Āfrika

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Āfrika
Africa (orthographic projection).svg
Āfrika iekrāsota zaļā krāsā
Platība 30 221 532 km²
Iedzīvotāji 1 032 532 974[1] (2011. gadā)
Blīvums 30,51 cilv./km²
Valstis 54
Atkarīgās teritorijas 7
Valodas vairāk nekā 1000 vietējo afrikāņu valodas, arābu, angļu, franču, portugāļu, afrikandu, spāņu un citas valodas
Laika zonas no UTC -1 (Kaboverdē)
līdz UTC +4 (Maurīcijā)
Lielākās pilsētas Kaira
Lagosa
Kinšasa
Nairobi
Johanesburga

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Nereti pie Āfrikas pieskaita arī tās tuvumā esošās salas, un kopā ar tām Āfrikas platība ir 30 221 532 km² (20,3% no visas sauszemes platības pasaulē). 2009. gadā Āfrikā dzīvoja mazliet vairāk par vienu miljardu iedzīvotāju[1] (14,7% no visiem pasaules iedzīvotājiem). Āfrikas ziemeļus apskalo Vidusjūra, ziemeļaustrumos Āfriku no Āzijas atdala Suecas kanāls un Sarkanā jūra. Dienvidaustrumos Āfrikas krastus apskalo Indijas okeāns, bet rietumos - Atlantijas okeāns. Āfrikā ir 55 valstis, kuras ir sagrupētas pa pieciem Āfrikas reģioniem. Šie reģioni ir Ziemeļāfrika, Rietumāfrika, Centrālā Āfrika, Austrumāfrika un Dienvidu Āfrika. 32 Āfrikas valstis ir 50 nabadzīgāko valstu sarakstā.

Āfrika, īpaši centrālā Austrumāfrika, tiek uzskatīta par hominīdu, tai skaitā arī cilvēku izcelsmes vietu. Āfrikas ziemeļu daļā atrodas, iespējams, pasaulē garākā upe — Nīla. Citas lielas un nozīmīgas Āfrikas upes ir Nigēra un Kongo. Sahāras tuksnesis, kas aizņem aptuveni vienu ceturto daļu no kontinenta kopējās platības, ir pasaulē lielākais tuksnesis. Pasaulē otrais lielākais saldūdens ezers ir Viktorijas ezers.

Āfriku šķērso ekvators, kas to sadala divās gandrīz vienādās daļās. Līdz ar to lielākā daļa no kontinenta atrodas starp Ziemeļu un Dienvidu tropu loku, tādēļ kontinentam ir raksturīgs silts tropu klimats.

Etimoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senie grieķi Āfriku dēvēja par Lībijas kontinentu. Tiek uzskatīts, ka pirmie bija romieši, kas kontinentu dēvēja par Āfriku. Iespējams, šis nosaukums ir cēlies no latīņu vārda aprica, kas nozīmē "saulains". Cita teorija apgalvo, ka kontinenta nosaukums ir cēlies no grieķu vārda aphrike, kas nozīmē "bez aukstuma". Sākotnēji nosaukums "Āfrika" tika attiecināts tikai uz Ziemeļāfrikas krasta līniju. Tikai vēlāk, kad sāka dziļāku kontinenta izpēti, nosaukums tika saistīts ar visu kontinentu. Vēl viena teorija par to, kā ir radies kontinenta nosaukums, ir saistīta ar berberu cilti afrigi, kas senatnē apdzīvoja Āfrikas ziemeļu krastu. Eiropieši nosauca šo zemi par Āfriku, jo ar šo cilti esot bijis pirmais kontakts.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir vispārēji atzīts, ka Āfrika ir cilvēku dzimtene. Tiek uzskatīts, ka šeit pirmie cilvēki radās aptuveni pirms 2,3-2,4 miljoniem gadu.[2][3] Arheoloģiskajos izrakumus vairākās vietās Austrumāfrikā un Dienvidu Āfrikā ir atrastas liecības, kas pierāda šo apgalvojumu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka cilvēki citos kontinentos ir nonākuši, izceļojot no Āfrikas.

Āfrika ilgstoši bija eiropiešiem nezināma zeme, ja neskaita tās ziemeļu piekrasti. To regulāri apmeklēja grieķi kā tirgotāji un ceļotāji, romieši kā iekarotāji, vandāļi kā sirotāji. Pirmajos mūsu ēras gadsimtos šī Āfrikas daļa bija pārņēmusi kristietību. Taču, sākot ar 7. gadsimtu līdz ar arābu iekarojumiem šeit par dominējošo ticību pamazām kļuva islāms. Kristietība spēja saglabāties tikai Etiopijā kā valdošā reliģija un Ēģiptē kā minoritāte.

Arābi apguva arī kontinenta austrumu piekrasti, atšķirībā no eiropiešiem, kas rietumu piekrastē sāka parādīties tikai 15. gadsimtā. Dziļāka Āfrikas izpēte sākās pēc tam, kad 1455. gadā Romas pāvests ar bullu atzina portugāļu monopolu uz to. Taču arī vēl 16. gadsimta sākumā lielākā daļa kontinenta bija neapzināta.

Kā viena no pirmajām aktivitātēm, ko eiropieši uzsāka, nostiprinoties Āfrikā, bija vergu tirdzniecība. To gan daudz agrāk bija uzsākuši arābi austrumu piekrastē. Vergus - vīriešus, sievietes un bērnus veselām kolonām tie iepirka no vietējo cilšu vadoņiem un piegādāja tos Vidējo Austrumu zemēm un pat Ķīnai.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas satelītuzņēmums.

Pēc platības Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē. Tās kopējā platība, ieskaitot salas, ir 30 244 050 km². Ziemeļu-dienvidu virzienā Āfrikas garums ir aptuveni 8000 km, bet rietumu-austrumu virzienā tās platums ir aptuveni 7400 km. Ziemeļu galējais punkts ir Abjada rags, kas atrodas Tunisijā, bet dienvidu galējais punkts ir Adatas rags, kas atrodas Dienvidāfrikā. Galējais cietzemes austrumu punkts ir Hāfūna rags Somālijā, bet galējais rietumu punkts ir Zaļais rags Senegālā. Līdz Suecas kanāla izbūvēšanai, Āfrika ziemeļaustrumos bija savienota ar Āzijai piederošo Sīnāja pussalu. Paradoksāli, ka Āfrikas krasta līnijas garums, kas ir aptuveni 30 500 km, ir mazāks nekā Eiropas krasta līnijas garums. Tas ir tāpēc, ka Āfrikā nav izteiktu līču, kuri iestieptos sauszemē, vai iekšējās jūras.

Pie Āfrikas krastiem atrodas vairākas salas, kuras tiek saistītas ar kontinentu. No tām pārliecinoši vislielākā ir Madagaskara, kas ir arī viena no lielākajām salām pasaulē. Indijas okeānā vēl ir Seišelas, Sokotra, Komoras, Majota, Maurīcija un Reinjona. Savukārt rietumos, Atlantijas okeānā, atrodas Santome un Prinsipi, Bioko, Bižagošu arhipelāgs, Zaļā raga salas, Kanāriju salas, Madeira un Azoru salas.

Āfrikas reljefu galvenokārt veido līdzenumi un plakankalnes. Kontinenta vidējais augstums ir 750 m virs jūras līmeņa. 39% no teritorijas atrodas no 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa, 28% — no 500 līdz 1000 m, 19% — no 1000 līdz 2000 m, bet tikai 4% — augstāk par 2000 m virs jūras līmeņa. Savukārt zemienes aizņem tikai aptuveni 10% no teritorijas, galvenokārt piekrastē. Āfrikas ziemeļos lielāko daļu veido Sahāras līdzenums ar atsevišķiem pacēlumiem (Tībestī kalniene, Ahagars, Marras kalni, Tasili plato un citi). Kontinenta iekšzemes reģionos atrodas plašas ieplakas, piemēram, Kongo ieplaka, Kalahari un Lielais Karū, kuras ierobežo plakankalnes. Augstienes un nomatkalnu grēdas galvenokārt ir izvietojušās kontinenta malās: ziemeļrietumu piekrastē atrodas Atlass, austrumos — Etiopijas kalniene (ziemeļaustrumu ir zemākā vieta Āfrikā — Asala ezers, kas atrodas 150 m zem jūras līmeņa), dienvidos — Drakonu kalni. Āfrikas centrālajā daļā lielākie kalni ir Mitumbas kalni un Adamavas kalni.

Sauszemes ūdeņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar ūdeņiem visbagātākā teritorija Āfrikā ir ekvatoriālā josla, bet vismazāk to ir tropu joslā. Tikpat kā virszemes ūdeņu nav Sahāras tuksnesī. Vairākums Āfrikas upju pieder Atlantijas okeāna baseinam un ūdeni gūst pārsvarā no nokrišņiem. Āfrikas lielākās upes ir Nīla, Kongo un Nigēra.

Āfrikā ir daudz lielu ezeru. Vairums no tiem atrodas Austrumāfrikā. Lai gan gaisa temperatūra ir augsta un tāpēc arī ūdens iztvaikošana liela, visi lielie Āfrikas ezeri ir saldūdens ezeri. Dziļākie Āfrikas ezeri ir izvietojušies šaurās Zemes garozas ieliecēs Āfrikas lielo lūzumu zonā. Tie ir ļoti dziļi. Pats dziļākais ir Tanganjikas ezers, kurš šai ziņā ieņem otro vietu pasaulē aiz Baikāla.

Politiskā ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikā ir 55 valstis, kuras ir sagrupētas pa pieciem Āfrikas reģioniem. Šie reģioni ir Ziemeļāfrika, Rietumāfrika, Centrālā Āfrika, Austrumāfrika un Dienvidu Āfrika.

Valsts Galvaspilsēta Platība (km²)
Karogs: Alžīrija Alžīrija Alžīra 2 381 740
Karogs: Angola Angola Luanda 1 246 700
Karogs: Benina Benina Portonovo 112 622
Karogs: Botsvana Botsvana Gaborone 600 370
Karogs: Burkinafaso Burkinafaso Vagadugu 274 200
Karogs: Burundi Burundi Bužumbura 27 830
Karogs: Centrālāfrikas Republika Centrālāfrikas Republika Bangi 622 984
Karogs: Čada Čada Ndžamena 1 284 000
Karogs: Dienvidāfrikas Republika Dienvidāfrika Pretorija 1 221 037
Karogs: Džibutija Džibutija Džibuti 23 200
Karogs: Ēģipte Ēģipte Kaira 997 739
Karogs: Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālā Gvineja Malabo 28 051
Karogs: Eritreja Eritreja Asmera 117 600
Karogs: Etiopija Etiopija Adisabeba 1 127 127
Karogs: Gabona Gabona Librevila 267 667
Karogs: Gambija Gambija Bandžula 10 380
Karogs: Gana Gana Akra 238 535
Karogs: Gvineja Gvineja Konakri 245 857
Karogs: Gvineja-Bisava Gvineja-Bisava Bisava 36 120
Karogs: Kaboverde Kaboverde Praja 4 033
Karogs: Kamerūna Kamerūna Jaunde 475 442
Karogs: Kenija Kenija Nairobi 580 367
Karogs: Komoras Komoras Moroni 2 170
Karogs: Kongo Republika Kongo Republika Brazavila 342 000
Karogs: Kongo Demokrātiskā Republika Kongo Demokrātiskā Republika Kinšasa 2 345 410
Karogs: Kotdivuāra Kotdivuāra Jamusukro 322 460
Karogs: Lesoto Lesoto Maseru 30 355
Karogs: Libērija Libērija Monrovija 111 369
Karogs: Lībija Lībija Tripole 1 759 540
Karogs: Madagaskara Madagaskara Antananarivu 587 041
Karogs: Malāvija Malāvija Lilongve 118 480
Karogs: Mali Mali Bamako 1 240 000
Karogs: Maroka Maroka Rabāta 446 550
Karogs: Maurīcija Maurīcija Portluī 1 860
Karogs: Mauritānija Mauritānija Nuakšota 1 030 700
Karogs: Mozambika Mozambika Maputu 801 590
Karogs: Namībija Namībija Vindhuka 825 418
Karogs: Nigēra Nigēra Niameja 1 226 700
Karogs: Nigērija Nigērija Abudža 923 768
Karogs: Rietumsahāra Rietumsahāra Bīr Lehlū 266 000
Karogs: Ruanda Ruanda Kigali 26 338
Karogs: Santome un Prinsipi Santome un Prinsipi Santome 1 001
Karogs: Seišelas Seišelas Viktorija 455
Karogs: Senegāla Senegāla Dakara 196 723
Karogs: Sjerraleone Sjerraleone Frītauna 71 740
Karogs: Somālija Somālija Mogadīšo 637 661
Karogs: Sudāna Sudāna Hartūma 2 505 813
Karogs: Svazilenda Svazilenda Mbabane 17 363
Karogs: Tanzānija Tanzānija Dodoma 945 203
Karogs: Togo Togo Lome 56 785
Karogs: Tunisija Tunisija Tunisa 163 610
Karogs: Uganda Uganda Kampala 236 040
Karogs: Zambija Zambija Lusaka 752 614
Karogs: Zimbabve Zimbabve Harare 390 580

Ģeoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumāfrikas lūzumzona attēlota ar raustītu līniju

Pirms daudziem miljoniem gadu Āfrikas kontinents bija daļa no Gondvanas lielkontinenta.

Āfrikas kontinenta virsa ir veidojusies ļoti sen. Gandrīz visa kontinenta pamatnē atrodas Āfrikas platforma, ko veido pat līdz 3 miljardiem gadu veci ieži. Tāpēc kontinenta virsa ir samērā līdzena — pārsvarā tās ir plakankalnes, kas atrodas visai augstu virs jūras līmeņa. Kalnu grēdas paceļas tikai pašos Āfrikas ziemeļos un dienvidos.

Ziemeļdaļā platformu sedz nogulumiežu slāņi. Šo Āfrikas daļu senatnē ir klājusi jūra. Kontinenta dienviddaļā zemes virspusē atrodas kristāliskie ieži.

Āfrikas austrumdaļa krasi atšķiras no pārējā kontinenta. Šeit stiepjas tā saucamā lielo lūzumu jeb riftu zona. Tā sākas Sarkanajā jūrā, šķērso augsto Etiopijas kalnieni un turpinās dienvidu virzienā. Lūzumzonā izvietojušies vairāki šauri, gari un dziļi ezeri. Tie veido ezeru virkni, kas no pārējā kontinenta norobežo Austrumāfrikas plakankalni. Šeit atrodas arī kontinenta augstākā virsotne — Kilimandžāro. Zemes garoza Austrumāfrikā ir nemierīga. Notiek zemestrīces, vairākas kalnu virsotnes ir vulkāni, kas vēl pavisam nesen ir darbojušies.

Ja hipotēze par litosfēras plātņu pārvietošanos ir pareiza, tad iespējams, ka Austrumāfrikā veidojas Pasaules okeāna jauna ieplaka. Paies simtiem tūkstošu gadu, un, lūzumiem paplašinoties, ūdens no Sarkanās jūras ieplūdīs visā lūzumzonas garumā līdz pat Mozambikas jūras šaurumam. Austrumāfrika tiks nošķirta no pārējā kontinenta, un izveidosies jauna jūra.

Āfrika ir ļoti bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. Daudzas to atradnes ir vienas no lielākajām pasaulē. Āfrikas ziemeļdaļa, ko klāj nogulumiežu sega, ir bagātāka ar naftu un fosforītiem. Dienviddaļā, kur virszemē atsedzas senie ieži, vairāk ir dažādu rūdu — īpaši daudz ir vara, mangāna, alvas, dzelzs rūdas. Šeit atrodas pasaulē bagātākās dimantu atradnes. Nozīmīgas ir arī zelta un urāna atradnes. Urānu izmanto atomelektrostacijās.

Lielāko daļu derīgo izrakteņu nepārstrādā uz vietas Āfrikā, bet gan transportē uz Ameriku un Eiropu. Āfrikas valstīm daudz izdevīgāk būtu tos pārstrādāt savā zemē.

Dzīvā daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikā ir divas ekozonas. Lielākā no tām ir afrotropiskā ekozona, kas aizņem teritoriju uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Uz ziemeļiem no Ziemeļu tropu loka atrodas palearktiskā ekozona. Dažreiz vēl izšķir Madagaskaras ekozonu, jo šajā salā dzīvo ļoti daudzi dzīvnieki un aug augi, kas ir endēmiski. Āfrikā ir ļoti daudzveidīga un bagāta dzīvā daba.

Demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sieviete no Beninas

Pēdējā gadsimta laikā iedzīvotāju skaits Āfrikā ir pieaudzis eksponenciāli. 1950. gadā Āfrikā dzīvoja aptuveni 221 miljons iedzīvotāju, bet 2009. gadā iedzīvotāju skaits pārsniedza jau 1 miljardu. Visvairāk iedzīvotāju dzīvo Nigērijā (148 miljoni), Etiopijā (82 miljoni) un Ēģiptē (79 miljoni). Vairums Āfrikas valstīs vidējais dzīves ilgums ir mazāks par 50 gadiem.

Saimniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gandrīz visas Āfrikas valstis var iedalīt divās lielās grupās — valstīs, kurās pārsvarā audzē vienu kultūraugu, un valstīs, kuru teritorijā ir bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas.

Valstīs, kur galvenā nozare ir lauksaimniecība, turklāt vienas kultūras audzēšana, audzē vai nu kafijkokus, kokvilnu, vai kādu citu sugu. Šī kultūra tiek audzēta milzīgajās plantācijās un eksportēta uz Eiropu vai Ameriku. Piemēram, Ugandā audzē galvenokārt kafijkokus, Senegālā — zemesriekstus, Ganā — kakaokokus, Sudānā — kokvilnu, Tanzānijā — garšvielas. Lesoto audzē Angoras kazas, no kuru vilnas iegūst mohēras dziju.

Vairums valstu, kas ir bagātas ar derīgajiem izrakteņiem, tos parasti uz vietas — savā valstī — nepārstrādā, bet gan izved uz citiem kontinentiem. Tur derīgos izrakteņus pārstrādā izejvielās, no kurām izgatavo visdažādākās preces. Pēc tam šo gatavo produkciju — degvielu, ķīmiskās rūpniecības preces, metāla izstrādājumus valstis pērk par daudzkārt augstāku cenu.

Piemēram, Botsvāna izved dimantus, Gvineja — alumīnija rūdu, Zambija — vara rūdu, Alžīrija un Lībijanaftu. Kongo un Gabona pasaules tirgum piegādā vērtīgu koksni.

Elektroenerģiju vairums valstu iegūst hidroelektrostacijās, kas uzbūvētas pie upēm. Saimniecības attīstību daudzās valstīs kavē transporta ceļu trūkums. Kolonizatoru uzbūvētie dzelzceļi un autoceļi saista tikai galvenās derīgo izrakteņu ieguves vietas ar tuvākajām ostām okeāna piekrastē. Pārējā teritorijā nekādi ceļi netika ierīkoti.

Daudzās valstīs saimniecībai nelabvēlīgi ir arī dabas apstākļi, piemēram, sausums. Tas visai bieži piemeklē vairākas Āfrikas valstis. Arī klejotājsiseņu uzbrukumi tīrumiem un dārziem nodara lielu postu. Saimniecības attīstību nesekmē biežās savstarpējās nesaskaņas starp tautām un valstīm, nereti tās pāraug karā.

Tikai nedaudzās Āfrikas valstīs — Ēģiptē, Nigērijā, Dienvidāfrikā — ir attīstīta saimniecība ar daudzām nozarēm. Derīgie izrakteņi un lauksaimniecības produkcija tiek pārstrādāta uz vietas. Vidusjūras piekrastes valstis — Alžīrija un Tunisija, kā arī Maroka tuvējās Eiropas ietekmē cenšas veidot daudzpusīgu saimniecību.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 (latviski) Āfrikas iedzīvotāju skaits sasniedzis vienu miljardu. Latvijas reitingi. Atjaunināts: 2010-05-06.
  2. (angliski) Stringer, C.B. (1994). "Evolution of early humans". In Steve Jones, Robert Martin & David Pilbeam (eds.). The Cambridge Encyclopedia of Human Evolution. Cambridge: Cambridge University Press. 242. lpp. ISBN 0-521-32370-3. Also ISBN 0-521-46786-1 (paperback)
  3. (angliski) McHenry, H.M (2009). "Human Evolution". In Michael Ruse & Joseph Travis. Evolution: The First Four Billion Years. Cambridge, Massachusetts: The Belknap Press of Harvard University Press. 265. lpp. ISBN 978-0-674-03175-3.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]