Latvijas Nacionālie bruņotie spēki

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki
Coat of Arms of Latvian National Armed Forces.svg
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku emblēma
Dibināšanas gads 1919. gada 11. jūlijs
Pašreizējā struktūra no 1994. gada 24. decembris
Struktūra Sauszemes spēki
Gaisa spēki
Jūras spēki
Zemessardze
Štābs Rīga
Vadība
Prezidents Andris Bērziņš
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis
Bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube
Personālsastāvs
Karaklausības vecums no 18 gadiem
Karaklausība brīvprātīga
Aktīvais sastāvs 5 350
Rezerves sastāvs 7 800
Izvietotais sastāvs ārvalstīs Karogs: Afganistāna Afganistāna — 21
Karogs: Mali Mali — 7
Flag of Somalia.svg Somālija — 2
Izdevumi
Budžets 1% no IKP (2011)
Saistītie raksti
Vēsture Pirmais pasaules karš
Latvijas brīvības cīņas
Karš Afganistānā
Karš Irākā

Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki jeb Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir Latvijas Republikas armija. Tie dibināti 1919. gada 11. jūlijā Latvijas brīvības cīņu laikā kā Latvijas bruņotie spēki, apvienojot Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigādes.

Tagadējā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra ir izveidota 1994. gada 24. decembrī, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, tiesību aktiem un Nacionālo drošības koncepciju Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargā valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību, kā arī demokrātisku konstitucionālo kārtību un pilsoņu brīvības. Sabiedrība, izmantojot civilās valsts iestādes, veic Nacionālo bruņoto spēku demokrātisku kontroli. Latvijas Republikai ir tiesības izmantot savus Nacionālos bruņotos spēkus individuālai un kolektīvai aizsardzībai no bruņota uzbrukuma, kā arī starptautisko saistību izpildei saskaņā ar ANO 1945. gada Hartu, 1949. gada Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, Latvijas Republikas Satversmi un citiem tiesību aktiem. Saeima kvantitatīvi nosaka Latvijas Republikas militāri politiskos mērķus.

Atjaunoto NBS izveides vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1991. gada novembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma nodibināt Aizsardzības ministriju. 13. novembrī deputātu vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu. 19. novembra sēdē par pirmo atjaunotās Latvijas Republikas Aizsardzības ministru iecēla Tālavu Jundzi. Aizsardzības ministrija tika veidota uz Sabiedrības drošības departamenta bāzes, pārņemot tās materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī šajā laikā organizēšanās stadijā esošie valsts Aizsardzības spēki (AS), kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras.

Jau 1990. gadā Latviešu strēlnieku apvienībā un 1991. gadā zemessardzē Andrejs Kasparovičs kopā ar citiem virsniekiem aizsāka gatavot militāros reglamentus un ieroču aprakstus latviešu valodā, paralēli izstrādājot latvisko terminoloģiju. 1992. gada 13. februārī LR MP pieņēma lēmumu Nr 54 "Par Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmijas dibināšanu", kur apmācītu un gatavotu profesionālus virsniekus valsts Aizsardzības spēkiem (AS).[1] Tā kā 1992.—1993. gadā ne Zemessardze, ne Drošības dienests nebija Aizsardzības spēku vai pat Aizsardzības ministrijas pakļautībā, visas šīs LR militārās drošības struktūras vienoja Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (NAA), kur tajā laikā koncentrējās izglītotākie virsnieki, kuri izstrādāja LR Militārās apmācības koncepciju un gatavoja karavīrus gan Aizsardzības spēkiem, ieskaitot Robežsardzi, gan Zemessardzei, gan Drošības dienestam, gan Iekšlietu militārajiem formējumiem — t. i. NAA reāli bija NBS pirmā struktūra, kur NBS karavīri kopā mācījās, kaut gan oficiāli NBS vienotā struktūra vēl nebija izveidota.

Teorētiski par Nacionālo bruņoto spēku izveides nepieciešamību tika runāts un rakstīts Valsts aizsardzības koncepcijā jau 1992. gadā, jo Aizsardzības spēku un citu militāro un paramilitāro vienību sastāvdaļas bija dažādu ministriju un Augstākās padomes padotībā, bez vienotas struktūras un vadības. 1993. gada 24. un 25. martā notika LR militāro spēku štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotas NBS vadības pamatprincipus, vadības orgānu struktūru un uzdevumus. Izveidoja arī darba grupu (darba grupas vadītājs — pulkvedis Ā. Lilientāls) no bruņoto spēku sastāvdaļu pārstāvjiem "Galvenā štāba" struktūras un funkciju izstrādei. Pamatojoties uz Latvijas Valsts prezidenta 1994. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 1 tika organizēts atkārtots štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotu izpratni par Latvijas Republikas bruņoto spēku uzdevumiem un to darbības plānošanu izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā valstī. Rīkojumā bija noteikts, ka štābu treniņā iesaistīt: Aizsardzības ministrijas Stratēģiskās plānošanas departamenta Sakaru un informātikas nodaļu un Personāla departamentu, Aizsardzības spēku štābu pilnā sastāvā, Zemessardzes štābu pilnā sastāvā, Iekšlietu ministrijas operatīvo grupu un uzdot NAA Aizsardzības zinātniskajam centram sagatavot štābu treniņa analīzes materiālu, izstrādāt secinājumus un priekšlikumus "Nacionālo bruņoto spēku" izveidošanai un darbības plānošanas pilnveidošanai.[2] Tika secināts, ka, pirmkārt, dažādu valstu Bruņoto spēku pakļautība un vadības struktūra miera un kara laikā īpaši neatšķiras, otrkārt, jebkura veida militarizētie policijas un teritoriālie formējumi visās valstīs jau miera laikā atrodas, kā minimums, Bruņoto spēku štāba un Aizsardzības ministrijas pakļautībā, treškārt, Nacionālo bruņoto spēku galvenie štābi ir pakļauti aizsardzības ministrijām. Savukārt kopīgas struktūras un plānu neesamība ievērojami mazina LR bruņoto spēku kaujasspējas. Lai apvienotu visus bruņotos spēkus vienā struktūrā, ar vienu vadību, koncepciju, stratēģiju un taktiku, 1994. gada rudenī tika likvidēts AS komandiera amats un AS štābs, bet izveidots NBS štābs, kas uzsāka NBS veidošanas praktisko darbu. Par NBS komandieri 1994. gada 5. oktobrī iecēla ZS pulkvežleitnantu Juri Dalbiņu, vienlaikus saglabājot ZS komandiera amatu un ZS štābu.

1999. gada 10. martā Latvijas Republikas Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.119 "Par nekustamās mantas Ādažu nacionālajā mācību centrā saglabāšanu valsts īpašumā" nodeva Aizsardzības ministrijas valdījumā zemi 7784 hektāru platībā un 150 ēkas Rīgas rajona Ādažu un Sējas pagastā.

Uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai īstenotu valsts drošības intereses, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pilda šādus uzdevumus:

  • Nodrošina Latvijas Republikas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību:
    • sadarbībā ar sabiedrotajiem attīsta valsts aizsardzības spējas;
    • miera laikā nodrošina valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli un neaizskaramību;
    • iebrukuma gadījumā aizsargā Latvijas Republikas suverenitāti, teritoriju, teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu, sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem dod prettriecienu jebkurai militārai agresijai.
  • Nodrošina reģionālo un globālo stabilitāti:
    • nodrošina kolektīvo aizsardzību — saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies;
    • piedalās NATO, Eiropas Savienības vai ANO vadītajās starptautiskajās operācijās, kā arī īpašās koalīcijās, kas īsteno šo organizāciju mērķus;
    • piedalās drošības un aizsardzības pasākumos, kā arī ieroču kontrolē;
    • dod ieguldījumu valsts un sabiedroto drošības nodrošināšanā, atbildot uz terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas draudiem.
  • Rūpējas par mieru un labklājību valstī:
    • piedalās ārvalstu izlūkdienestu darbību neitralizēšanā un nodrošina klasificētās informācijas aizsardzību;
    • sniedz palīdzību valsts un pašvaldību varas iestādēm, atbildot uz nemilitāriem un terorisma uzbrukumu draudiem.

Citu neparedzētu uzdevumu veikšanā NBS drīkst iesaistīt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

Funkcijas miera, krīzes un kara laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas stratēģijas pamatā ir sabiedroto solidaritāte un mērķis ar kopīgiem centieniem novērst apdraudējumu, piedalīties NATO pasākumos, ieskaitot alianses militārās operācijās miera, krīzes vai kara laikā.

  • Miera laikā NBS saglabā noteiktu gatavības līmeni: turpina uzlabot savas spējas un dienesta apstākļu kvalitāti. Prioritātes ir gatavība reaģēt uz militāriem un nemilitāriem draudiem, uzticības veidošana un iesaistīšanās dialogā miera laikā, kā arī dalība starptautiskās sabiedrības cīņā pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatības novēršana. Latvija kā aktīva alianses locekle piedalās alianses organizētajos vingrinājumos, apmācībās un citās programmās.
  • Krīzes laikā NBS piedalās NATO, Eiropas Savienības, īpašo koalīciju un citu organizāciju vadītās starptautiskās operācijās.
  • Latvijas kara laika koncepcijas pamatā ir visu sabiedroto apņēmība kopīgi cīnīties ar pretinieku. Latvija izpildīs savas saistības ar Sauszemes spēku brigādi un to atbalstošām ātri izvēršamām vienībām, lai kopā ar NATO papildspēkiem aizsargātu valsti. Šo vienību veido pakāpeniskas gatavības aktīvais komponents, ko nepieciešamības gadījumā krīzes vai konflikta laikā var palielināt, mobilizējot rezerves personālu. Jūras spēki kontrolē jūras pievedceļus valstij. Sadarbībā ar NATO Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargās un kontrolēs valsts gaisa telpu un nodrošinās ierobežotu gaisa satiksmi. Rezerves vienības nodrošinās atbalstu operācijās izvērstajām vienībām, pirmkārt, kaujas atbalsta, kaujas atbalsta nodrošinājuma, uzņēmējvalsts atbalsta, uzņemšanas scenārija un sabiedroto papildspēku virzībā uz militārajām koncentrēšanās vietām, kā arī palīdzībā civilajām varas iestādēm.[3]

Aizsardzības sistēmas pārraudzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visus lēmumus par Latvijas aizsardzības politiku, kā arī Nacionālo bruņoto spēku izmantošanu pieņem demokrātiski ievēlētas civilas varas iestādes.

Stratēģiskais līmenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrijas sastāvā ir civilie darbinieki un karavīri. Integrēta Aizsardzības ministrijas darbība dod iespēju ministrijas vadītājiem pieņemt lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos.

Operatīvais līmenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

Taktiskais līmenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu.

NBS vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija, kur pieņem lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem.

  • Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris (pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos). Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu.
  • Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba (NBS AŠ) priekšnieks, kas atbild par apvienoto operāciju plānošanu un vadību, militārās apmācības plānošanu un vadību, militāro spēju attīstības analīzi un plānošanu un budžeta izpildes rezultātiem, izstrādā priekšlikumus tā koriģēšanai. NBS AŠ priekšniekam ir divi vietnieki: operatīvajos un vienību atbalsta, kā arī nodrošinājuma jautājumos.
  • Operatīvais komandieris, ko ieceļ NBS komandieris noteiktai operācijai, atbild par viņam pakļauto vienību operatīvo vadību, kā arī militāro operāciju veikšanu. Ikdienā operatīvā komandiera pienākumus pilda NBS AŠ priekšnieka vietnieks operatīvajos jautājumos, kas ir NBS atsevišķu Spēku veidu komandieru tiešais priekšnieks.
  • Militārās vienības savu komandieru vadībā plāno un izpilda kaujas uzdevumus taktiskā līmenī.

(Ja Latvija piedalās kopējās militārās operācijās, valsts militāro vienību operatīvā pakļautība var tikt nodota NATO, Eiropas Savienības un speciālajām koalīcijām, kas īsteno šo organizāciju mērķus.)

NBS komandieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1919. līdz 1940. gadam Latvijas bruņotos spēkus komandēja Latvijas armijas komandieri. 1992. gada 29. oktobrī par Latvijas Aizsardzības spēku komandieri iecēla Maskavas Ģenerālštāba akadēmiju beigušo pulkvedi Daini Turlo, kas atkāpās no amata 1994. gada 25. oktobrī.

Personālsastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālie bruņotie spēki ir militāro vienību kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. NBS personāls miera laikā sastāv no profesionālā dienesta karavīriem, zemessargiem, militārajiem un civilajiem darbiniekiem, un NBS rezerves karavīriem. Personālsastāvu komplektē tikai no 18 gadu vecumu sasniegušiem Latvijas Republikas pilsoņiem. NBS rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieskaitīti NBS rezervē. NBS rezerve tiek mobilizēta kara laikā.

NBS lielums kara laika situācijai tika noteikts 50 000 karavīru apjomā. Līdz 2008. gadam bija paredzēts sasniegt spēju mobilizēt 32 300 karavīru lielu spēku. NBS kā miera, tā arī kara laikā sastāv no Apvienotā štāba un Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkiem.[4]

NBS dien 5052 profesionālā militārā dienesta karavīri, no kuriem 1817 ir kareivji un dižkareivji, 1940 instruktori un 1295 virsnieki. Sauszemes spēkos dien 952 karavīri, Jūras spēkos dien 552, bet Gaisa spēkos — 291. Latvijas Republikas Zemessardze sastāv no 550 karavīriem un 10 642 zemessargiem.

NBS budžets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2003. gads — 63 000 000 LVL
  • 2004. gads — 69 000 000 LVL
  • 2005. gads — 80 000 000 LVL
  • 2006. gads — 117 000 000 LVL
  • 2007. gads — 150 000 000 LVL
  • 2008. gads — 184 000 000 LVL[5]
  • 2009. gads — 116 000 000 LVL
  • 2010. gads — 86 000 000 LVL
  • 2011. gads — 93 100 000 LVL
  • 2012. gads — 96 100 000 LVL
  • 2013. gads — 102 700 000 LVL

NATO rekomendācija ir aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd (2014. gads) Latvija aizsardzības jomai tērē 0,91% no IKP. Latvijai stājoties NATO, šie 2% no IKP bija kvalificējoša (obligāta) prasība un tobrīd aizsardzībai arī tik daudz ticis atvēlēts.[5]

Dalība Starptautiskajās miera uzturēšanas misijās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas armijas kareivis, šaujot ar kaujas munīciju, mācībās Irākā 2007. gadā

Lai apliecinātu Latvijas apņemšanos būt ne tikai drošības patērētājiem, bet arī aktīvi iesaistīties drošības uzturēšanā citās valstīs, Latvijas Bruņotie spēki piedalās starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, tādējādi dodot lielu ieguldījumu gan Latvijas drošības gan NATO labā. NBS vienības ir iekļautas arī NATO Reaģēšanas spēku (NRF) un ES Kaujas grupas sastāvā.

Latvijas NBS piedalījās šādā starptautiskajās misijās:

Modernizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeima 2003. gadā pieņēma Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredzēja pakāpenisku NBS profesionalizāciju. 2006. gadā obligāto militāro dienestu (OMD) pilnībā nomainīja profesionālais militārais dienests (PMD). NBS prioritāte ir izveidot nelielu, bet mobīlu, augsti motivētu, labi apgādātu un tehnoloģiski attīstītu vienību kopumu, kas spētu ātri reaģēt uz mūsdienu draudiem.

Saskaņā ar noteiktajām prioritātēm NBS spēs efektīvāk darboties kopā ar sabiedrotajiem gan Latvijas teritorijā, gan arī ārpus tās. NBS turpins iegādāties modernu apbruņojumu un militāro aprīkojumu atbilstoši NATO prasībām. Tiek nodrošināts, ka jaunā bruņojuma un aprīkojuma iegādei piešķirtais finansējums, kā arī esošā aprīkojuma modernizācija veido vienu ceturto daļu no visiem aizsardzības sistēmas izdevumiem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un paskaidrojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pirmais NAA organizētais sešu mēnešu kurss bija Mālpilī no 1992. gada 6. aprīļa līdz 1992.gada 30. septembrim, kuru sekmīgi pabeidza 73 cilvēki. No tiem 61 tika piešķirta leitnanta un 12 saņēma virsniekvietnieka dienesta pakāpi. 1992. gada decembrī sākās virsnieku un virsniekvietnieku kursi, kurus 1993. gadā pabeidza 136 Aizsardzības spēku karavīri. 1993. gada martā sākās mācības pēc trīsgadīgās virsnieku sagatavošanas programmas, kur mācības uzsāka 82 kadeti, kas jau līdzās militārajai izglītībai vada un daļēji rotas komandiera līmenī ieguva akadēmisko izglītību. 1993. gada maijā pēc divgadīgās neklātienes mācību programmas mācības uzsāka 43 Latvijas Republikas Drošības dienesta (DD) virsnieki, kuri pēc kursu beigšanas ieguva vidējo militāro izglītību. Līdzīgi mācījās daudzi Zemessardzes pārstāvji, kuri bija ielikti virsnieku amatos un kuriem nebija militārās izglītības. 1993. gada septembrī sākās 1 gada apmācības virsnieku sagatavošanā 10 cilvēku grupai ar augstāko izglītību.
  2. Pārskats par Nacionālo bruņoto spēku štābu treniņu. — Rīga, 1994.
  3. Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.-9. lpp. — Pamatnostādnes nav mainījušās arī turpmāko gadu Valsts aizsardzības koncepcijās.
  4. Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.-9. lpp.
  5. 5,0 5,1 Armiju baro skopāk. // Latvijas avīze. 16.04.2009
  6. Uz pretpirātisma operāciju "Atalanta" dodas vēl viens Latvijas karavīrs 2014. gada 12. martā
  7. Latvija stingri nosoda deviņu ANO miera uzturētāju nogalināšanu Mali 2014. gada 3. oktobrī

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nacionālo bruņoto spēku attīstības koncepcija. — Nacionālo bruņoto spēku štābs: Rīga, 1998.
  • Krēsliņš K. Par Nacionālo drošības koncepciju. // Militārais apskats, 1994. gada Nr.2
  • Krēsliņš K. Latvijas Republikas NBS izveides koncepcijas pamatnostādnes. // Militārais Apskats, 1995., Nr. 1(101), 7. — 21. lpp.
  • Dalbiņš J. NBS perspektīva un problēmas. // Militārais Apskats, 1996., Nr.1(103)., 13.-14. lpp.
  • Krēsliņš K., Stiprais G. Eiropas valstu daudznacionālo militāro veidojumu pieredze un Baltijas valstu Bruņoto spēku integrācijas pasākumi. // Militārais Apskats’’, 1997., Nr.1(105)., 12.—18. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]