Kaņepju dzimta

Kaņepju dzimta
Sējas kaņepe (Cannabis sativa)
Klasifikācija Valsts Augi (Plantae) Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta) Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida) Rinda Rožu rinda (Rosales) Dzimta Kaņepju dzimta (Cannabaceae)
Iedalījums Kaņepes (Cannabis) Apiņi (Humulus)

Kaņepju dzimta (Cannabaceae) ir divdīgļlapju augi.

Dzimtā ietilpst 11 ģintis un 270 sugas . Aug Ziemeļu hemisfērā, galvenokārt mērenajā joslā. Latvijā sastopami šīs dzimtas lakstaugi, bez piensulas, ar staraini šķeltām, dalītām vai veselām lapām. Tomēr plašākā kaņepju dzimtas ģints - akmeņkoku (Celtis) satur 60-70 sugu.

Pārstāvji

• Sējas kaņepe (Cannabis sativa) — Viengadīgs augs, ar dobju virsu, šķiedraugs. Izmanto papīra rūpniecībā, sēklas satur 35% eļļas un daudz OBV, lieto uzturā.
• Indijas kaņepe (Cannabis sativa subsp. indica) — Ziedi izdala sveķveidīgu vielu, kas satur kannabinolu — austrumos drogu pazīst ar nosaukumu „hašišs” kas nozīmē „zāle”. Āzijas un Āfrikas tautas lieto kā baudvielu, līdzīgi opijam, smēķējot, ēdod, dzerot. Zālīte rada reibumu ar halucinācijām, ilgstoša lietošana rada izmaiņas nervu sistēmā. Rada garīgu un fizisku sabrukumu.
• Parastais apinis (Humulus lapulus) — Satur lupulīnu, ko lieto medicīnā kā nomierinošu līdzekli, izmanto alus rūpniecībā — uzlabo alus aromātu un darbojas kā konservanti, viegli narkotisks līdzeklis, padara alu rūgtu un atspirdzinošu.

Sistemātika

Kaņepju dzimta (Cannabaceae)

• Kaņepes (Cannabis)
  • Cannabis ruderalis
  • Sējas kaņepe (Cannabis sativa)
    • Indijas kaņepe (Cannabis sativa subsp. indica)
    • Sējas kaņepe (Cannabis sativa subsp. sativa)
• Apiņi (Humulus)
  • Humulus japonicus
  • Parastais apinis (Humulus lupulus)
    • Humulus lupulus lupuloides
    • Humulus lupulus lupulus
    • Humulus lupulus neomexicanus
    • Humulus lupulus pubescens