā tas atklājas kā komēdija, balstoties uz to, ka vairumā gadījumu izrādes sastāv no daudzām īsām, savstarpēji nesaistītām ainām, un tādējādi veidot dramatiskus notikumus ir grūti.[3]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aristotelis jau norādīja uz to, ka komēdija un traģēdija ir veidojusies no improvizācijas.[4] Tiek bieži pieminēta arī Delartiskā komēdija, taču improvizācijas teātrim to nevajadzētu piedēvēt, jo Delartiskā komēdija bija improvizēta forma jau sagatavotam materiālam.[3] Improvizācijas teātris kā patstāvīga teātra forma radās 1950. gados, kad režisore Viola Spolina izveidoja jaunu teātra mācības kustību. Viņu pielīdzina citiem teātra stila radītājiem kā K. Staņislavski un A.Arto. Viss aizsākās ar to, ka režisore vēroja bērnus spēlējamies. Sapratusi, ka tā ir vesela izrāde, viņa sāka veidot dažādas spēles un vingrinājumus, kuri bija balstīti uz improvizāciju. Kopā ar savu dēlu Polu Sillu izveidoja Čikāgā jaunu aktiera trupu Compass Players un semināra veidā popularizēja jauno kustību. Vēlāk tika izveidota improvizācijas teātra skola The Second City, kas pastāv joprojām. 1965. gadā britu izcelsmes kanādietis Kīts Džonstons, kurš pēc profesijas bija aktiermākslas pedagogs un dramaturgs, izveidoja jaunu formātu Teātra Sports, kā arī savu metodiku improvizācijas teātrī. Ideja radās sporta spēļu apmeklējuma laikā, kad tika ievērots, ka sporta līdzjutēji ir ļoti aktīva publika salīdzinot ar teātra apmeklētājiem. Radās teātra forma, kurā skatītājos attīstīja sacensības gars un mazināti pasivitāti. Šis formāts ir aizsargāta ar licenci, kuru izdod Kalgari Tēatra Sporta Institūts (International Theatresports™ Institute), Teātra Sporta turnīrus aizliegts organizēt bez minētās licences. Teātra Sporta Institūts izveidojās 1998. gadā un darbojas vēl joprojām. Līdz šim vienīgie Latvijā ar augstākminēto licenci ir Improvizatoru apvienība ĀrprāTS, kas darbojas jau kopš 2016. gada.
Improvizācijas teātri vai grupas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latvijas improvizācijas teātru almanahs
- Latvijas improvizācijas teātru kontaktinformācija
- Improvizatoru apvienība ĀrprāTS
- Tea Tree Improvizācijas teātris Arhivēts 2020. gada 25. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- Spiediens (improvizācijas šovs)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Leep, Jeanne, 1968- author. Theatrical improvisation : short form, long form, and sketch-based improv. ISBN 978-1-137-29923-9. OCLC 858501001.
- ↑ Napier, Mick, author. Improvise : scene from the inside out. OCLC 1057323221.
- ↑ 3,0 3,1 Salinsky, Tom, author. The improv handbook : the ultimate guide to improvising in comedy, theatre, and beyond. ISBN 978-1-350-02614-8. OCLC 1102427726.
- ↑ Aristotelés, 384-322 př. Kr. Poetika. Svoboda, 1996. ISBN 80-205-0295-5. OCLC 84917329.