Mežs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mežs ir teritorija, kurā ir augsts koku blīvums (ekosistēma, kuras galvenais biomasas producents ir kokaudze). Mežu kopplatība pasaulē ir aptuveni 38 miljoni km2, bet Latvijā - ap 30 000 km2.

Meža nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežs ir:

  • Barības avots (sēnes, ogas, dzīvnieki, putni)
  • Enerģijas avots (malka)
  • Celtniecības materiāls
  • Izejviela papīra ražošanai
  • Dabisko procesu regulators (aizsargā augsni no izskalošanas, mitruma regulators, neļauj augsnei pārpurvoties)

Mežu klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv vairāki mežu veidi, tie ir atkarīgi no biotopa, koku vecuma, vai to sugas. Latvijā visplašāk izplatītie un cilvēkiem vislabāk pazīstamie ir sausieņu meži – sils, mētrājs, lāns, damaksnis, vēris un gārša. Šie meži sastopami samērā sausās vietās – uz labi drenētām minerālaugsnēm un tie aizņem vairāk nekā pusi no Latvijas mežu platības – 58 %. Par silu mežsaimnieki sauc tikai tādus priežu mežus, kur augsne ir ļoti sausa, smilšaina un barības vielām nabadzīga. Šādos mežos augošās priedes nekad nav lielas un slaidas, tādēļ pieder IV vai V bonitātei. Zemi priežu silā klāj galvenokārt virši un ķērpji, sastopamas arī brūklenes. Ja silā aug arī egles, tad tās ir nīkulīgas. Šis mežs ir ļoti skrajš un saulains. Sils ir visnabadzīgākais un gārša visbagātākā ar augu sugām un barības vielām augsnē. Silā, mētrājā un lānā galvenā koku suga ir priede. Turpmākajā tekstā šie mežu tipi uzskaitīti augtenes bagātuma pieaugšanas secībā.

Mētrājā augsne ir nedaudz auglīgāka nekā silā, tādēļ priedes šeit ir lielākas, slaidākas, III bonitātes; kopā ar priedēm otrajā stāvā sastopamas arī egles. Zemsedzi veido galvenokārt brūklenes, mellenes un zaļsūnas, sastopamas arī graudzāles.

Lānā tāpat sastopamas priedes un egles, taču, tā kā augsne ir auglīgāka nekā silā un mētrājā, priežu audzēm ir II bonitāte, zemsedzē visvairāk sastopamas mellenes un zaļsūnas, mazāk brūklenes, pļavas nārbuļi, kreimenes, ērgļpapardes, dažādas graudzāles. Pamežā sastopams Zviedrijas kadiķis, trauslais krūklis, blīgzna un citi koki.

Damaksnī ir vidēji bagāti augšanas apstākļi. Sastopami priežu damakšņi, bērzu damakšņi, un jaukto koku damakšņi – atkarībā no tā, kāda suga koku stāvā ir visvairāk. Priežu damaksni koku stāvā dominē parastā priede, bet bieži sastop arī parsto egli, āra un purva bērzu, otro stāvu veido egle. Bērzu damaksnī koku stāvā dominē āra bērzs. Jaukto koku damaksnī kopā aug parastā priede ar parasto egli un āra bērzu. Damaksnī pamežā aug ne tikai Zviedrijas kadiķis, parastais pīlādzis, trauslais krūklis, bet arī parastā lazda. Zemsedzē dominē zaļsūnas, bieži sastopama niedru ciesa, mellenes, parasto zeltslotiņu un citas sugas.

Vēri sastopami mālainās, bet labi aerētās jeb caurlaidīgās augsnēs – vidēji bagātos meža augšanas apstākļos. Sastopami egļu vēri, bērzu vēri un apšu vēri. Egļu vēri parasti ir egļu tīraudzes, pamežs ir nomākts un rets, zemsedzē visvairāk sastopama meža zaķskābene un zaļsūnas. Bērzu vēris ir bērzu audze, kur pamežā sastopams parastais pīlādzis, parastā lazda, parastais pīlādzis, bet zemsedzē dominē mellenes, niedru ciesa, apaļlapu ziemciete un parastā kreimene. Līdzīgs pamežs un zemsedze ir arī apšu vērī. Jauktu koku vērī parasti sastop parasto egli kopā ar parasto apsi un platlapju koku sugām, visbiežāk – parasto ozolu. Pamežs vidēji biezs, to veido parastais pīlādzis, parastā lazda, parastā irbene. Zemsedzē dominē tas pats kas iepriekš, kā arī parastā sievpaparde, baltā vizbulīte, cietā virza.

Gārša ir sugām un barības vielām bagātākais no sausieņu meža tipiem, mālainās vai smilšainās augsnēs. Sastopamas egļu gāršas, apšu, baltalkšņu, ošu, ozolu, jauktu koku gāršas un visām tām raksturīgs liels pameža un zemsedzes sugu skaits. Zemsegā ir daudz lakstaugu, to skaitā arī daudz retu sugu. Gāršām raksturīgs pavasara aspekts: pavasarī tajā ir daudz gaismas, un, kamēr koku zari vēl kaili, starp pērnajām koku lapām strauji uzzied daudzkrāsaini ziedaugi. No tiem parastākās ir baltā un zilā vizbulīte, zeltstarītes, cīrulīši, ziemas kaņepene. Kad kokiem lapas saplaukst, šie augi ir jau noziedējuši. Sūnu stāvs parasti ir rets.

Pēc platības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežus pēc platības iedala:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

http://latvijas.daba.lv/biotopi/mezi.shtml#v159