Jānis Krastiņš (ķīmiķis)

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa

Jānis Krastiņš (dzimis 1950. gadā) ir latviešu ķīmiķis un tulkotājs.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1973. gadā pabeidza Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti, no 1973. līdz 2012. gadam strādājis ZA (vēlāk RTU) Neorganiskās ķīmijas institūtā, ieguvis tehnisko zinātņu kandidāta grādu, kas vēlāk nostrificēts kā inženierzinātņu doktora grāds (Dr. sc. ing.). 1987. gadā pievērsies tulkošanai, no čehu valodas pārtulkojis vairāk nekā 15 grāmatu, kas izdotas apgādos “Liesma”, “Avots”, “Nordik”, “Mansards” un “Pētergailis”. Veicis tulka pienākumus latviešu un čehu politiķu vizīšu laikā. Līdz 2016. gada 31. decembrim strādājis Čehijas vēstniecībā Rīgā.[1]

Tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jirži Mareks. Sirdsapziņa. Stāsts. Literatūra un Māksla, 8.05.1981.
  • Františeks Kožīks. Čehijas karaļa un Romas ķeizara Kārļa IV dzīves un valdīšanas hronika. Izdevn. Liesma, 1987.
  • Č. Novāks, R. Meštjans. Ēku un dzīvokļu iekšējo un ārsienu apdare. Avots, 1990.
  • Jaromīra Kolārova. Cerībai ir dziļas saknes. Izd. Liesma, 1991.
  • Jaromīra Kolārova. Ūdens! Izd. Liesma 1991.
  • Miloslavs Švandrlīks. Melnie baroni. Daļēji iespiests (1/3) izdevumā Atmoda Atpūtai, 9.10.1991 - 13.11.1991
  • Zdeņeks Mlināržs. Sals uznāk no Kremļa. Fragmenti. Avīzē Neatkarīgā Cīņa, 3.07.1993. - 31.07.1993.
  • Bohumils Hrabals. Stingri uzraudzītie vilcieni. Karogs, 1993, Nr. 7, lpp. 102-162.
  • Helena Sobkova. Sagānas Katrīna. Zinātne, 1999.
  • Jaroslavs Hašeks. Krietnais kareivis Šveiks pirms kara un citi jocīgi stāstiņi. Nordik, Rīga 2006.
  • Pāvels Štolls. Latviešu – čehu literāro sakaru pieci gadsimti. Tāda paša nosaukuma izstādes katalogs. Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīga, 2006.
  • Jaroslavs Hašeks. Jaroslava Hašeka stāsti bez Šveika. Tapals, Rīga, 2007.
  • Vāclavs Havels. Luga Aiziešana (Odcházení), 2009.
  • Zdeņeks Jirotka. Saturņins. Mansards, Rīga, 2010.
  • Mihals Vīvegs. Suniski pasakainie gadi. Mansards, Rīga, 2012.
  • Josefs Škvoreckis. Cilvēka dvēseles inženiera stāsts. Mansards, Rīga, 2014.
  • Josefs Škvoreckis. Lieliskā sezona. Mansards, Rīga, 2016.
  • Pāvels Štolls. Latviešu kultūra un brāļu draudze. “u.c.”, Rīga, 2016.
  • Mihals Vīvegs. Mājokļa sirds. Domuzīme, 2017., Nr. 2., 32. lpp.
  • Jans Ņemecs. Gaismas vēsture. Lasītava. Rīga, 2018.
  • Vāclavs Havels. Bezvarīgo vara. Krājumā Bezvarīgo vara. Masariks, Patočka, Havels, LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Rīgā, 2018., 293. - 363. lpp.
  • Alena Mornštainova. Hana. Pētergailis, 2019.
  • Bjanka Bellova. Dambjsargs. Domuzīme. 2019., Nr. 4, 20. lpp.
  • Viliams Klimāčeks. Karstā 68. gada vasara. Pētergailis, 2020. Tulkojums no slovāku valodas.
  • Jiržījs Kratohvils. Staļina lapsa jeb kā lapsa par dāmu tika. Pētergailis, 2021.
  • Jakuba Katalpa. Vācieši. Pētergailis, 2021.
  • Staņislavs Berans. Ik pēc divām stundām kafiju ar pienu. Domuzīme. 2021., Nr. 2. 18. lpp.
  • Alena Mornštainova. Klusie gadi. Pētergailis, 2022.
  • Lucija Faulerova. Objekti spogulī ir tuvāk, nekā šķiet.Domuzīme, 2022., Nr. 5.
  • Jiržījs Kratohvils. Pasaka par Zeltmatīti. Punctum, 2022/05/05.[2]
  • Irena Douskova. Bistro B. Punctum, 2023/09/03.[3]
  • Viktorije Hanišova. Sēņotāja. Pētergailis, 2023.
  • Irena Douskova. Lāču deja. Pētergailis, 2023.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 «Labākais tulkojums: Jānis Krastiņš par Josefa Škvorecka 'Cilvēka dvēseles inženiera stāsts'». Delfi. 2015. gada 7. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. Decembris. Skatīts: 2016. gada 23. oktobrī.
  2. ↑ «Pasaka par Zeltmatīti». punctum (angļu). Skatīts: 2023-03-10.
  3. ↑ «Bistro B». punctum (angļu). Skatīts: 2023-03-10.
  4. ↑ Laligaba. “Vācieši”

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jānis_Krastiņš_(ķīmiķis)&oldid=3900198"