Izkapts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Izkapts.

Izkapts ir darbarīks augu zaļās masas, labības u.c. lauksaimniecības kultūraugu pļaušanai. Garkāta un īskāta (vienrokas) izkapts sastāv no slaidi izliekta asmens, kas ar pēdu piestiprināts pie koka kāta. Izkaptis pieskaitāmas visvecākajiem lauksaimniecības darbarīkiem. Latvijas teritorijā tās tika lietotas jau kopš 10. gs. Pieaugot lauksaimniecības mehanizācijai, izkapts izmantošana ievērojami samazinājusies. Tās vēl lieto tur, kur nevar izmantot mašīnas — grāvju, meža zāļu, krūmu u. tml. izpļaušanai.

Izkapts piemērošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izkapts kāta izmēriem jāatbilst pļāvēja augumam. Izkapts kāta garums jāņem pļāvēja auguma garumā, kam «uzlaiž» dūres tiesu. Attālums no izkapts pēdas līdz pirmajam rokturim ir 10 dūres vai arī līdz bļodas kaula stūrim. Atstarpi starp rokturiem ņem 4 dūru, attēlā rādītā «klēpja» vai arī krūšu platumā. Izkapts garumu atkarībā no pļāvēja spēka un lieluma un mēra ar dūrēm (norma 5—9 dūres). Tikpat sīkas ir normas par izkapts iesiešanu, līdzsvarošanu un apakšējā roktura nolaišanu vai pacelšanu atkarībā no pļaušanas apstākļiem.

Izkapts piemērošana.