Zvirbuļveidīgie

Vikipēdijas lapa
Zvirbuļveidīgie
Passeriformes (Linnaeus, 1758)
Mājas zvirbulis (Passer domesticus)
Mājas zvirbulis (Passer domesticus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
ApakšklaseĪstie putni (Neornithes)
InfraklaseNeognati (Neognathae)
VirskārtaPapagaiļu un zvirbuļu virskārta (Psittacopasserae)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Iedalījums

3 apakškārtas:

Zvirbuļveidīgie Vikikrātuvē

Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae). Tā apvieno vairāk kā pusi no visiem putniem pasaulē. Zvirbuļveidīgo kārtā ir 6456 sugas, kas iedalās apmēram 100 dzimtās.[1] Bieži zvirbuļveidīgos putnus sauc arī par dziedātājputniem (Passeri), kas ir tikai viena zvirbuļveidīgo putnu apakškārta no trijām. Kārtai nosaukumu ir devis mazais mājas zvirbulis (Passer domesticus), tādējādi tiek uzsvērts zvirbuļveidīgo putnu salīdzinoši mazais augums. Zvirbuļveidīgo putnu tuvākie radinieki ir papagaiļveidīgie (Psittaciformes).[2]

1988. gada aprīļa beigās Latvijā uzkrita daudz sniega un pazeminājās gaisa temperatūra. Tajā pavasarī bojā gāja simtiem tūkstošu putnu, īpaši zvirbuļveidīgie. Daudzu sugu ligzdojošās populācijas uz vairākiem gadiem stipri samazinājās.[3]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensstrazds (Cinklus cinklus)

Daudziem zvirbuļveidīgajiem ir neliels knābis, kas piemērots dažādas barības, piemēram, kukaiņu un sēklu ēšanai. Daži zvirbuļveidīgie, piemēram, čakstes (Laniidae), pārtiek no sīkiem dzīvniekiem.

Zvirbuļveidīgajiem putniem ir īpatnēja kāju uzbūve, tāpēc tie var pieķerties pie tieviem zariem, niedrēm un zāles stiebriem. Trīs kāju pirksti ir vērsti uz priekšu, bet viens — atpakaļ. Tas ļauj turēties pie zara pat guļot. Apmetoties atpūsties, zvirbuļveidīgie putni pietupjas un saliec kājas. Kāju cīpslas savelkas, nodrošinot pirkstu ciešo satvērienu. Katras kājas četri pirksti ar nagiem stingri aptver zaru. Vienīgais zvirbuļveidīgais putns, kas spēj ienirt ūdenī, ir ūdensstrazds (Cinclus cinclus ). Tas dzīvo strauju upju krastos un medījumu galvenokārt ķer zem ūdens. Lai zem ūdens varētu virzīties uz priekšu un uz leju, viņš atgrūžas ar spārniem. Ar lielajiem nagiem pieķeroties pie akmeņiem, ūdensstrazds var staigāt arī pa upes dibenu.

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somzīlītes (Remiz pendulinus) ligzda
Bārdzīlīte (Panurus biarmicus)
Peļkājīte (Prunella modularis)
Vārna (Corvus cornix)

Zvirbuļveidīgie putni visbiežāk veido monogāmus pārus.[4] Iestājoties vairošanās sezonai, putni daudz laika pavada, lai iekārtotu ērtu ligzdu. Daudzi putni, piemēram, ķauķi (Sylviidae) veido kausveida ligzdu. Citi, piemēram, somzīlītes (Remizidae) no zāles un sūnām vij sarežģītas, zaros iekārtas ligzdas. Lai aizsargātos no plēsējiem, tās noslēpj īsto ieeju un izveido viltus ieeju. Arī audējputni (Ploceidae) ir meistarīgi ligzdu būvētāji. Viņi savieno kopā lapas, izmantojot augu stiebrus. Šādā nomaskētā, no lapām izveidotā dobumā tiek iebūvēta ligzda.

Mazuļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tikko izšķīlušies zvirbuļveidīgo mazuļi ir kaili, akli un bezpalīdzīgi. Vecāki par viņiem rūpējas tik ilgi, līdz tie spēj paši par sevi rūpēties. Mazuļu izkārnījumi veido želejveida granulas. Tas vecākiem ļauj viegli iztīrīt ligzdu un izmest izkārnījumus tālāk no ligzdas, lai nepievērstu plēsēju uzmanību.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas zvirbuļveidīgie[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zvirbuļveidīgo putnu kārtā Latvijā sastopamas 28 dzimtas[5], kuras visas pieder dziedātājputnu apakškārtai (Passeri):

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]