Kotingu dzimta
| Kotingu dzimta Cotingidae (Bonaparte, 1849) |
||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
_-San_Diego_Zoo-8.jpg) Peru klinšugailītis (Rupicola peruvianus) |
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Kotingu dzimta (Cotingidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder tirannu apakškārtai (Tyranni). Kotingu dzimtā ir 64 sugas, kas iedalītas 24 ģintīs.
Kotingu dzimtas putni dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropu biomā. Tie uzturas mežos un mežmalās, un pamatā barojas ar kukaiņiem un augļiem.
Satura rādītājs |
Izskats un īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Kotingu dzimtas putni ir ļoti dažādi, iespējams visdaudzveidīgākā zvirbuļveidīgo kārtas dzimta. Tomēr dažas iezīmes tiem ir kopīgas, kā plats knābis ar līku galu, noapaļota spārnu forma un spēcīgas kājas. Mazākie kotingu dzimtā ir Atlantijas zeltgalvītis (Calyptura cristata), kas ir tikai 8 cm liels, bet lielākais ir Amazones lietussargputns (Cephalopterus ornatus), kura ķermeņa garums sasniedz 50 cm. Pēdējos gados veicot DNS pētījumus kotingiem, dažas ģintis ir izdalītas no kotingu dzimtas un sistematizētas taitiru dzimtā (Tityridae). Joprojām neskaidra ir Atlantijas zeltgalvīša vieta sistematizācijā. Lai arī kādreiz tas tika sistematizēts kā kotingu dzimtas putns, tomēr mūsdienās oficiāli tiek rakstīts, ka dzimta nav zināma.[1]
Daudzu sugu tēviņi, kā, piemēram, klinšugailīšu ģints (Rupicola) tēviņi ir ļoti koši un krāsaini, bet mātītes ir mazāk košas, gaišākas un pelēcīgākas. Daudzām sugām par putnēniem rūpējas tikai mātīte. Toties tēviņi veido viendzimuma barus. Bet ir sugas, kā sarkanrīkles augļuvārna (Querula purpurata), kas veido jaukta dzimuma grupas, kuras palīdz dominējošai mātītei audzināt putnēnus.[2] Arī ligzdas kotingu dzimtas putniem ir ļoti dažādas. Dažas ir tik vaļīgi vītas, ka no apakšas ligzdā var redzēt olu, toties šādas ligzdas plēsīgajiem putniem ir grūti pamanāmas. Citas sugas būvē stabilas, klasiskas bļodas formas ligzdas, bet klinšugailīši ligzdu veido no dubļiem un stiprina pie klints sienas.[2]
Klasifikācja [izmainīt šo sadaļu]
- Kotingu dzimta (Cotingidae)[1]
- ģints Atlantijas kotingi (Tijuca)
- ģints Auggriezēji kotingi (Phytotoma)
- ģints Augļukotingi (Pipreola)
- ģints Baltvaigu kotingi (Zaratornis)
- ģints Brazīlijas kotingi (Xipholena)
- ģints Cekulainie kotingi (Ampelion)
- ģints Dīvainās pihas (Snowornis)
- ģints Kailkakla augļuvārnas (Gymnoderus)
- ģints Kapucīnputni (Perissocephalus)
- ģints Klinšugailīši (Rupicola)
- ģints Kotingi (Cotinga )
- ģints Lietussargputni (Cephalopterus)
- ģints Melnsejas kotingi (Conioptilon)
- ģints Ogu kotingi (Carpornis)
- ģints Panamas kotingi (Carpodectes)
- ģints Peru kotingi (Doliornis)
- ģints Pihas (Lipaugus)
- ģints Purpura augļuvārnas (Haematoderus)
- ģints Rudās augļuvārnas (Pyroderus)
- ģints Sarkanie kotingi (Phoenicircus)
- ģints Sarkanrīkles augļuvārnas (Querula)
- ģints Sarkanrīkles kotingi (Porphyrolaema)
- ģints Zvanuputni (Procnias)
- ģints Zvīņainais augļukotings (Ampelioides)
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1,0 1,1 A classification of the bird species of South America
- ↑ 2,0 2,1 Prum, Richard O.; Snow, David W. (2003). "Cotingas". In Christopher Perrins (Ed.). Firefly Encyclopedia of Birds. Firefly Books. pp. 432–433. ISBN 1-55297-777-3.
