Kaķu lemurs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaķu lemurs
Lemur catta (Linnaeus, 1758)
Kaķu lemurs
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Primāti (Primates)
Apakškārta Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini)
Infrakārta Lemurveidīgie (Lemuriformes)
Virsdzimta Lemuri (Lemuroidea)
Dzimta Lemuru dzimta (Lemuridae)
Ģints Lemuri (Lemur)
Suga Kaķu lemurs (L. catta)
Izplatība
Lemur catta range map.svg
Kaķu lemuru izplatība Madagaskaras salā (iekrāsota sarkanā krāsā)

Kaķu lemurs[1] jeb vienkārši lemurs (Lemur catta), ir slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) apakškārtas puspērtiķis, kas pieder primātu kārtai (Primates). Tā ir vienīgā suga lemuru ģintī (Lemur), kas savukārt ir viena no četrām lemuru dzimtas (Lemuridae) ģintīm. Tāpat kā visi pārējie lemuru dzimtas pārstāvji kaķu lemurs dzīvo Madagaskarā, bet tikai salas dienvidu daļā. Lemurus sauc arī par hiras (malgašu valodā) vai maki (franču valodā).

Dzīves cikls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaķu lemuri dzīvo 3–24 dzīvnieku grupās. Piemēram, tipiskā grupā ir 6 pieaugušas mātītes, 4 tēviņi un 4 mazuļi. Lai arī grupā ir vairāki pieauguši tēviņi, dominējošais ir tas, kas visvairāk pārojas ar mātītēm. Tāpat kā lielākajai daļai lemuru (bet ne citiem primātiem), kaķu lemuru grupās dominējošās ir mātītes, tām ir priekšroka pār tēviņiem pat barojoties. Abiem dzimumiem ir atsevišķas hierarhijas, bet mātīšu hierarhija ir skaidri noteikta, kamēr tēviņiem tā saistīta galvenokārt ar dzīvnieka vecumu.

Vairošanās sezonā apmēram ceturtdaļa no visiem tēviņiem dodas jaunas grupas meklējumos. Tas palīdz samazināt tuvradniecību, jo novērš tēviņu pārošanos ar meitām. Mātītes lielākoties draudzīgi izturas pret citu mātīšu mazuļiem. Grupā mātītes ļauj cita citai ņemt pie sevis savus mazuļus, "aukles" pieskata citu mazuļus, veidojas rotaļu grupiņas. Mātes pat ļauj svešai mātītei zīdīt savu mazuli. Šāda uzvedība šķiet iespējama tāpēc, ka grupā mātītes ir savstarpēji radnieciskas.

Kā visiem lemuriem, arī kaķu lemuru dzīvē svarīga ir smaržu informācija. Teritorijas tiek iezīmētas ar smirddziedzera palīdzību. Konkurējošie tēviņi sacenšas "smaku turnīros" – garajās astēs ieberž savu smirddziedzeru sekrētu un vēzē tās pret pretinieku.

Riests notiek aprīlī—jūnijā, dzemdības – augustā—oktobrī tieši pirms lietus sezonas sākuma. Riesta sezona sausās sezonas beigās lemuru grupā ir visai nemierīga – mātītes savā starpā konkurē par vietu un barību, tēviņi – par pieeju mātītēm.

Kaķu lemuru grupās gan pārošanās, gan mazuļu dzimšana sinhronizējas dažu dienu periodā. Grūsnība ilgst 135—136 dienas (4,5 mēnešus). Parasti mātei dzimst viens 70 gramus smags mazulis, bet var būt arī dvīņi. Dzīves pirmajās 2 nedēļās mazulis karājas ieķēries vilnā mātei pavēderē, bet pakāpeniski pārvietojas tai uz muguras. Ar mātes pienu barojas 5 mēnešus, bet jau 2.—3. mēnesī nomēģina arī cieto barību. Jaunās kaķu lemuru mātītes paliek grupā, bet nepārmanto savas mātes rangu. Jaunie tēviņi grupu atstāj 3—5 gadu vecumā. Dzimumgatavību tēviņi sasniedz 2,5 gadu vecumā, bet tik jaunus dominējošie tēviņi pie mātītēm vēl nepielaiž. Mātītes pirmos mazuļus parasti dzemdē 3 gadu vecumā un pēc tam dzemdē ik gadus.

Kaķu lemuriem savvaļā ir augsta mazuļu mirstība. Pirmajā gadā iet bojā ap 50% mazuļu, un galu galā pieaugušu lemuru vecumu sasniedz tikai ap 30% no dzimušajiem lemuriem.

Kaķu lemuru dzīves ilgums ir 16—19 gadi, nebrīvē var pārsniegt 33 gadus.

Lemuri ir sociāli dzīvnieki, tie parasti dzīvo grupās līdz 30 indivīdiem. Lemuru grūtniecības periods ir aptuveni 146 dienas (gandrīz 3 mēneši).

Pieaudzis kaķu lemurs ir apmēram 39 — 46 centimetrus garš, un sver apmēram 2,3 — 3,5 kilogramus, taču tā aste var sasniegt pat 64 centimetru garumu, lemuriem ir tievs ķermenis un šaura seja, kas nedaudz atgādina lapsas purnu, tā priekškājas ir garākas par pakaļkājām, mātītēm ir divi pāri piena dziedzeru, bet tikai viens pāris ir funkcionāls.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]