Knābjgalvji

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Knābjgalvji
Hatērija (Sphenodon punctatus)
Hatērija (Sphenodon punctatus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Rāpuļi (Reptilia)
Kārta Knābjgalvji (Rhynchocephalia)
Sinonīmi

Sphenodontia

Knābjgalvji (Rhynchocephalia) pieder pie lepidozauru apakšklases. Knābjgalvju kārtas vienīgais pārstāvis mūsdienās ir Hatērija (Sphenodon punctatus), kas ir primitīvākais rāpulis mūsdienās. Hatērija sasniedz 75 cm garumu, ārēji tā ļoti atgādina ķirzaku, bet tās anatomiskā uzbūve ir visai īpatnēja.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mugurkauls sastāv no divpusēji ieliektiem amficēliem skriemeļiem, starp kuriem saglabājas hordas atliekas - pazīme, kas kopēja dažām primitīvākajām ķirzakām. Ribu dorsālajiem (muguras) nodalījumiem ir īsi, atpakaļ vērsti kāšveida izaugumi - processus uncinatus — kopēja pazīme no mūsdienu rāpuļiem tikai ar krokodiliem un bez tam ar putniem. Zem ādas gar vēderu atrodas virkne tievu segkauliņu, kurus sauc par vēdera ribāmgastralia; izņemot hatēriju, no mūsdienu grupām tās ir tikai krokodiliem, bet starp fosilajām formām bija plaši izplatītas. Tām nav nekā kopēja ar īstajām (hondrālajām) ribām; tās acīmredzot ir stegocefālu vēdera bruņu rudimenti. Hatērijas galvaskausā, tāpat kā krokodiliem, saglabājas divi loki un kvadrāta kauls ir nekustīgi savienots ar galvaskausa kapsulu, bet hoānas atrodas pašā priekšējā aukslēju daļā, abās pusēs no lemeša kauliem. Augšā, starp paura kauliem, atrodas liels caurums paura acij, kura attīstīta labāk nekā jebkuram citam mūsdienu rāpulim un ir līdzīga īstai acij ar tīkleni, lēcu un radzeni. Jaunajām hatērijām kā uz žokļu un aukslēju, tā arī uz lemeša kauliem ir zobi (vienīgais gadījums starp mūsdienu rāpuļiem). Līdz ar vecumu zobi pilnīgi nodilst un kodiens notiek ar žokļu malām, kuras ar laiku pārkaulojas (no šejienes arī nosaukums — knābjgalvji). Hatērija ir vienīgais rāpulis, kam nav kopulācijas orgāna. Sirdī saglabājas venozais sīnuss.

Dzīvesveids[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hatērija ir nakts dzīvnieks, dzīvo alās un pārtiek no kukaiņiem, moluskiem un tārpiem, dažkārt ēd arī sīkas ķirzakas un putnu olas. Novērojams arī kanibālisms, kad pieaugušās hatērijas apēd mazuļus. Apbrīnojami zems aktivitātes temperatūras optimums: no 6 līdz 18˚C. Dzimumgatavību sasniedz 20 gadu vecumā. Dēj 8—16 olas ar cietu čaumalu, pie kam dīgļa attīstība ilgst veselus 12—14 mēnešus. Lielais mūža garums (nebrīvē nodzīvo virs 70 gadiem) un spēja saglabāt aktivitāti samērā bargos dzīves apstākļos, acīmredzot, ļāva sugai saglabāties, neskatoties uz arhaiskām uzbūves īpatnībām. Līdz 19 gs. beigām apdzīvoja Jaunzēlandi un tās kaimiņu salas. Mūsdienās sastopama tikai salās uz austrumiem un dienvidiem no Jaunzēlandes. Populācijas dažādās salu grupās atšķiras savā starpā ar dažām zvīņojuma īpatnībām, krāsojumu un citām iezīmēm, kas liek izdalīt trīs hatēriju pasugas, kuras reizēm tiek izdalītas arī kā atsevišķas sugas. Visas hatērijas atrodas likuma aizsardzībā.

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Sphenodontia