Kuldīgas vecpilsēta
| Kuldīgas vecpilsēta | |
|---|---|
| UNESCO Pasaules mantojuma saraksts | |
 Ķieģeļu tilts un vecpilsētas kopskats | |
| Valsts |
 Latvija |
| Atrašanās vieta | Kuldīga |
| Tips | Kultūra |
| Kritērijs | (v) |
| Atsauce | 1658 |
| UNESCO reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
| Koordinātas | 56°58′3.9″N 21°58′17.5″E / 56.967750°N 21.971528°EKoordinātas: 56°58′3.9″N 21°58′17.5″E / 56.967750°N 21.971528°E |
| Iekļaušanas vēsture | |
| Iekļaušana | 2023 (45 sesija) |
  Kuldīgas vecpilsēta | |
Kuldīgas vecpilsēta ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauts objekts. UNESCO sarakstā to ierakstīja 2023. gada 17. septembrī ar nr. 1658.[1] Kuldīgas vecpilsēta ir 84,33 ha liela, aizsardzības zona 88,85 ha.[1] Šis ir viens no trim objektiem Latvijā, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā (arī Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskais loks).
Kuldīgas vecpilsētu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļāva pēc kritērija (v):
v. "ir izcils tradicionālās apdzīvotās vietas, zemes vai jūras izmantošanas paraugs, kas reprezentē kultūru (vai kultūras), vai cilvēka mijiedarbību ar vidi, īpaši, ja tā ir kļuvusi neaizsargāta neatgriezenisku pārmaiņu ietekmē"
UNESCO komiteja atzina, ka "Kuldīga, kas atrodas Latvijas rietumu daļā, ir izcili labi saglabājies tradicionālas pilsētvides paraugs, kas no neliela viduslaiku ciematiņa attīstījās par nozīmīgu Kurzemes un Zemgales hercogistes administratīvo centru laikā no 16. līdz 18. gadsimtam. Kuldīgas pilsētas struktūra lielā mērā ir saglabājusi tā laika ielu plānojumu, ietverot tradicionālo baļķu arhitektūru, kā arī ārzemju ietekmētus stilus, kas ilustrē bagātīgo apmaiņu starp vietējiem un ceļojošajiem amatniekiem no Baltijas jūras valstīm. Hercogistes laikā ieviestās arhitektūras ietekmes un amatniecības tradīcijas saglabājās vēl 19. gadsimtā".[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Old town of Kuldīga World Heritage List: UNESCO World Heritage Centre 1992-2023
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||
