Infraskaņa
Infraskaņa ir ļoti zemas frekvences (mazāk nekā 20 Hz) skaņas svārstības. Infraskaņu cilvēkam nav iespējams sadzirdēt, taču to sadzird, piemēram, ziloņi un daži citi lielie pārnadži.[1]
Infraskaņas rašanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Infraskaņa papildus sadzirdamajām skaņām rodas, piemēram, dzinēju darbības, sprādzienu, salūtu, šāvienu, vētras, zibens un zemestrīces laikā, infraskaņu var radīt arī ūdenskritumi, vulkānu izvirdumi, jūras bangas. Arī dažādu tehnisku ierīču, piemēram, veļas mazgājamās mašīnas, kompresoru, sūkņu, vēja turbīnu, kā arī satiksmes līdzekļu (vilcienu, lidmašīnu, kuģu, helikopteru) radītie trokšņi var ietvert infraskaņu.[2]
Infraskaņas ietekme uz cilvēka organismu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaut arī infraskaņu nesadzird, tomēr cilvēki šīs skaņas uztver ar mehanoreceptoriem, izjūtot tās kā spiedienu (piemēram, ausī), pieskaršanās vai vibrācijas sajūtu. Dažkārt infraskaņa var cilvēkam radīt baiļu sajūtu. Augstas intensitātes infraskaņa var izraisīt sāpju sajūtu ausīs, ir pat iespējams auss bungādiņas plīsums. Dažiem cilvēkiem infraskaņas iedarbībā var rasties grūtības koncentrēt uzmanību, kas gan parasti pāriet, infraskaņas iedarbībai beidzoties. Novērojama straujāka noguruma iestāšanās, kas var būtiski ietekmēt darba spējas.
Infraskaņas izmantošana pētniecībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Infraskaņai ir liels viļņa garums, tādēļ apkārtējā vidē tā izplatās bez būtiskas pavājināšanās. Tas ļauj, piemēram, ar akustiskām metodēm atklāt tālus, spēcīgus sprādzienus, pētīt zemūdens vidi vai atmosfēras augšējos slāņus.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Ultraskaņa. Infraskaņa — teorija. Fizika, 8. klase.». www.uzdevumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 18. janvārī. Skatīts: 2021. gada 15. maijā.
- ↑ http://www.vi.gov.lv/uploads/files/Infra_un_ultraskana.doc[novecojusi saite]
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|