Ķirzakas
- Šis raksts ir par rāpuli. Par citām jēdziena Ķirzaka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Ķirzakas Lacertilia |
||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Sila ķirzaka (Lacerta_agilis) |
||||||||||||
|
||||||||||||
|
||||||||||||
|
||||||||||||
Ķirzakas (latīņu: Lacertilia) ir zvīņrāpuļu kārtas apakškārta. Ķirzaku apakškārta nav bioloģiski precīzi nosakāma kategorija, bet iekļauj sevī tās sugas, kas nepieder abām pārējām (čūskas un amfisbēni) zvīņrāpuļu apakškārtām. Čūskas, iespējams, ir varānveidīgo ķirzaku pēcteči, un pēc bioloģiskajiem principiem arī varētu skaitīties ķirzakas, bet nosacīti tās tiek iedalītas atsevišķā čūsku apakškārtā. Ķirzakas ir visdaudzveidīgakā un izplatītākā mūsdienu rāpuļu grupa. Pavisam ir zināmas virs 4300 ķirzaku sugu.
[izmainīt šo sadaļu] Morfoloģija
Ķirzaku ārējais izskats ir ļoti daudzveidīgs. Viņu galva, ķermenis, kājas un aste var variēt dažādās formās. Ķermeņa izmēri ir no 3,5 cm. līdz 4 m (masa līdz 150 kg). Lai gan ķirzaku vairākumam ir labi attīstītas piecpirkstainas ekstermitātes, taču ir arī bezkājainas formas. Tomēr, atšķirībā no čūskām, visām ķirzakām ir krūšu kauls, parasti ir saglabājies arī ekstermitāšu joslu skelets. Ķirzaku žokļu kauli cieši savienoti cits ar citu; priekšā abas apakšžokļu puses ir saaugušas simfīzē. Āda klāta ar ragvielas zvīņām. Ādas dziedzeri atrodas tikai uz gūžām; to izdalījumi ir katrai sugai specifiski un kalpo par ķīmiskiem signāliem vairošanās laikā, ka arī teritorijas iezīmēšanai. Redze ķirzakām ir labi attīstīta; dažas sugas spēj atšķirt krāsas, tāpēc krāsai priekš tām piemīt signāla nozīme. Ķirzaku acīm ir arī kustīgi plakstiņi. Lielai sugu daļai ir attīstīta arī paura acs. Arī dzirde parasti ir labi attīstīta; vidusausij ir bungplēvīte (daļai sugu tā var būt pārklāta ar ādu). Dažas ķirzakas mēdz izdot skaņas. Vēl ķirzakām ir raksturīga spēja briesmu brīžos nomest asti (autotomija), kura vēlāk ataug.
[izmainīt šo sadaļu] Ekoloģija
Ķirzakām ir ļoti dažādi pārvietošanās veidi: no peldēšanas (jūras iguānas), rāpošanas pa kokiem un planēšanas (planējošā pūķagāma) līdz skriešanai pa irdenajām smiltīm, vertikālām klintīm un sienām (gekoni). Barošanās ir daudzveidīga: no sīkiem bezmugurkaulniekiem līdz samērā liela izmēra zīdītājiem (Komodo varāns medī savvaļas cūkas un briežus). Barošanās specializācija ir izteikta jūras iguānām (ēd aļģes) un dažādām ķirzakām, kuras barojas pārsvarā ar termītiem vai kailgliemežiem.
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika
- apakškārta: Ķirzakas (Lacertilia)
-
- infrakārta: Iguānveidīgie (Iguania)
-
- dzimta: Agāmas (Agamidae)
- dzimta: Hameleoni (Chamaeleonidae)
- dzimta: Ķiverķirzakas (Corytophanidae)
- dzimta: Leopardķirzakas (Crotaphytidae)
- dzimta: Dzelkšņastu iguānas (Hoplocercidae)
- dzimta: Iguānas (Iguanidae)
- dzimta: Karību iguānas (Leiocephalidae)
- dzimta: Leijozauri (Leiosauridae)
- dzimta: Smilšķirzakas (Liolaemidae)
- dzimta: Madagaskaras iguānas (Opluridae)
- dzimta: Dzelkšņķirzakas (Phrynosomatidae)
- dzimta: Anoles (Polychrotidae)
- dzimta: Ķīļastes iguānas (Tropiduridae)
- infrakārta: Gekonveidīgie (Gekkota)
-
- dzimta: Gekoni (Gekkonidae)
- dzimta: Zvīņkāji (Pygopodidae)
- dzimta: Tārpķirzakas (Dibamidae)
- infrakārta: Scinkveidīgie (Scincomorpha)
-
- dzimta: Scinki (Scincidae)
- dzimta: Īstās ķirzakas (Lacertidae)
- dzimta: Tejas (Teiidae)
- dzimta: Kordilīdi (Cordylidae)
- dzimta: Gerrozauri (Gerrhosauridae)
- dzimta: Gimnoftalmi (Gymnophthalmidae)
- dzimta: Naktsķirzakas (Xantusiidae)
- infrakārta: Glodeņveidīgie (Anguimorpha, syn. Diploglossa)
-
- dzimta: Glodenes (Anguidae)
- dzimta: Bezkājķirzakas (Anniellidae)
- dzimta: Krokodilķirzakas (Xenosauridae)
- infrakārta: Varānveidīgie (Varanoidea)
-
- dzimta: Varāni (Varanidae)
- dzimta: Čūskķirzakas (Lanthanotidae)
- dzimta: Indzobķirzakas (Helodermatidae)
- dzimta: †Mozazauri (Mosasauridae)
