Islāma revolūcija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Protesti Teherānā 1979. gadā

Irānas Islāma revolūcija, arī Irānas revolūcija vai Islāma revolūcija, bija notikumu virkne no 1978. gada janvāra līdz 1979. gada februārim, kuras rezultātā Irānā tika gāzts valdošās Pehlevī dinastijas šahs Mohammads Rezā Pehlevī. Valstī tika nodibināta teokrātiska islāma republika.

Par pamatu revolūcijai kalpoja ilgstoši neatrisinātās sociālās, ekonomiskās, kā arī politiskās problēmas, kas izraisīja plaša mēroga neapmierinātību. Lai arī organizēts protestu vilnis pāršalca valsti jau 1977. gada nogalē, tomēr par revolūcijas sākumu uzskata 1978. gada 8. janvāri, kad brutāli tika izgaiņātas demonstrācijas Kumas pilsētā. Kā reakcija uz neadekvāto spēka pielietošanu pret demonstrantiem Kumā, Irānā līdzīgas demonstrācijas notika arī citās pilsētās. 1978. gada otrajā pusē neapmierinātās masas nomainīja savu taktiku. Demonstrāciju vietā nāca streiki, ar kuru palīdzību 1978. gada nogalē Irāna tika ekonomiski paralizēta. Vairs nespēdams noturēt varu savās rokās, Irānas šahs 1979. gada janvārī pameta valsti.

Pēc monarhijas gāšanas valstī pastāvēja īss varas vakuuma periods. Tikmēr valstī no trimdas atgriezās irāņu vidū populārais garīdznieks Ruholla Homeinī, kuru sveica vairāki miljoni Irānas iedzīvotāju. Pēdējie Pehlevī dinastijai uzticamie spēki tika sakauti 1979. gada februārī. Homeinī organizēja valdības veidošanu, bet jau martā norisinājās referendums, kurā irāņi nobalsoja par teokrātiskas islāma republikas izveidi. Homeinī tika iecelts par Irānas ajatollu. Iepriekšējais prorietumnieciskais kurss tika nomainīts uz valsts islamizāciju.

Islāma revolūcijas sākotnējā posmā vienoti pret valdošo dinastiju iestājās plaša spektra politiskie spēki — liberāļi, komunisti, islāmisti. Tikai pēc tam, kad šahs pameta valsti, priekšplānā izvirzījās islāmisti, kuriem īsā laika posmā izdevās kļūt par noteicošo spēku valstī.

1979. gada 4. novembrī irāņu studentu grupa ielenca ASV vēstniecību Teherānā. Homeinī, lai gan nebija devis atļauju šādai akcijai, to atbalstīja. Lielākā daļa sieviešu un afroamerikāņi tika atbrīvoti pirmo mēnešu laikā, bet pārējie 52 ķīlnieki pavadīja gūstā 444 dienas un tika atbrīvoti tikai 1981. gada janvārī.

1979. gada decembrī tika pieņemta jauna konstitūcija, saskaņā ar kuru Homeinī kļuva par valsts augstāko vadītāju.