Inulīns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: insulīns.
Inulīns
Inulin strukturformel.png
Inulīna struktūrformula
Citi nosaukumi: polifruktoze
CAS numurs: 9005-80-5
Ķīmiskā formula: C6nH10n+2O5n+1
Kušanas temperatūra: 178—181 °C
Viršanas temperatūra:
Šķīdība ūdenī: šķīst karstā ūdenī

Inulīns ir dabisks polisaharīds (ogļhidrāts), ko veido dažādi augi.[1] Tas ir D-fruktozes polimērs ar β(2-1) saitēm galvenajā ķēdē (zarošanās punktos var būt β(2-1-6) saites dažādās kombinācijās) un D-glikozi kā terminālo molekulu.[2] Daudz inulīna ir cigoriņu (Cichorium intybus) saknēs un topinambūra (Helianthus tuberosus) bumbuļos, kā arī dālijās, ķiplokos, puravos un sīpolos. No dažādiem augiem iegūtais inulīns nav strukturāli identisks — atšķiras tā polimerizācijas pakāpe (tādēļ atšķiras arī vielas molmasa).

Bioaktīvās īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inulīnam raksturīga spēja samazināt asinīs lipīdu koncentrāciju un stabilizēt glikozes līmeni.[3] Inulīnam pimīt prebiotiskas īpašības, jo tas palielina bifidobaktēriju skaitu zarnu traktā.[4]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Roberfroid M (2005). "Introducing inulin-type fructans". Br J Nutr 93 Suppl 1: S13–25. PMID 15877886. 
  2. Vijn I. and Smeekens S. (1999). "Fructans:More than a reserve carbohydrate?". Plant Physiol. 120: 351-359. 
  3. Cho S. S., Prosky L., Dreher M. (1999). "Complex carbohydrates in foods". New York/Basel: Marcel Dekker, Inc.,: 676. 
  4. Menne E., Guggenbuhl, N., Roberfroid, M. (2000). "Fn-type Chicory Inulin Hydrolysate Has a Prebiotic Effect in Humans". J. Nutr. 130: 1197-1199.