Kara komunisms
Kara komunisms (krievu: военный коммунизм) ir nosaukums Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas iekšpolitikai no 1918. līdz 1921. gadam Krievijas pilsoņu kara laikā. To raksturoja ārkārtēja ekonomikas pārvaldības centralizācija, lielo, vidējo un pat mazo rūpniecības uzņēmumu (daļēji) nacionalizācija, daudzu lauksaimniecības produktu valsts monopols, privātās tirdzniecības aizliegums, bagātību sadales izlīdzināšana, armijas un milicijas izmantošana tautsaimniecībā.
Nacionalizācija sākās uzreiz pēc Oktobra Sociālistiskās revolūcijas un boļševiku nākšanas pie varas.
Kara komunisma rezultātā 1920. gadā darba ražīgums, tostarp masveida nepietiekama uztura dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa.