Karalis Arturs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karalis Arturs.

Karalis Arturs (angļu: King Arthur) bija leģendārs britu vadonis, kas pēc viduslaiku stāstiem un bruņinieku romāniem 6. gadsimta sākumā nostiprināja britu aizsardzību pret sakšu uzbrukumiem. Mūsdienās vēsturnieki joprojām debatē un pārspriež par to vai vispār karalis Arturs ir bijis reāla personība, jo par viņu ir zināma tikai tā informācija, kura ir atrodama folklorā.[1] Nelielais informācijas daudzums par karali Arturu ir iegūts tikai no dažiem stāstiem, piemēram, no stāstiem, ko ir sarakstījuši Gildas un Nennius,[2] kā arī no Annales Cambriae hronikas. Agrākos poētiskajos darbos Artura vārds bieži ir sastopams kā "Y Gododdin".[3]

Leģendārā Artura tēls kļuva plaši atpazīstams, kā arī ieguva popularitāti tikai 12. gadsimtā, kad Monmutas Džofrijs (Geoffrey of Monmouth) sarakstīja "Historia Regum Britanniae" ("Britānijas karaļu vēsturi").

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Higham, N. J. (2002), King Arthur, Myth-Making and History, London: Routledge, ISBN 978-0-415-21305-9, lpp. 11.–37.
  2. Šo divu cilvēku vārdi nav iztulkoti latviski
  3. Charles-Edwards, Thomas M. (1991), "The Arthur of History", in Bromwich, Rachel; Jarman, A. O. H. & Roberts, Brynley F., The Arthur of the Welsh, Cardiff: University of Wales Press, pp. 15–32, ISBN 978-0-7083-1107-3, lpp. 15.