Bahāisms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bahāi ticības simbols -stilizēta deviņstaru zvaigzne ar "Dižāko vārdu" tās centrā.

Bahai ticība ir jaunākā atklāsmes reliģijā, kuru 19. gadsimta sākumā izveidoja Bahāullā, kurš bija dzimis Teherānā, mūsdienu Irānas teritorijā. No arābu valodas Bahāullā nozīmē "Dieva godība".[1] Bahai ticības sekotāji tic, ka Bahāullā ir Dieva sūtnis.

Bahāullā uzsver visas cilvēces garīgo vienotību. Pēc aptuveniem aprēķiniem pasaulē dzīvo no pieciem līdz sešiem miljoniem bahājiešu, kas sastopami vairāk nekā 200 dažādās valstīs un teritorijās.

Bahai ticības skatījumā reliģijas vēsture ir atklājusies caur vairākiem dievišķiem vēstnešiem, no kuriem katrs nodibināja reliģiju, kas atbilda attiecīgā laika perioda vajadzībām un cilvēku spējām. Starp šiem vēstnešiem bija Mozus, Buda, Jēzus, Muhameds un citi. Bahājiešiem pēdējie sūtītie vēstneši ir Bābs un Bahāullā. Bahājieši ir pārliecināti, ka katrs vēstnesis ir pareģojis nākamo vēstnešu atnākšanu un ka Bahāullā dzīve un mācības ir agrākos svētajos rakstos doto solījumu piepildījums. Cilvēce bahājiešu izpratnē atrodas uz kolektīvās evolūcijas ceļa, un šā laika galvenā vajadzība ir pakāpeniska miera, taisnīguma un vienotības nodibināšana vispasaules mērogā.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds "Bahai" tiek lietots kā apzīmētājs attiecībā uz Bahai (bahājiešu) ticību un nozīmē Bahāullā sekotāju. Šis vārds nav lietvārds, ko attiecina uz šo reliģiju kopumā. Tas ir atvasināts no arābu vārda "Baha" un nozīmē "slava", "diženums". Senāk lietoja terminu "bahājisms" (Bahá'ísm), bet tagad vispārpieņemtais šīs reliģijas nosaukums ir Bahai ticība.

Uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bahai ticības mācību un doktrīnas kodolu veido trīs pamatprincipi: Dieva vienotība, reliģijas vienotība un cilvēces vienotība. Šajos postulātos sakņojas pārliecība, ka Dievs periodiski atklāj savu gribu caur dievišķiem vēstnešiem, kuru uzdevums ir pārveidot cilvēces raksturu un palīdzēt tiem, kas atsaucas šiem vēstneāšiem, pilnveidot morālās un garīgās īpašības. Tādējādi tiek uzskatīts, ka reliģija ir sakārtota, vienota un progresējoša no laikmeta uz laikmetu..

Dievs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bahai ticbas svētajos rakstos ir aprakstīts viens, personisks, nesasniedzams, viszinošs, visuresošs, mūžīgs un vissvarens Dievs, kurš radījis pilnīgi visu, kas eksistē visumā. Tiek uzskatīts, ka Dievs un visums ir mūžīgi – bez sākuma un beigām. Neraugoties uz to, ka Dievs nav tieši sasniedzams, Viņš pārrauga savu radību, un Viņam ir griba un mērķis, ko Viņš pauž caur saviem vēstnešiem, kurus sauc par Dieva Izpausmēm.

Bahai ticības mācības vēsta, ka Dievs ir pārāk dižs, lai cilvēki spētu Viņu pilnībā izprast vai patstāvīgi izveidot par Viņu pilnīgu un precīzu priekšstatu. Tāpēc cilvēku izpratni par Dievu veido Viņa Izpausmju nestās atklāsmes.

Bahai reliģijā, runājot par Dievu, ļoti bieži tiek izmantoti tituli un piesauktas Viņa īpašības (piemēram, Visvarenais, Vismīlošais), kā arī būtisks uzsvars tiek likts uz monoteismu, ka Dievs ir viens un Viņam nav līdzīgu būtņu. Bahai ticības mācības vēsta, ka īpašības, kas tiek piedēvētas Dievam, tiek izmantotas, lai aprakstītu Dievišķumu cilvēkiem saprotamos vārdos un lai palīdzētu tiem, pielūdzot Dievu, koncentrēties pašiem uz savām īpašībām, tādējādi izkopjot savas spējas garīgās pilnveidošanās ceļā. Saskaņā ar Bahai ticības mācībām cilvēku sūtība ir iemācīties pazīt un mīlēt Dievu ar tādām metodēm kā lūgšanas, pārdomas un kalpošana cilvēcei.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bahai vēsture. Reliģiju Enciklopēdija. Atjaunināts: 2009. gada 20. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]