Kokarde

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kokarde (angļu: cockade) ir formas tērpa galvassegas atšķirības zīme.

Cepure ar baltu kokardi.

Sākotnēji kokardes tika veidotas kā lentu rozetes nacionālās krāsās, politiskās piederības vai dzimtas krāsās. To valkāja kā pie militāra formastērpa, tā civilā apģērba. Sievietes šo zīmi mēdza piestiprināt ne tikai pie cepures, bet arī iestiprinātu matos.

Latvijas karaspēka vienības, Latvijas Armija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, 1919.gadā Latviešu karaspēka vienībām Kurzemē (daļēji Vidzemē) tika ieviestas cepuru kokardes - saulītes, kas vienlaikus bija Latvijas valsts pirmais ģerbonis. Kad 1921.gadā apstiprināja jauno ģerboni, saulīte palika kā Latvijas Armijas kokarde. Savukārt Latvijas karaflotes virsniekiem un virsnieku vietniekiem bija atšķirīgas, uz melna vilnas auduma, ar zeltītiem spirāldiegiem izšūtas kokardes. "Ziemeļnieku" komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns pašrocīgi uzzīmēja savu vienību kokardi - uz ovālas formas pamata horizontālas sarkani-balt-sarkanas strīpas. Tomēr ne visās Ziemeļlatvijas vienībās šādu kokardi pieņēma. Brīvības cīņām beidzoties, laika gaitā, saulīte kļuva smailāka (ovālākas kontūras), no Armijas kokardes tika izņemts burts L, atstājot trīs zvaigznes.

1919.gada parauga kokarde saulīte.

Nacionālie Bruņotie spēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atjaunojoties Latvijas valstiskumam, Aizsardzības spēkos atjaunoja Latvijas armijas simboliku, tajā skaitā kokardes - saulīti un ģerboni. Papildus parādes un laiviņcepurēm, klāt nākušas lauka formas cepures un beretes. Lauka formas cepurei (daļēji beretēm) tiek saglabāta saulīte, bet speciālas nozīmes vienībām (Izlūkdesanta bataljons, JS Speciālo uzdevumu vienība) pie beretes ir īpašas, šo vienību kokardes. Plašāk ieviešot bereti kā formas tērpa sastāvdaļu, dažādojās arī kokardes. Šobrīd katrai vienībai, kam formas tērpā paredzētas beretes, ir savas īpašas kokardes.

NBS Kājnieku skolas karavīru beretes kokarde.