Juris Zankevics
| ||||||||||||
Juris Zankevics (1884—1954) bija latviešu jurists un ierēdnis, Tautas padomes loceklis.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1884. gada 4. decembrī Svitenes pagasta "Ansēnos" zemtura ģimenē. Mācījās Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, 1912. gadā absolvēja tieslietu studijas Maskavas Universitātē un darbojās kā zvērināta advokāta palīgs Jelgavā. Bija Jelgavas avīzes "Sadzīve" vadītājs un redaktors (1913—1914).
Pirmā pasaules kara laikā bija Baltijas Latviešu bēgļu apgādes komitejas priekšsēdētājs, bet Latvijas brīvības cīņu laikā Valsts kara zaudējumu komitejas priekšsēdētājs (1919—1920). No 1920. gada bija Iekšlietu ministrijas pašvaldību departamenta direktors, kļuva par Tautas padomes locekli no Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas.[1]
Pēc vācu okupācijas Otrā pasaules kara laikā Zankevics 1941. gadā bija Latvijas ģenerālapgabala komunālo lietu ģenerāldirektors.
1944. gadā viņš devās trimdā uz Vāciju. Miris 1954. gada 27. augustā Insulas veco ļaužu aprūpes iestādē.[2]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apbalvots ar III un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņiem, Atzinības Krustu, daudzām goda un atzinības zīmēm.[3]