Klusā daba ar Lavala profilu

Vikipēdijas lapa
Klusā daba ar Lavala profilu
Nature morte au profil de Laval
Mākslinieks Pols Gogēns Edit this on Wikidata
Gads 1886
Medijs eļļas krāsa, audekls Edit this on Wikidata
Kustība kluazonisms, Pontavēnas skola Edit this on Wikidata
Izmēri 18.125 in (18.125 in) × 15 in (15 in)
Atrašanās vieta Indianapolisas mākslas muzejs
Īpašnieks Mór Lipót Herzog Edit this on Wikidata[1][2]
Inventāra nr. 1998.167 Edit this on Wikidata

"Klusā daba ar Lavala profilu" ir franču gleznotāja Pola Gogēna eļļas krāsas glezna, tapusi 1886. gadā. Tā atrodas Indianapolisas mākslas muzejā, Indianas štatā, ASV. Gleznā attēlots Gogēna draugs Šarls Lavals profilā kopā ar dažādiem nekustīgiem objektiem, ieskaitot vienu paša Gogēna veidotu keramisku trauku.[3]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kombinācija no portreta un klusās dabas parāda Gogēna spēju paņemt labāko no māksliniekiem, ko viņš apbrīnoja. Piemēram, asais veids, kā Lavala seja ir apgriezta, ir veltījums Edgara Degā necentriskajām, savādi kadrētajām kompozīcijām, bet klusās dabas izkārtojums un augļos saskatāmie paralēlie otas vilcieni atgādina Pola Sezana darbus. Bez citiem populāriem māksliniekiem Gogēns darbā iekļāva arī sevi paša veidota keramikas briesmoņa veidolā, dīvainā objektā, ko neizpratnē vēro Lavals. Viņš apzināti citē divus zināmākos māksliniekus modernās dzīves un klusās dabas žanrā un tad atsakās tos harmoniski apvienot. Tā vietā Gogēns savā gleznu sērijā par radošuma izaicinājumu atstāj tos sašķeltus un nesakarīgus. Lavals, skatītāja aizvietotājs, mēģina uzminēt viņa nākamo gājienu.[4]

Vēsturiskā informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gogēns un Lavals satikās 1886. gada vasarā un jaunākais mākslinieks drīz kļuva par Gogēna skolnieku. Uz šo pakļāvīgo lomu norāda arī Lavala skatiens, kas piekalts Gogēna radītajam traukam.[5] Keramikas trauks palīdz precizēt gleznas tapšanas brīdi kā 1886. gada pašas beigas, pēc tam, kad Gogēns bija atgriezies Parīzē, jo tas nebija tapis līdz pat vismaz oktobrim. Gogēns savus keramikas eksperimentus vērtēja ļoti augstu, gan kā mākslinieciskus objektus, gan ienākumu avotu. Viņš savai sievai Metei rakstīja, ka konkrētais trauks bija 100 franku vērts. Tas šobrīd nav atrodams un varētu būt gājis bojā.[6]

Vinsents van Gogs bija ierosinājis portretu apmaiņu nelielas Pontavēnā savākušās mākslinieku grupas starpā (ieskaitot arī Emilu Bernāru), lai radītu lielāku kopienas sajūtu; šī tradīcija zināma kā Freundschaftsbild. Radot tos visus jaunos mākslinieciskos stilos, kolektīvs paziņoja, ka atsakās no reālisma un pievēršas simbolismam.[7]

Īpašnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Klusā daba ar Lavala profilu" Indianapolisas mākslas muzejā nonāca 1998. gadā kā daļa no Gogēna un viņa Pontavēnas skolas kopienas kolekcijas. Šveiciešu kolekcionārs Samuels Jozefovičs bija uzveidojis kolekciju no 17 gleznām un 84 gravīrām ar kopējo vērtību ap 30 miljoni dolāru. Kolekcijas iegūšanai 20 miljonus savāca Lilly Endowment fonds, bet atlikušo summu savāca muzejs, nepubliskotu summu ziedojot pašam Jozefovičam, kurš bija muzeja aizbildnis. Jozefovičs bez atlīdzības ziedoja arī visas gravīras. Pats viņš Pontavēnas kolekciju ieguva 1950. un 1960. gados, pirms šī perioda Gogēna darbu nozīme bija pilnībā novērtēta.[8] Šī glezna atrodas mecenātes Džeinas H. Fortunas vārdā nosauktajā galerijā un tās inventāra numurs ir 1998.167.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ https://web.archive.org/web/20200129142058/http://collection.imamuseum.org/artwork/82261/; citāts: {6} Baron Mór Lipót Herzog [1869-1934], also known as Moritz Leopold Herzog, by 1912;{7} By inheritance to his son András Herzog [1902- 1942?] by 1938;{8} Seized from Herzog storage by Hungarian State Security Police and placed in the Museum of Fine Arts, Budapest, in 1944;{9} With other art from Budapest, the painting is accompanied by Dénes Czánky, director of the Museum of Fine Arts, Budapest, via the convent in Szentgotthárd, Hungary, and the monastery in Admont, Austria, to the town of Grassau, in southeastern Bavaria in spring 1945;{10} Taken to the Munich Central Collecting Point by Monuments Man, Thomas Carr Howe, Jr., on 25 June 1945;{11} Munich Central Collecting Points no. 1099/25;{12} Restituted to Maria Izabella Parravicini [1912-1982], former wife of András Herzog, via Dr. Emil Oppler, Budapest, a family friend and lawyer, in 1948;{13} To (Sándor Donáth, Hungary, then Zurich) in 1948.{14} (Wildenstein and Co., New York, New York).{15} Mr. and Mrs. Otto L. Spaeth, New York, New York, by 1952.{16} Mr. and Mrs. Walter B. Ford II, by 1964;{17} Sold at (Christie's, New York, New York) to Samuel Josefowitz, Lausanne, Switzerland, in 1980;{18} Acquired as a partial gift/partial purchase by the Indianapolis Museum of Art in 1998 (1998.167)..
  2. ↑ Q81686670.
  3. ↑ Ellen Wardwell Lee, Anne Robinson. Indianapolis Museum of Art: Highlights of the Collection. Indianapolis : Indianapolis Museum of Art, 2005. ISBN 0936260777.
  4. ↑ Douglas W. Druick, Peter Kort Zegers. Van Gogh and Gauguin: the Studio of the South. Čikāga : Art Institute of Chicago, 2001. ISBN 0500510547.
  5. ↑ «Still-Life with Portrait of Laval». Web Gallery of Art. Skatīts: 2013. gada 21. janvāris.
  6. ↑ Richard R. Brettell, Ronald Pickvance. Gauguin and the School of Pont-Aven. Londona : Apollo, 1994.
  7. ↑ «Gauguin's Freundschaftsbild». Painters' Table. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 21. janvāris.
  8. ↑ Judith H. Dobrzynski. «Indianapolis Museum Buys 30 Gauguins From Swiss Collector». The Indianapolis Star, 1998. gada 18. novembris. Skatīts: 2013. gada 17. janvāris.
  9. ↑ «Still Life with Profile of Laval». Indianapolis Museum of Art. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 21. janvāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Klusā_daba_ar_Lavala_profilu&oldid=4042064"