Karbamīds

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karbamīds
Urea.png Urea-3D-vdW.png
Karbamīda struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula (NH2)2CO
Molmasa 60,07 g/mol
Blīvums 1330 kg/m3
Kušanas temperatūra 132,7 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra -

Karbamīds (urīnviela, (NH2)2CO) ir ogļskābes amīds. Tā ir pirmā organiskā viela, kas tika sintezēta no neorganiskām izejvielām. Tas ir balta, ūdenī šķīstoša viela. Lielāko daļu saražotā karbamīda lieto par minerālmēslojumu.

Karbamīdu ražo no amonjaka un oglekļa dioksīda, tas ir divu stadiju process:

1. 2NH3 + CO2 → H2N−COONH4

2. H2N-COONH4 → (NH2)2CO + H2O

Ražojot amonjaka sintēzei nepieciešamo ūdeņradi, rodas liels daudzums oglekļa dioksīda, kuru var lietot par karbamīda izejvielu. Karbamīds veidojas arī abinieku un zīdītāju organismā, kā olbaltumvielu sadalīšanās galaprodukts un no organisma izdalās ar urīnu. Putniem un rāpuļiem olbaltumvielu sadalīšanās produkts ir urīnskābe.

Vairāk nekā 90% pasaulē saražotā karbamīda lieto kā minerālmēslojumu, jo tam ir vislielākais slāpekļa īpatsvars. Karbamīdam reaģējot ar formaldehīdu, veidojas karbamīdformaldehīda sveķi, kurus dažreiz lieto plastmasām.

Karbamīdi ir organisko savienojumu klase, kur karbamīda molekulas aminogrupās viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar organisku radikāli. Tos iegūst, fosgēnam reaģējot ar attiecīgajiem amīniem.

COCl2 + NH2R → (RNH)2CO + 2HCl