Zvirbuļveidīgie

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zvirbuļveidīgie
Passeriformes (Linnaeus, 1758)
Mājas zvirbulis (Passer domesticus)
Mājas zvirbulis (Passer domesticus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Apakšklase Īstie putni (Neornithes)
Infraklase Neognati (Neognathae)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)

Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu apakšklasei (Neognathae). Tā apvieno vairāk kā pusi no visiem putniem pasaulē. Zvirbuļveidīgo kārtā ir apmēram 5400 sugas, kas iedalās apmēram 100 dzimtās. Bieži zvirbuļveidīgos putnus sauc arī par dziedātājputniem (Passeri), kas ir tikai viena zvirbuļveidīgo putnu apakškārta no trijām. Kārtai nosaukumu ir devis mazais mājas zvirbulis (Passer domesticus), tādējādi tiek uzsvērts zvirbuļveidīgo putnu salīdzinoši mazais augums.

1988. gada aprīļa beigās Latvijā uzkrita daudz sniega, un pazeminājās gaisa temperatūra. Tajā pavasarī bojā gāja simtiem tūkstošu putnu, īpaši zvirbuļveidīgie. Daudzu sugu ligzdojošās populācijas uz vairākiem gadiem stipri samazinājās[1].

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensstrazds (Cinklus cinklus)

Daudziem zvirbuļveidīgajiem ir neliels knābis, kas piemērots dažādas barības, piemēram, kukaiņu un sēklu ēšanai. Daži zvirbuļveidīgie, piemēram, čakstes (Laniidae), pārtiek no sīkiem dzīvniekiem.

Zvirbuļveidīgajiem putniem ir īpatnēja kāju uzbūve, tāpēc tie var pieķerties pie tieviem zariem, niedrēm un zāles stiebriem. Trīs kāju pirksti ir vērsti uz priekšu, bet viens - atpakaļ. Tas ļauj turēties pie zara pat guļot. Apmetoties atpūsties, zvirbuļveidīgie putni pietupjas un saliec kājas. Kāju cīpslas savelkas, nodrošinot pirkstu ciešo satvērienu. Katras kājas četri pirksti ar nagiem stingri aptver zaru.

Vienīgais zvirbuļveidīgais putns, kas spēj ienirt ūdenī ir ūdensstrazds (Cinclus cinclus ). Tas dzīvo strauju upju krastos un medījumu galvenokārt ķer zem ūdens. Lai zem ūdens varētu virzīties uz priekšu un uz leju, viņš atgrūžas ar spārniem. Ar lielajiem nagiem pieķeroties pie akmeņiem ūdensstrazds var staigāt arī pa upes dibenu.

Zvirbuļveidīgie putni visbiežāk veido monogāmus pārus[2].

Ligzdas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somzīlītes (Remiz pendulinus) ligzda
Bārdzīlīte (Panurus biarmicus)
Vārna (Corvus cornix)

Iestājoties vairošanās sezonai, putni daudz laika pavada , lai iekārtotu ērtu ligzdu. Daudzi putni, piemēram, ķauķi (Sylviidae) veido kausveida ligzdu. Citi, piemēram, somzīlītes (Remizidae) no zāles un sūnām vij sarežģītas, zaros iekārtas ligzdas. Lai aizsargātos no plēsējiem, tās noslēpj īsto ieeju un izveido viltus ieeju. Arī audējputni (Ploceidae) ir meistarīgi ligzdu būvētāji. Viņi savieno kopā lapas, izmantojot augu stiebrus. Šādā nomaskētā, no lapām izveidotā dobumā tiek iebūvēta ligzda.

Mazuļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tikko izšķīlušies zvirbuļveidīgo mazuļi ir kaili, akli un bezpalīdzīgi. Vecāki par viņiem rūpējas tik ilgi, līdz tie spēj paši par sevi rūpēties. Mazuļu izkārnījumi veido želejveida granulas. Tas vecākiem ļauj viegli iztīrīt ligzdu un izmest izkārnījumus tālāk no ligzdas, lai nepievērstu plēsēju uzmanību.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas zvirbuļveidīgie[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zvirbuļveidīgo putnu kārtā Latvijā sastopamas 23 dzimtas[3][4], kuras visas pieder dziedātājputnu apakškārtai (Passeri):

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]