Kuldīga

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kuldīga
Kuldīgas panorāma. Kuldīgas panorāma.
Kuldīgas karogs Kuldīgas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Kuldīga (Latvia)
Kuldīga
Kuldīga
Koordinātas: 56°58′07″N 21°58′18″E / 56.96861, 21.97167Koordinātas: 56°58′07″N 21°58′18″E / 56.96861, 21.97167
Novads Kuldīgas novads
Platība 13 km²
Iedzīvotāji (2008) 12 981
Blīvums 998 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumi vācu: Goldingen
Pilsētas tiesības no 1378. gada
Pasta indekss LV-3301
LV-3302
Mājaslapa www.kuldiga.lv

Kuldīga ir sena Hanzas pilsēta Kurzemē pie Ventas ūdenskrituma. 16. - 17. gadsimtā tā bijusi Kurzemes hercoga rezidences pilsēta, kurā uzturējies viņa galms. Kuldīgu reizēm vēl tagad dēvē par "Kurzemes galvaspilsētu" vai "Kurzemes sirdi". Tā atrodas visai tuvu Kurzemes kontūras smaguma centram.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Nosaukuma izcelsme

Kuldīgas sarkanie jumti no Svētās Katrīnas baznīcas torņa 2006.g.

Pilsētas vārda izcelsme ir neskaidra, bet uzskata, ka senais kuršu pils nosaukums ir bijis Kuldinga. Galotne -(i)nga ir parasta kuršu valodā, piemēram nosaukumā Kretinga. Kuldīgas oficiālais nosaukums līdz pat pirmā pasaules kara beigām bija Goldingen. Kuršu valodas vārds Kuld- pārtapis par Gold- vācu valodas dēļ, jo tajā Gold nozīmē "zelts".

[izmainīt šo sadaļu] Pilsētas simboli

[izmainīt šo sadaļu] Ģerbonis

Kuldīgas ģerbonī uz sarkana fona svētās Katrīnas tēls ar mocekļa kroni galvā, stilizētu moku ratu un lūgšanas krellītēm ("rožukroni") labajā rokā un zobenu kreisajā rokā. Svētā Katrīna (Aleksandrijas Katrīna) ir pilsētas aizgādne. Senāko Rīgas arhibīskapijas un Kurzemes bīskapijas pilsētu ģerboņos bija redzami arī reliģiskie simboli. Kuldīgas ģerbonis ir spilgtākais šīs grupas piemērs.

Viduslaikos Sv. Katrīnu uzskatīja par garīga darba darītāju - teologu, filozofu, advokātu un studentu aizstāvi. Leģenda vēsta par dievbijīgu meiteni Katrīnu (grieķu: "tīrā", "šķīstā"), kas dzīvojusi 4. gs. Aleksandrijā un krājusi naudu pilsētas baznīcas būvei, taču apmelota un sodīta uz moku rata par sakariem ar nelabo. Pēc nāves tā tomēr attaisnota un nosaukta par svēto. Ar mocekļa kroni galvā, moku ratu un zobenu rokās tā attēlota medaljonā virs Kuldīgas Katrīnas baznīcas sānu ieejas.


[izmainīt šo sadaļu] Tilts

Ķieģeļu tilta pār Ventas upi restaurācija 2008.g.

Viens no Kuldīgas simboliem ir senais velvju tilts pār Ventas upi. Kopš 1998. gada tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kuldīgas ķieģeļu tilts ir trešais garākais ķieģeļu tilts Eiropā un otrs vecākais ķieģeļu velvju tilts Latvijā. Tas būvēts no 1873. līdz 1874. gadam un izmaksāja 120 000 rubļu.[1]

Ķieģeļu tilts pār Ventu kuldīdzniekiem kalpo kopš 1874. gada. Tas ir būvēts pēc 19. gadsimta ceļu standartiem. 164 m garais septiņu laidumu ķieģeļu mūra loka tilts uz laukakmeņu balstiem bija ne tikai lielākais un greznākais Latvijas teritorijā, bet arī viens no modernākajiem Eiropā. Tiltu apgaismoja laternas 6 dekoratīvos čuguna lējuma laternu stabos ar zivtiņu formā atlietām pamatnēm. Par sasniegumiem tiltu būvē tolaik nepārprotami liecināja tilta platums, kas bija pietiekams, lai pa to vienlaicīgi varētu virzīties divas viena otrai pretī braucošas karietes.

Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā divus tilta laidumus labajā krastā iznīcināja. 1926. gadā tie tika atjaunoti dzelzsbetonā.

1958. gadā tilta akmens bruģis tika pārklāts ar asfaltu.[2]

Jau 20. gs. 90. gadu beigās Kuldīgas velvju tiltam pār Ventu bija nepieciešama apjomīga restaurācija. 2007. gada augustā pēc Kuldīgas pilsētas Domes pasūtījuma šos darbus uzsāka SIA „M.A.Taka”. Apsveicami, ka kompleksi tika risināta tilta tehnisko būvkonstrukciju un ārējās apdares restaurācija. Pēc saskaņotā projekta tika veikta tilta nestspējas nostiprinošo būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju rekonstrukcija, kā arī daļēji atjaunota tilta ārējā apdare. Objekta restaurācija izrādījās ne vien laikietilpīga, bet arī sarežģīta. Tas bija komplicēts uzdevums gan pasūtītājam, gan izpildītājam; darbu gaitā notika arī profesionāli strīdi. Rezultātā Kuldīgas tilts ir atgriezies pilsētas dzīvē, bet profesionāļi restaurācijas procesā ir uzkrājuši bagātu pieredzi. 2008. gada 28. augustā pēc vairāk nekā gadu ilgas restaurācijas tika oficiāli atklāts atjaunotais velvju tilts pār Ventu Kuldīgā. [3]

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Tilts pār Ventu ir garākais ķieģeļu tilts Latvijā.

Kuldīga atrodas 155 km no Rīgas. Tā atrodas svarīgu Kurzemes autoceļu krustpunktā - starp Ventspili un Liepāju, starp Liepāju un Talsiem, starp Saldus un Ventspili, starp Talsiem un Saldus . Ventas senleja no Kuldīgas rumbas līdz Abavas ietekai ir valsts nozīmes aizsargājams dabas objekts.

[izmainīt šo sadaļu] Vēstures hronoloģija

[izmainīt šo sadaļu] Aizvēsturiskie laiki

  • Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka jau pirms 2. gadu tūkstoša p.m.ē. te dzīvojušas mednieku un zvejnieku ciltis.
  • Senos laikos Kuldīgas atrašanās vietu darīja nozīmīgu Ventas ūdensceļš, kur pie rumbas izveidojās upju osta satiksmei starp iekšzemi un jūru.
  • Lejpus Ventas rumbas 1. gt. m.ē. beigās ticis izveidots Veckuldīgas pilskalns.
  • Iespējams, ka 10. gadsimta sākumā vikingu Hadinga sāgā minētā kuršu pilsēta ir bijusi tagadējā Kuldīga.

[izmainīt šo sadaļu] Livonijas periods

[izmainīt šo sadaļu] Livonijas ordeņa pils

Split-arrows.svg
Ir ierosinājums atdalīt šo daļu un izveidot atsevišķu rakstu Kuldīgas pils, šeit saglabājot tikai pamatinformāciju.
“ Drīz vācu pulki tālāk jāja, līdz kādu kalnu sasniedza, kur skaistu darbu paveica: tie krietnu pili uzbūvēja, par Kuldīgu to nodēvēja; tā stāv vēl šodien Kurzemē un ļaužu acis iepriecē. Kad gatava šī pils nu bija, tie brašus brāļus izraudzīja, kam bij šo pili apsargāt. No karakalpiem ar turklāt atlasīja labākos un atstāja šai pilī tos, lai tie ar bērniem un ar sievām godam kalpotu nu dievam. No kuršiem daļa labākā nāca brāļu svētībā; bij citiem jādod ķīlnieki, un viņi bija priecīgi, cik labi viņus uzņēma. [..] Bet tiem, kas pilī palikās, bij Kuldīgā ko pūlēties, ar lieliem darbiem noņemties. Tur brāļiem nācās mācīties pat nedienās vēl priecāties un slavēt dievu debesīs. ”

—Atskaņu hronika par Kuldīgas pils celšanu (1242): (02402.-02435. rindas)

Kuldīgas pils bija liela ordeņvalsts apgabala – komturejas – centrs. Komturs bija pārvaldnieks svarīgākajās ordeņa pilīs un tām pakļautajos apgabalos – komturejās. 16. gs. Latvijas teritorijā bijuši deviņi komturu sēdekļi: Rīgā, Daugavgrīvā, Ventspilī, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Cēsīs, Alūksnē, Daugavpilī. No Livonijas komturejām vissvarīgākās bija Kuldīga un Alūksne, jo komturi tajās bija ordeņvalsts valdības – mestra, padomes locekļi. Kā valdības loceklis Kuldīgas komturs piedalījās mestru vēlēšanās un arī pats varēja tikt ievēlēts par mestru. Viņš bija galvenā tiesas persona apgabalā, un viņam bija arī tiesības piespriest nāvessodu.
Kuldīgas komturejas apgabals bija viens no apdzīvotākajiem Livonijā. 14. gs. Kuldīgas komturejā bija 5 pilstiesas: Aizpute, Alsunga, Durbe, Kuldīga un Vecpils. Katrs pilsnovads tālāk bija iedalīts ciemos, ciemi - lauku sētās.
Tā kā Kuldīga atradās pie Livonijas–Prūsijas ceļa, komtura pienākumos bija sagaidīt augstus ordeņa viesus pie Prūsijas robežām, uzņemt pilī un pavadīt tālāk uz Rīgu. Jau pastāvēšanas sākumā Kuldīgas pils bija militārā bāze ordeņa cīņās ar vēl neiekaroto Dienvidkursu, kā arī Lietuvu. Kuldīgas pilī pulcējās ordeņa karapulki, šeit viņi tika apgādāti ar pārtiku un munīciju.
Priekšpilī vedis paceļamais tilts un lieli divviru vārti lielajā vārtu tornī. Torņa pirmajā stāvā, zem kura bija pagrabs, atradās sardze, otrajā stāvā – virspilskunga dzīvojamās telpas. Vēl bija saglabājušies arī vecā tilta pār Ventu vārti no priekšpils. Garajā divstāvu ēkā gar Ventu, kas bija tieši piebūvēta vārtu tornim, atradās virspilskunga tiesas un kalpotāju telpas, kase, kanceleja, galma prokurora, finansu pārvaldnieka un mācītāja dzīvokļi, virtuve un arsenāls. Priekšpils dienvidaustrumu stūrī stāvēja apaļš pulvertornis. Dienvidu malā nesen bija uzbūvētas manēža un ķeģļu zāle, kā arī liels hercoga zirgu stallis ar 36 logiem un 72 steliņģiem. Arī priekšpils malā uz tagadējās Kalna ielas pusi mūra iekšpusē atradusies samērā liela divstāvu ēka, kurā dzīvoja galma zemākie kalpotāji: zirgupuiši un sulaiņi, kā arī bija ierīkotas lopu kūtis un virspilskunga zirgu stallis. Atsevišķi šajā malā atradās smēde, kā arī maizes ceptuves un brūža jaunbūves. Ūdensdzirnavas darbojās ziemeļu malā, blakus vārtu tornim. Pils dārzā aiz dienvidu mūra bija koka pirts.
Zem hercoga ģimenes dzīvesvietas – kastelas – atradies pagrabs ar ieeju no priekšpils pagalma. Pa labi no kastelas vārtu ailas vedušas durvis uz pagrabu, pa kreisi – uz cietumu (tagadējo saglabājušos pamatstāva velvēto telpu). Pirmajā jeb pamatstāva velvētajās telpās bija pārtikas klētis, noliktavas un vīna pagrabs, kā arī dzērienu pārziņa dzīvoklis.
Kastelas augšējo stāvu durvis telpās veda no divstāvu galerijas. Uz hercogpāra dzīvojamajām telpām otrajā jeb galvenajā stāvā Ventas pusē no kastelas pagalma veda parādes trepes. Augsto personu atsevišķo dzīvojamo istabu un kopīgās guļamistabas durvis bija rotātas ar kokgriezumiem, telpas bija grezni iekārtotas: balti glazētu podiņu krāsnis, ar ādu un samtu drapēti krēsli, spogulis, astoņstūrains akmens galds. No hercogienes istabām varēja nokļūt lielajā zālē – visticamāk, bijušajā bruņinieku kapitula zālē, kas atradās ziemeļu korpusā. Bez vairākām mazākām telpām otrajā stāvā bija liela ēdamzāle (domājams, dienvidu korpusā) un pilsbaznīca. Tajā atradies altāris ar diviem lieliem misiņa svečturiem, biktskrēsls, ar baltu un melnu samtu apvilkta kancele, kokā griezts, apzeltīts kristāmtrauks, kokgriezumiem rotāts hercoga sēdeklis altāra priekšā un balkons ar ērģelēm.
1658. gada novembrī zviedru iebrucēji feldmaršala Duglasa vadībā pēc Aizputes ieņemšanas devās uz Kuldīgu, kuru aizstāvēja tikai 200 vīri – Kuldīgas namnieki un lietuviešu karavīri. 1658. gada decembra beigās pils kapitulēja. Lai gan, pieņemot kapitulāciju, zviedri bija apsolījušies nelaupīt, solījums netika turēts. Tika nolaupīta visa hercoga un dižciltīgo pilī glabātā iedzīve, arhīvs, pils baznīcas iekārta, zirgi un labības krājumi. Bagātīgo laupījumu aizveda uz Rīgu.
Pēc tam līdz 1660. gadam Kuldīga palika poļu rokās. Tad pili atkal nodeva hercoga karaspēka vienībām. Hercoga sabiedrotie – poļi un brandenburdzieši – daudz neatšķīrās no ienaidniekiem, jo Kuldīgā un pilī izlaupīja pēdējo, kas bija atlicis pēc zviedru laupīšanas. Daļēji iznīcināts, daļēji aizvests tika arī pils arhīvs, tomēr Kuldīgas pils, atšķirībā no daudzām citām Kurzemē netika nopostīta. Hercogs Jēkabs to apmeklēja 1660. gada augustā un lika veikt remontu.
1664. gadā šeit jau varēja apmesties hercogs, bet 1666. gadā pārcēlās arī hercogiene Luīze, kuru Annas laukā pie Kuldīgas svinīgi sagaidīja nožēlojami apbruņoti namnieki, kas liecināja par par pilsētas trūcīgumu. Hercogiene šeit ilgi neuzkavējās. 1668. gadā pils tomēr tika savesta pienācīgā kārtībā, un istabas tika iztapsētas no jauna ar zīda un vilnas tapetēm. Vēlākajos gados hercogs Jēkabs bieži uzturējās šeit ar visu ģimeni.
Būvdarbi pilī atsākās ar jaunu vērienu. Par to liecina Kuldīgas virspilskunga 1678. gada 10. maija ziņojums hercogam, ka ir pagatavoti vairāk nekā 50 000 dakstiņu, 8– 10 000 ķieģeļu un 10 000 grīdas flīžu pils būvdarbiem.
Uzturēšanos Kuldīgas pilī bija iecienījis arī Jēkaba dēls Frīdrihs Kazimirs Ketlers, kurš par hercogu kļuva pēc tēva nāves 1681. gadā. 1691. gada 12. jūlijā Kuldīgā sagaidīja hercogu Frīdrihu Kazimiru Ketleru un viņa jauno sievu, Brandenburgas princesi Elizabeti Sofiju. Pirms tam tika sagādātas tapetes vēl neiztapsētajām pils telpām, kuras pilsētnieki ar 5 lieliem pajūgiem atgādāja no Turlavas.
Hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers Kuldīgas pili apmeklēja ik gadus, lai gan ne vienmēr uz ilgu laiku. Visilgāk viņš šeit uzturējās 1693. gada ziemā, kad tika pabeigta zvēru dārza ierīkošana, un 1695. gada vasarā, kad pilī notika lieli remontdarbi.
1693. gada 4. maijā hercogs pavēlēja remontēt plūdu bojātos Kuldīgas pils tiltus un mūri.
Zvēru dārzu dienvidos no pils dārza Ventas krastā licis ierīkot hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers 1690. gadā. Tā kā pilij piederošā teritorija tam bija par mazu, hercogs līdz 1693. gadam iepirka zemi no Kuldīgas namniekiem par 2400 dālderiem. Zvēru dārzā tika iestādīti koki, to ietvēra žogs no 882 posmiem. Dārzā audzēja staltbriežus, ko hercogi un viņu viesi turpat medīja. 1691. gadā dārzā tika uzbūvēts īpašs mednieku namiņš.
Briežus uzraudzīja hercoga amatpersona – dārza uzraugs, kurš dzīvoja namā zvēru dārza galā. Nams esot bijis redzams vēl 20. gs. 30. gadu sākumā. Pēc Ziemeļu kara 1710. gadā zvēru dārzā bija palikuši vairs tikai aptuveni 20 brieži. 1720. gadā Kurzemes hercoga atraitne Anna Joanovna lika pārpalikušos briežus nogādāt uz Pēterburgu. Tā kā pārvietošana notika rudenī, visi brieži, izņemot vienu, pa ceļam nobeigušies. Ap 1780. gadu zvēru dārza teritorija nodota Kuldīgas hercoga muižai.
Kā liecība par kādreizējo hercoga zvēru dārzu saglabājies nosaukums Kuldīgā – Putnudārzs. Kurzemē senatnē par putniem sauca ne tikai lidojošās, bet arī četrkājainās radības.
1701. gadā, tuvojoties kara briesmām, Kurzemes reģents un vēlākais hercogs Ferdinands Ketlers lika visas greznumlietas, mēbeles un tapetes no Kuldīgas pils aizgādāt uz Mēmeli (Klaipēdu), tas tika paveikts 18 lielos pajūgos trīs hercoga gvardu pavadībā. Pārvietošana notika jūnijā, bet 22. augustā pilī apmetās zviedru virsleitnants Rotlībs ar 450 dragūniem. Visu, kas vēl nebija aizvests, zviedri izlaupīja, pie tam tik pamatīgi, ka karalis Kārlis XII, kurš no 1702. gada 17. līdz 27. janvārim uzturējās Kuldīgā, nevarēja apmesties pilī, bet ievācās vēlākajā birģermeistara Štafenhāgena namā Baznīcas ielā.
No Mēmeles hercogs Ferdinands devās uz Dancigu (tagad – Gdaņska), kur uzturējās līdz 1738. gadam. Iespējams, ka kaut kur Polijā vai Vācijā vēl glabājas Kuldīgas pils senās godības paliekas.
Līdz 1707. gadam pili apdzīvoja zviedru un krievu virsnieki. 1708. un 1709. gadā krievu karavīri postīja un laupīja tik lielā mērā, ka pils lielākā daļa pēc tam nebija apdzīvojama. Dažas mēbeles uzglabāšanā paņēma Kuldīgas namnieki. 1711. gadā hercogistes valdība pavēlēja saglabājušos priekšmetus ievietot aiznaglotā istabā trešajā stāvā iepretim hercoga apartamentiem.
Pēc Ziemeļu kara pils vairs netika apdzīvota, un sākās tās sabrukums. Kuldīgas pili piemeklēja tāds pats liktenis kā lielāko daļu Kurzemes viduslaiku piļu pēc Ziemeļu kara. Lai gan kara postījumi nebija lieli, pilis, kas nebija vajadzīgas ne ārzemēs dzīvojošajam hercogam, ne Kurzemes muižniekiem, netika apdzīvotas un remontētas. Ko nebija izpostījuši ienaidnieki, īsā laikā sagrāva lietus, sals un pelējums. Sevišķi nepaveicās pamestajām pilīm, kas atradās lielāku apdzīvoto vietu tuvumā – iedzīvotāji tās izmantoja kā akmeņlauztuves.
Virspilskungs ar savu kanceleju pārcēlās uz namu pilsētā. Visātrāk sagruva pils dzirnavas. 1713. gada 15. augustā hercogs Ferdinands Ketlers lika piedāvāt tās Kuldīgas namniekiem iznomāšanai, tomēr dzirnavu sliktā stāvokļa dēļ neviens to nevēlējās.
1727. gadā vārtu tornis, priekšpils ēkas un daļa ārējā mūra jau bija sagruvuši. Uz mūriem vēl stāvēja daži lielgabali. Derīgie logi un durvis no ēkām bija izņemti un nogādāti Kuldīgas muižā. Kastelas jumta spāres bija galīgi sapuvušas, no viena torņa jumts nokritis, pilsbaznīca pilnībā iegruvusi. Vienīgais pils iedzīvotājs bija sargs, kurš mājoja no baļķiem būvētā namā priekšpils pagalmā.
Tomēr ne visa pils iedzīve bija zudusi. Kādā aizslēgtā un aizzīmogotā telpā otrajā stāvā uzglabātas lietas no iegruvušās pilsbaznīcas un hercoga istabām: daudzi kokgriezumi, starp tiem hercoga ģerbonis, durvis, gleznu postamenti un dekoratīvas kolonnas, 16 gleznas, talāri, krēsli un galdiņi, grieztas gultu detaļas, paplātes, gleznu un logu rāmji, saplēstas apzeltītas ādas tapetes un dažādi sīkumi. Aizslēgtajā arsenālā vēl glabājās krietns ieroču daudzums: 1014 musketes, 12 karabīnes, 64 nelietojamas musketes, šauteņu detaļas, aukstie ieroči: partizānes, pīķi, āvas, ložu lejamās formas, kā arī arkla lemeši, laktas, dzelzs katli. Pilī uzglabātās mantas 1743. gadā Kuldīgas virspilskunga tiesas sekretārs nodeva glabāšanā pils sarga atraitnei, bet 1769. gadā tās glabājās virspilskunga tiesā.[4]
18. gs. virspilskungs fon Zaks pavēlēja nojaukt pilsdrupas. Kādā 1826. gada Kuldīgas zīmējumā pilsdrupas vairs nav attēlotas, kas liecina par to, ka pilsdrupas bijušas jau pazudušas no zemes virsmas. 19. gs. 60. gados Kuldīgas pilsētas pašvaldība pilsdrupu vietā ierīkoja pilsētas parku.[5]

[izmainīt šo sadaļu] Kurzemes hercogistes periods

Kuldīgas pils ap 1680. gadu.

[izmainīt šo sadaļu] Krievijas impērijas sastāvā

Kuldīgas jaunais rātsnams.

[izmainīt šo sadaļu] 20. gadsimta pārmaiņu laikā

  • 1915. - 1918. gadā pilsētu okupēja ķeizariskās Vācijas karaspēks. Pirms tam liela daļa iedzīvotāju bija spiesti doties bēgļu gaitās. Formāli tiek atjaunota Kurzemes hercogiste Prūsijas pakļautībā, kuru plānoja kolonizēt ar ieceļotājiem no Vācijas.
  • 1919. gadā Kuldīga pārmaiņus atradās lielinieku, landesvēra un Bermonta armijas rokās, kā rezultātā tika noslepkavoti vairāki simti pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotāju.
  • 1919. gada 21. novembrī pilsētu atbrīvoja Latvijas Republikas armija.
  • 1926. gadā tika sākta Kuldīgas-Skrundas šosejas būve.
  • 1935. gadā tika atklāta šaursliežu dzelzceļa līnija Kuldīga-Liepāja.
  • 1935. gadā dibināts Kuldīgas pilsētas muzejs.
  • 1939. gadā pilsētu atstāja vācbaltiešu minoritāte (13% no iedzīvotājiem).
  • 1940. gadā Kuldīgu līdz ar pārējo Latviju okupēja PSRS.
  • 1941. - 1945. gadā pilsētu okupēja nacistiskās Vācijas karaspēks. 1944. - 1945. gadā netālu no Kuldīgas Pelču muižas kungu mājā atradās Kurzemes cietoksnī esošās vācu armijas grupējuma Kurland štābs.
  • 1945. gada 10. maijā tikai pēc Vācijas kapitulācijas pilsētā ienāca padomju armija.
  • 1945. - 1991. gadā Kuldīga bija rajona centrs, kurā kopš 1960-iem gadiem tika attīstīta vietējā rūpniecība (kokapstrādes kombināts, dzelzbetona rūpnīca, trikotāžas fabrika).

[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamas vietas

[izmainīt šo sadaļu] Ordeņpils drupas un skulptūru dārzs

Pils dzirnavas, pilssarga namiņš un vecais pilsētas parks Pils ielas labajā pusē atrodas bijušās ordeņa komtura pils vietā jeb Rumbas kalnā. Līdz mūsu dienām no pils ir saglabājušies krusta ailes fragmenti, kas ir vecākās mūra celtņu paliekas Kurzemē. Tagad šeit tēlniece Līvija Rezevska, Kuldīgas goda pilsone, izveidojusi skulptūru parku, kurā apskatāmi 15 viņas darinātie akmens un bronzas mākslas darbi.

[izmainīt šo sadaļu] Pilssarga namiņš

Pilssarga namiņš 2007

Kamēr pastāvēja Livonijas ordeņa pils Ventas krastā, tajā dzīvoja arī pils sargi. Viņu uzdevums bija rūpēties par pils un tās iemītnieku drošību. Laikā, kad pāri Ventai bija uzbūvēts tilts (14. gs. – 17.gs.) un satiksme pār to notika caur priekšpils pagalmu, pils sargi iekasēja nodevu par tilta lietošanu, kā arī muitas naudu par pārvedamajām precēm. Pēc hercoga galma pārcelšanās uz Jelgavu vecā pils, kas karos tika stipri sapostīta un izlaupīta, nonāca aizmirstībā. Pēdējais pils sargs Bofemēls sūdzējās hercogam par savu pussabrukušo dzīvokli pilī un lūdza atļauju izmantot mūru akmeņus, lai pils sētā uzceltu sev māju. Tas arī tika atļauts, un 1735. gadā namiņš bija gatavs. Pils sabrukšana netika aizkavēta, nekoptie dārzi aizauga. Pagalmi un laukumi, vaļņi un bastioni aizauga ar zāli, krūmiem un kokiem. Pilsētas iedzīvotāji izmantoja pilsdrupu akmeņus kā lētu būvmateriālu savu dzīvojamo namu celtniecībai. Kā jau tipiskai 18. gadsimta ēkai namiņa centrā atrodas apvalkdūmenis – kādreizējā pavarda vieta. Četrdesmit gadu pilssarga namiņš bija Kuldīgas Novada muzeja lietošanā – sākumā pirmajā stāvā bija izvietota ekspozīcija, taču ar laiku namiņš kļuva par muzeja krātuvi, kur glabājās fotogrāfiju, dokumentu, fotonegatīvu, priekšmetu kolekcijas. Pēc īpašnieku maiņas 2004. gadā muzeja krājums tika pārvietots uz citām telpām un namiņš palika tukšs. Kopš 1998. gada ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[6]

[izmainīt šo sadaļu] Baznīcas

Kuldīgā ir vairāku kristiešu konfesiju dievnami:

[izmainīt šo sadaļu] Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca

Svētās Katrīnas baznīca 2006. g.

Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeles pirmoreiz pieminētas 1593. gadā. Tagadējās ērģeles no 1712. līdz 1715. gadam darinājis ērģeļu meistars Kornēlijs Ranejs no Liepājas. Tās ieturētas baroka stilā. Prospekta stabulēm ir vairs tikai dekoratīva nozīme, jo 19. gadsimta beigās tika uzstādīts jauns ērģeļu mehānisms, kurām tās nav pieslēgtas. 1969. gadā ērģeles kapitāli izremontētas. Patlaban ērģelēm ir 996 stabules, kuras sadalītas 20 reģistros

Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskās baznīcas pulkstenis pirmo reizi pieminēts 1632. gadā. Skaitot baznīcas degšanas un uzbrukuma gadījumus, tornī bijuši ne mazāk kā 6 pulksteņa mehānismi. Pašreizējais pulksteņa mehānisms atvests no Šveices un uzstādīts tornī 1936. gadā.

No 1740. gada ir saglabājies baznīcas kapeņu saraksts. Zem altāra atrodas kripta - liels pagrabs, kurā kādreiz apbedīti Kuldīgas ordeņa komturi, vēlāk- hercogi. Blakus altārim atrodas vācu mācītāju kapenes. Baznīcā zem centrālās un sānu ejām pavisam ir 64 kapenes. Tās ir aizbērtas ar smiltīm un nav apskatāmas. Kapeņu ieeja (gotiska arka) atrodas zem altārtelpas grīdas. Kopš 1998. gada dievnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[8]

[izmainīt šo sadaļu] Rātslaukums

Rātslaukums atrodas pilsētas centrā un ir sena ļaužu pulcēšanās vieta, kas pirmo reizi minēta jau 17. gadsimta dokumentos. Līdz 1937. gadam te bija tirgus laukums. Rātslaukuma savdabīgums un namu īpatnējā arhitektūra rosināja vairākus kino režisorus. Te uzņemta liela daļa no mākslas filmām "Krasts" un "Emīla nedarbi". Rātslaukuma dienvidu stūrī paceļas itāļu renesanses stilā veidota celtne - jaunais rātsnams, kas būvēts 1860. gadā. 1905. gadā te darbojās Kuldīgas revolucionārā rīcības komiteja. 1980. gadā atkal iedarbināja rātsnama veco pulksteni. Republikas nozīmes arhitektūras pieminekļa telpās izvietota rajona Centrālā bibliotēka.

[izmainīt šo sadaļu] Baznīcas ielas senie nami

Baznīcas ielas viens no namiem 2006

Vecais rātsnams atrodas Baznīcas ielā 5. No 17. gadsimta saglabājušās pagraba velvētās telpas, kur bija pilsētas cietums. Pilsētas rāte izveidota jau 14. gadsimta sākumā. 1368. gadā Rātei piešķirtas tiesības ņemt no pilsoņiem nodokļus. Rāte sastāvēja no birģermeistara, fogta, 5 rātsvīriem un darbveža. Pēc restaurācijas ēka nodota kultūras nama rīcībā. Pretī vecajam rātsnamam laukuma malā atradās Kauna stabs, pie kura sodīti nepaklausīgie iedzīvotāji.

Baznīcas ielā 7 atrodas vecākā ēka Kuldīgā. Tā celta 1670. gadā, pārbūvēta 18. gadsimtā, tā piederējusi kādam rātskungam. Šī nama grezni kalto vēja rādītāju ar mītiska vienradža tēlu un gadu skaitļiem "1670" un "1742" var aplūkot Kuldīgas Sv. Katrīnas evanģēliski luteriskā baznīcā. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[9]
Bijusī hercoga Jēkaba galma aptiekas ēka Baznīcas ielā 10 taisnstūrveida divstāvu celtne, kas celta koka pildrežģu tehnikā, ar pagrabu, manteļskursteni un mansarda jumtu. Ēka 1986. gadā tika atjaunota. 17. gadsimtā te atradās hercoga galma aptieka. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[10]

Baznīcas ielā 36 atrodas Kuldīgas pilsdzirnavas. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[11]

[izmainīt šo sadaļu] Sinagoga

Viena no lielākajām ēkām Kuldīgā (1905. gada ielā 6) ir sinagoga. Tā pazīstama sava interjera dēļ, kurā dominēja marmors un zeltītas detaļas. Dokuments, kas senebreju valodā apraksta ēkas būvniecību 1875. gadā, atrodas Kuldīgas novada muzejā. Tā tika celta cara Aleksandra II valdīšanas laikā, un te atradās aktīvs ebreju kopienas centrs. Sinagoga ir daļa no plašāka kopienas ēku kompleksa, kas saglabājies līdz mūsdienām un kurā ietilpst arī lūgšanu nams, ēka, kurā tika novietoti mirušie kopienas locekļi un ebreju skola. Ebreju kopiena bija aktīva kopš apmešanās Kurzemes hercogistē 16. gadsimtā. Lielākā daļa pirmo ebreju ieceļotāju ieradās no Vācijas rietumu teritorijām, bet 17. gadsimtā nemieri Polijā izraisīja ebreju pieplūdumu reģionā. 18. gadsimtā Kurzemes ebrejiem bija nozīmīga loma novada ekonomiskajā dzīvē. Kuldīgas sinagoga kļuva par ebreju slazdu 1941. gada vasarā, kad vācieši un viņu latviešu palīgi ēkā ieslodzīja visus pilsētā dzīvojošos ebrejus un turēja tajā vairākas dienas, pirms, sadalot mazākās grupās, nošāva tos apkārtnes mežos. Vācu karaspēks īsi pēc ebreju iznīcināšanas ierīkoja sinagogā pārtikas glabātuvi. Pirmajos padomju varas gados sinagogā ierīkota graudu noliktava, taču pēc kāda laika tā tika pārcelta un ēka vairākus gadus netika izmantota. 1958. gadā sinagogā tika atklāts kinoteātris "Kurzeme". Tajā atradās 450 skatītāju vietas, kā arī lasītava. Kinoteātris sinagogā atradās līdz 2003. gadam. Te tika ierīkota arī kafejnīca un nakts klubs. Šobrīd tiek plānots, ka sinagoga tiks pārveidota par Kuldīgas novada centrālo bibliotēku.

[izmainīt šo sadaļu] Kultūras nams

Krustojumā ar Mucenieku ielu, labajā pusē izveidots skvērs, kas piekļaujas rajona kultūras namam. Ēka celta 1909. gadā un kalpojusi par Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības namu. 20. gadsimta 20. gados te tika organizētas strādnieku sapulces. Te uzstājušies rakstnieki - Leons Paegle un Linards Laicens - Saeimas deputāti no strādnieku un zemnieku frakcijas.

Rajona kultūras namā darbojas Tautas teātris (1974), Tautas koris "Vārtava" (1977), Tautas deju ansamblis "Venta" (1970), divas Tautas lietišķās mākslas studijas - "Varavīksne" (1974) un "Ķocis" (1982) un Tautas Fotostudija "Kuldīga" (1983).


[izmainīt šo sadaļu] Metropole

Metropole celta 1910. gadā. Kopš tā laika ēka degusi vismaz trīs reiz. Pēdējais ugunsgrēks to gandrīz visu nopostīja 1997. gada novembrī. Piecus gadus neviens investors sevišķu interesi par ēku neizrādīja un arī iepriekšējie privatizācijas mēģinājumi bija neveiksmīgi. 2002. gadā uzņēmējam Valentīnam Kokalim piederošā zemnieku saimniecība Ezernieki vēsturisko viesnīcu privatizēja.[12] Pilnībā izdegušo namu par simbolisku cenu — vienu latu — Valentīns Kokalis no Kuldīgas pilsētas pašvaldības iegādājies 2002. gadā, par zemi zem tās samaksājot 2000 latu. Viesnīcas būvniecībā ieguldīti 1 500 000 latu, no kuriem 700 000 esot kredīts, bet pārējā summa — paša Valentīna Kokaļa investīcijas.[13] 2006. gadā tika pabeigta Metropoles restaurācija un tā tika atvērta kā atpūtas vieta kuldīdzniekiem un kā viesnīca Kuldīgas viesiem.

[izmainīt šo sadaļu] Ventas rumba

Split-arrows.svg
Ir ierosinājums atdalīt šo daļu un izveidot atsevišķu rakstu Ventas rumba, šeit saglabājot tikai pamatinformāciju.
Ventas rumba

Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Latvijā un viens no platākajiem Eiropā. Tā platums atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100–110m, palu laikā sasniedz pat 270m. Rumbas augstums ir 1,6–2,2m. Pārgāzi veido visai interesanta līkloču līnija. Ventas rumba ir dabas piemineklis un tā ietilpst Ventas ielejas dabas liegumā.[14]
Ventas rumba rada pastāvīgu šalkoņu tās tuvumā. Bargās ziemās, kad Ventas rumba aizsalst, māc neparasta un savāda sajūta esot klāt rumbai, jo nav vairs dzirdama ūdens šalkoņa. Kuldīgas iedzīvotāji un viesi izsenis ir rumbu izmantojuši kā pāreju pār Ventas upi. Pavasaros pēcpusdienas saulē var redzēt, kā zivis cenšas uzveikt rumbu un pārlekt to. Šo vietu ir iekārojuši tuvi un tāli makšķernieki. Vasarās rumbu izmanto gan peldēt gribētāji, gan tie, kas tic ūdenskrituma ārstnieciskajai iedarbībai.

[izmainīt šo sadaļu] Ventas rumbas rašanās (nostāsts)

Ventas rumba ziemā 2005. g.

"Laikā, kad tika būvēta Kuldīgas bruņinieku pils, Ventā rumbas nebija. Materiāls pils un mūra būvniecībai tika iegūts no upes gultnes, jo tas bija vienkāršākais veids, kā iegūt dolomītu, līdz brīdim, kad izveidojās rumba. Vietā, kur ir rumba, strauji mainās upes gultne. Dziļums mainās no 50cm līdz 2m. Ja dolomīta ieguve tiktu turpināta, ūdens līmenis izmainītos un kuģošana pa Ventu uz augšu nebūtu iespējama, tāpēc hercogs apstādināja dolomīta ieguves projektu un sāka rakt apvedkanālu ap Mārtiņsalu".

[izmainīt šo sadaļu] Tautas teika

"Velns apņēmies aizbērt Ventas upi, lai noslīcinātu Kuldīgas pilsētu un apkārtni. Viņš pašā pusnaktī aizgājis divas jūdzes augšpus Ventas pie Briežu brasla, kur pulka akmeņu, un saņēmis lielu, lielu kaudzi. Jau atstiepis to līdz pilsētai un steidzies pēc otras, te piepeši nodārdējis tāds troksnis, ka turienes latviešu virsaitis atmodies. Viņš piecēlies, izgājis no istabas - redz : Ventas upe jau pa pusei aizsērsta. Nopratis, ka Velns te ķērnājies. Bet kā nu līdzēties ? Aizskrējis uz vistu kūti, sacirtis ar rokām pa kažoku un iedziedājies kā gailis. Gailis atmodies , domājis, ka otrs gailis jau dziedājis, un dziedājis arī pats. Velns, izdzirdējis gaiļa dziesmu, nosviedis otru klēpi zemē, un pats aizlaidies. No pirmā Velna klēpja bija izcēlusies pie Kuldīgas Ventas rumba, bet otru klēpi, gailim dziedot, Velns nometis augšpus rumbas. Tur nu šis akmeņu klēpis tikām gulējis, gulējis, kamēr pārvērties par kaļķiem".

[izmainīt šo sadaļu] Alekšupīte

Alekšupītes ūdenskritums pirms ietekas Ventā

Alekšupīte ir Ventas kreisā krasta pieteka. Apmēram 70 m no ķieģeļu tilta pār Ventu Kuldīgā Alekšupīte ietek Ventā, pirms tam vijoties cauri Kuldīgas vecpilsētai. Alekšupītes krasti izsenis ir apbūvēti. Vairākās vietās ir izveidojušies dabīgi vai radīti mākslīgi ūdenskritumi. Pie ietekas Ventā atrodas Alekšupītes pēdējais ūdenskritums, kas ir 4,15m augsts un 8m plats.

[izmainīt šo sadaļu] Virkas muiža

Virkas muižas kungu māja celta kā vasaras muiža un vēlāk iekļāvusies Kuldīgas pilsētas apbūvē. Pie kungu mājas atrodas 19.gs. izveidots neliels parks. 18.gs.beigās Virkas muižā darbojusies pirmā luterāņu skola Kuldīgas apriņķī, bet Otrā pasaules kara sākumā tajā izvietots krievu karavīru hospitālis. Arhitektūras stils - historisms. Šodien Virkas muižu apsaimnieko uzņēmums SIA “Virkas muiža”, kas sniedz viesnīcas un izklaides pakalpojumus. Virkas muiža šodien atrodas Virkas ielā 27.[15]

[izmainīt šo sadaļu] Parki

Kuldīgā ir izveidojušās lielākas un mazākas zaļās atpūtas zonas jeb skvēri, tai skaitā četri parki - Pils parks līdzās Ventas upei un senajam ķieģeļu tiltam pār to, 1905. gada parks līdzās Sinagogai, Pilsētas estrādes parks un Kuldīgas pareizticīgo baznīcas parks līdzās Kuldīgas 78. arodvidusskolai.
1905. gada parka pirmsākumi meklējami Otrā pasaules kara laikā. 1945. gada 8. maijā pēc Padomju Armijas nomestajām bumbām daļa koka ēku tagadējā parka vietā nodega. Nodegušā kvartāla vietā pēc kara tika izveidots parks. Tolaik māju drupas bija novāktas, bet vecie dārzi saglabājušies. Regulāri parka celiņi tika ierīkoti pēc tam, kad parkā tika novietots tēlnieces Līvijas Rezevskas piemineklis 1905. gada cīnītājiem. Ap to pašu laiku iekārtoja arī Līvijas Rezevskas strūklaku – meiteni ar krūzi jeb Anniņu.[16]

[izmainīt šo sadaļu] Kapi

Kuldīgas pilsētas robežās ir izveidoti trīs lieli kapi - Vecie kapi Liepājas ielas galā, Annas kapi netālu no Pils parka un Jāņkalna kapi pie pilsētas dienvidrietumu robežas.
Kuldīgas Veco kapu parks aizņem 37 066 m2 platību Liepājas ielas galā pie Ēdoles ielas sākuma. Šos kapus sāka veidot 18.gs. Katrai pilsētas draudzei šajā teritorijā, uz rietumiem no pilsētas, bija ierādīta sava platība un vieta. Tagadējās Liepājas ielas malā vistuvāk Kuldīgai - krievu kapi, tālāk vācu apbedījumi, bet otrpus celiņam, kas tagad savieno Parka un Ēdoles ielu, atradās latviešu kapi, bet uz rietumiem no tiem – ebreju mūžīgās atdusas vietas.Var pieņemt, ka šīs teritorijas ne vienmēr tika strikti ievērotas jaukto laulību gadījumos, bet katrā ziņā šeit visas tautības satika draudzīgi.[17]
Šodien Vecie kapi vairāk līdzinās parkam kā kapiem. Gadu gaitā kapu kopiņas ir izzudušas un lielākā daļa pieminekļu pazuduši. Kapsētas krievu un vācu daļā saglabājušies vairāki valsts aizsargājamo objektu sarakstā iekļautie mākslas pieminekļi. Turpat līdzās vēl redzamas dažas sabojātas (arī mākslinieciski augstvērtīga jūgendstila) dzelzs kaluma un čuguna lējuma sētiņas ap apbedījuma vietām. Liepājas ielas malā uzstādīts piemiņas akmens ārstam un latviešu valodas pētniekam Jurim Bāram (1808 – 1879), kura īstā apbedījuma vieta vācu kapos tika nopostīta.[18]

[izmainīt šo sadaļu] Pašvaldība

Kuldīgas pilsētas pašvaldība jeb Kuldīgas pilsētas dome atrodas rātslaukumā blakus pilsētas domes pirmajai ēkai - Baznīcas ielā 1, Kuldīgā. Kuldīgas pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja kopš 2007. gada 29.novembra ir Inga Bērziņa. No 2001. līdz 2007. gadam Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētājs bija Edgars Zalāns.

[izmainīt šo sadaļu] Medicīna

Kopš 1827.gada Kuldīgā darbojas slimnīca. 2003.gadā Kuldīgas slimnīca tika pārcelta no vecajām telpām pilsētas centrā uz jaunuzceltām ēkām un jaunām telpām pilsētas nomalē. Šobrīd Kuldīgas slimnīcā ir Terapijas, Ķirurģijas, Bērnu, Ginekoloģijas un dzemdību nodaļas,Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļa un 4 operāciju zāles.
Kuldīgā darbojas arī SIA "Kuldīgas doktorāts", kurā medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem sniedz ģimenes ārsti un ginekologi.
Kuldīgā darbojas septiņas zobārstniecības privātprakses.

[izmainīt šo sadaļu] Izglītība

[izmainīt šo sadaļu] Bērnu dārzi

Kuldīgā ir četri bērnu dārzi jeb pirmsskolas izglītības iestādes (PII):

[izmainīt šo sadaļu] Skolas

Kuldīgā ir sešas skolas:

[izmainīt šo sadaļu] V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija

V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija - pašos pirmsākumos - 1920. gadā - šo skolu sauca par Kuldīgas pilsētas vidusskolu. Tās pirmais direktors bija Artūrs Breikšs. Skola darbojās vairākās ēkās. Tikai uzsākot 1922.-1923. mācību gadu skolai beidzot bija savs skolas nams Kalna ielā 19. 1924. gadā bijušā skolotāju semināra ēku Liepājas ielā iesvēta par Kuldīgas Valsts vidusskolas otro skolas namu. Tajā pāriet sieviešu ģimnāzijas klases. Ar 1928. / 1929. gadu skola tiek pārdēvēta par Kuldīgas Valsts ģimnāziju. 1931. gadā Baltijas skolotāju semināra ēku Liepājas ielā 31/33 tiek oficiāli nodota Kuldīgas ģimnāzijai. Te Kuldīgas ģimnāzija, vēlāk Kuldīgas vidusskola, atrodas līdz 1964. gadam. Tad tā tiek pārvietota uz pašreizējām telpām Piltenes ielā. 1940. gadā sakarā ar dzejnieka Viļa Plūdoņa nāvi Izglītības ministrija skolu pārdēvēja par Viļa Plūdoņa valsts ģimnāziju. 1966. gadā no skolas atdala no 1.-4. klasei. 1967. gadā skola no jauna tiek pārdēvēta par Kuldīgas pirmo vidusskolu. Sākot ar 1988. gadu sekmīgi risinās jautājums par Viļa Plūdoņa vārda atgūšanu. 1989. gadā Kuldīgas pirmo vidusskolu pārdēvē par Viļa Plūdoņa Kuldīgas pirmo vidusskolu. 1997. gadā skola pārdēvē par Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju.[19]

[izmainīt šo sadaļu] Kuldīgas 2. vidusskola

Kuldīgas 2. vidusskola - pašā pirmsākumā 1877. gadā šajās ēkās darbu uzsāka Kuldīgas – Griķu pamatskola. 1928. gadā Kuldīgu un Griķu pagastu apvienoja un skolu pārdēvēja par Kuldīgas pagasta tautskolu. Pēc 1945. gada šeit bija septiņgadīgā skola, bet no 1967. gada – Kuldīgas 2. vidusskola. Visu šo gadu laikā skolas ēkas ir paplašinātas un pārveidotas.[20]

[izmainīt šo sadaļu] Kuldīgas Centra vidusskola

Kuldīgas Centra vidusskola (kādreiz - Kuldīgas 3.vidusskola) - dibināta 1977. gada 1.septembrī ar nosaukumu Kuldīgas 3. vidusskola. Skolas nosaukums tika mainīts 1997. gadā.

[izmainīt šo sadaļu] Kuldīgas Mākslas un Humanitāro zinību vidusskola

Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola - skola atrodas Pētera ielā 5, Kuldīgā. Tās ēka celta Kuldīgas vācu ģimnāzijas vajadzībām par Vācu vecāku savienības vākto naudu un atklāta 1930. gadā. Tūlīt pēc Otrā pasaules kara ēkā atradās Kuldīgas 1. pamatskola. Vēlākajos gados ēkas trešajā stāvā atradās pilsētas bērnu bibliotēka, 20. gadsimta 70. gados tur tika izveidota Kuldīgas mākslas skola. Kopš 1989. gada bijušajā vācu ģimnāzijā ir Kuldīgas mākslas un humanitāro zinību vidusskola. Skolas ēka vairākkārt pārbūvēta, mainītas klašu starpsienas visos stāvos, uzbūvēts ceturtais stāvs. Mākslas klātbūtne jūtama visā ēkā, tā rada sevišķu gaisotni. Savu artavu telpu izdaiļošanā devuši daudzi mākslas skolas absolventi, kuri gan veidojuši sienu gleznojumus, gan atstājuši savus diplomdarbus.[21]
1978. gadā Kuldīgā nodibina bērnu mākslas skolu. Pirmajā gadā šeit mācās 60 audzēkņu, vecākiem noteiktā mācību maksa ir 20 padomju rubļu gadā. Ar audzēkņiem strādā tikko Mākslas akadēmiju beigušie pasniedzēji Anna Mētra un Pēteris Sidars. Par skolas direktoru kļūst gleznotājs Valdis Līcītis. 1989. gadā mākslas skola apvienojās ar jaundibināmo humanitāro zinību skolu, un tiek atvērta pirmā eksperimentālā skola toreizējā Padomju Latvijā, kur mācību darbā tiek ieviesti dažādi jauninājumi - uz savstarpēju sapratni balstītas bērnu un pedagogu attiecības, pasniedzēju veidotas mācību programmas, darba burtnīcas utt. Ievieš vairākus jaunus mācību priekšmetus - skolēni apgūst gan Bībeles pamatus, gan folkloru, novada vēsturi un mākslas priekšmetus. Skolas direktors līdz 1990. gadam ir Valdis Līcītis. Pēc tam direktors vienu gadu ir Juris Andersons (1990./1991.). Nākamā direktore ir Vija Astaševska, kura skolu vada septiņus gadus - no 1991. līdz 1998. gadam. 1993. gadā skolu pārdēvē par Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību skolu. 1998. gadā par skolas direktori tiek apstiprināta Guntra Buivide. 2005. gadā par skolas direktori pieņemta darbā Valda Gaure un šajā pašā gadā skola tiek pārdēvēta par Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolu.[22]

[izmainīt šo sadaļu] Kuldīgas pilsētas pamatskola

Kuldīgas pilsētas pamatskola - atrodas ēkā Ventspils ielā 16 (agrāk 26), Kuldīgā. Par ēkas pirmsākumiem ziņu nav. Vien zinām, ka no 20.gs. 20. gadiem līdz pat mūsdienām tā ir saistīta ar pilsētas skolu dzīvi. Šeit bija izvietota viena no četrām Kuldīgas pamatskolām – 1. sešklasīgā pamatskola. To uzturēja pašvaldība. Senajā ēkā vēl arvien ir mācību iestāde – Kuldīgas pilsētas pamatskola. Laika gaitā vecais nams apaudzis – pirms Otrā pasaules kara uzbūvēta pamatīga piebūve uz pagalma pusi, apgūta arī blakus ēka, kurā kādreiz bijuši skolotāju dzīvokļi. Otrā pasaules kara laikā te atradies vācu armijas štābs, bet pagrabos – cietums. Līdz šodienai skolas telpas ir pārbūvētas. No kabūzīšiem, kur mācījās 12 – 15 skolēni, tika izveidotas lielākas klases 30 bērniem, kā tas vajadzīgs pamatskolai. Māja būvēta pamatīgi, tā ir silta.[23]

[izmainīt šo sadaļu] Kuldīgas pilsētas Alternatīvā sākumskola

Kuldīgas pilsētas Alternatīvā sākumskola Šī ir vislabākā skola pasaulē tur ir mīļas skolotājas it īpaši mūzikas skolotāja Visi kas mācās

[izmainīt šo sadaļu] Kuldīgas 78. arodvidusskola

Kopš 1989. gada Kuldīgā darbojas Kuldīgas 78. arodvidusskola, kas atrodas bijušajā Baltijas skolotāju semināra ēku kompleksā. Galvenā ēka celta 1879. gadā. No 1886. gada uz Kuldīgu pārceļ Baltijas skolotāju semināru. Seminārā gatavoja skolotājus Baltijas guberņu tautskolām. Baltijas skolotāju semināru beiguši šādi rakstnieki un dzejnieki: Valdis–Voldemārs Zālītis, Sudrabu Edžus, Otto Grundulis un Vilis Plūdonis. 1924. gada 30. martā bijušā skolotāju semināra ēku iesvēta par Kuldīgas Valsts vidusskolas otro skolas namu. Otrajā skolas namā pāriet sieviešu ģimnāzijas klases. Ar 1928./1929. gadu skola tiek pārdēvēta par Kuldīgas Valsts ģimnāziju. 1931. gada 14. janvārī Izglītības ministrija nodod nekustamo īpašumu - Baltijas skolotāju semināra ēku Liepājas ielā 31/33 Kuldīgas ģimnāzijai. Te Kuldīgas ģimnāzija, vēlāk Kuldīgas vidusskola, atrodas līdz 1964. gadam. Kopš 1989. gada šajā ēkā atrodas arodskola.[24]
Baltijas skolotāju semināra ēka ar 1998. gadu ir pasludināta par valsts nozīmes vēstures kultūras pieminekli.[25]

[izmainīt šo sadaļu] Kuldīga vakara vidusskola un RPIVA

Līdz 2002. gadam Kuldīgā bija arī Kuldīgas vakara vidusskola. Taču 2002. gadā to pievienoja Kuldīgas 2. vidusskolai.
Kuldīgā ir iespēja iegūt arī augstāko izglītību Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) Kuldīgas filiālē.
Kuldīgas vakar vidusskola līdz 2002. gadam kopā ar RPIVA Kuldīgas filiāli atradās vienā ēkā Kalna ielā 19, Kuldīgā. Ēkas vēsture stiepjas līdz 1866. gadam, kad Kuldīgā tika nodibināta valsts vācu ģimnāzija un tās vajadzībām tika uzcelta ēku Kalna ielā 19. Skolā mācījās zēni no visas Kurzemes. 1892. gadā ģimnāziju slēdza, jo cariskā valdība vairs nevēlējās piešķirt līdzekļus skolai ar vācu mācību valodu. Ēkā darbu turpināja Dr.Bitnera privātģimnāzija, to nomainīja Erlemaņa, pēc tam R.Holmaņa vadītā skola. 1906. gadā tika atļauts mācības atkal noturēt vācu valodā, un no jauna sāka darbu klasiskā ģimnāzija. 1920. gadā skolas ēka tika nacionalizēta un nodota latviešu ģimnāzijai. No 1945. līdz 1952. gadam te pastāvēja Kuldīgas daiļamatniecības vidusskola. 1952. gadā skolu pārcēla uz Liepāju un ēkā tika ierīkota Kuldīgas 2. septiņgadīgā skola. Pēc tam ēkā darbojās 3. astoņgadīgā skola, no 1977. gada – Kuldīgas vakarskola un visbeidzot – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Kuldīgas nodaļa.[26]

Kuldīgā darbojas Kuldīgas rajona sporta skola, kurā piedāvā apgūt un pilnveidot sevi vieglatlētikas, riteņbraukšanas, galda tenisa, šaha, volejbola, basketbola, dambretes, futbola sporta veidos.
Kopš 1944. gada Kuldīgā darbojas Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skola, kurā ir iespēja apgūt dažādu klasisko mūzikas instrumentu spēli, kā arī dziedāšanu. Kopš 1968. gada Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolā aktīvi darbojas koris Cantus, kas ir kļuvis pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē.

[izmainīt šo sadaļu] Kuldīgas rajona Bērnu un jauniešu centrs

Kopš 1999. gada Kuldīgā darbojas Kuldīgas rajona Bērnu un jauniešu centrs. Ievērojamo divstāvu mūra ēku 1905. gada ielā 10, Kuldīgā, kur šodien atrodas Kuldīgas rajona Bērnu un jauniešu centrs, cēlis būvuzņēmējs Jakobsons 19. gadsimta otrajā pusē. Gandrīz visu laiku tā bijusi skolas ēka. 1879. gadā pilsētas valde nolēma atpirkt šo namu par 12 500 rubļiem, lai ierīkotu sešklasīgo meiteņu skolu. Piepirka klāt arī blakus esošo gruntsgabalu Smilšu un Skārņu ielas stūrī. Skolu vadīja inspektors, mācības notika vācu valodā. Uz laiku meiteņu skolai tomēr bija jāatstāj šī ēka, lai te no Pasta ielas varētu pārcelt pasta kantori. Pasts namā atradās līdz 1910. gada 29. septembrim, tad to pārcēla uz pilsētai piederošu ēku Liepājas ielā. 1911. gadā pēc remonta ēkā atgriezās meiteņu skola. 1920. –1930. gadā namā atradās Kuldīgas II pamatskola. Arī padomju laikā namā bijušas mācību iestādes. 20.gs. 70. gadu sākumā ēkā atradās pamatskola. Savukārt 90. gados – Kuldīgas 78. arodvidusskolas klases un kopmītnes. Toreiz māja bija gandrīz vai avārijas stāvoklī ar sausajām tualetēm. Līdz 1999. gadam trīs gadus ēka bija neapdzīvota, izņemot trīs dzīvokļus trešajā stāvā. Jau tā nolaistās telpas bija kļuvušas vēl nožēlojamākas. No 1999. gada novembra līdz 2000. gada janvārim ēkā notika triecienremonts. Tagad centrā nodarbības notiek no astoņiem rītā līdz deviņiem desmitiem vakarā. Rītos te divās telpās pulcējas pirmsskolas vecuma bērni uz obligātajām mācībām, kas sagatavo skolai. Pārējās telpas tiek izīrētas dažādiem kursiem un semināriem. Centrs piedāvā 21 pulciņu. Teātra studijai nodarbības ir arī svētdienās, kad uz centru iet studējošie jaunieši. Bieži notiek Kuldīgas rajona Pieaugušo izglītības centra nodarbības.[27] Kopš 1999. gada centru vada tā direktore Ruta Orlova.

[izmainīt šo sadaļu] Kultūra

[izmainīt šo sadaļu] Bibliotēka

Kuldīgā bibliotēka darbojas jau kopš 20.gs. sākuma. Sākotnējā tās atrašanās vieta bija Kuldīgā Baznīcas ielā 1, kur šodien atrodas Kuldīgas pilsētas dome. 1934.gadā Kuldīgas pilsētas bibliotēku pārvietoja uz Liepājas ielu 35. 1940.gadā Kuldīgas pilsētas bibliotēku pārdēvēja par Kuldīgas apriņķa masu bibliotēku un to pārvietoja uz citām telpām Baznīcas ielā 3/5. 1945.gadā to pārcēla uz kultūras nama telpām Raiņa ielā 23. Tur bibliotēka atradās līdz 1964. gadam. Tālāk bibliotēku pārvietoja atkal uz Baznīcas ielu 2/4. No 1978. gada Kuldīgas bibliotēka lasītājus gaidīja savā Baznīcas ielā 1. 1992.gadā šajā namā tika iekārtota Kuldīgas pilsētas dome, bet pilsētas bibliotēku pārcēla uz tagadējām telpām Vakara ielā 6[28], kur līdz tam atradās bērnu dārzs "Sprīdītis".

[izmainīt šo sadaļu] Muzejs

Kuldīgas Novada muzejs 2006

Kopš 1935.gada Kuldīgā darbojas muzejs. 1940. gadā Kuldīgas Novada muzejs tika iekārtots tajās telpās, kurās tas atrodas šodien - Pils ielā 5, Kuldīgā. Pirmais muzeja eksponāts bija 1851. gadā gleznotā Frīdriha Špēra glezna „Skats uz Rumbu“. Muzejā glabājas vairāk nekā 85 000 eksponātu. Rakstisko materiālu krājumā ir dokumenti jau no 17. gs. Fotoattēlu un fotonegatīvu arhīvs sniedz bagātīgu ieskatu Kuldīgas novada dzīvē no 19.gs. beigām līdz mūsu dienām. Kuldīgas muzejā ir viena no plašākajām vārpstiņu kolekcijām Latvijā. Apkopoti materiāli par novada kultūras darbinieku dzīvi un darbu. Kuldīgas Novada muzejam ir filiāle "Kāršu istaba", kas ir vienīgais tāda veida muzejs Baltijas valstīs. Tajā var apskatīt 172 kāršu kavas no 32 valstīm, uzzināt kāršu vēsturi un tikties ar to kolekcionāru Jāni Mētru. [29]
Muzeja ēkā 20.gs. sākumā tika atvesta no Liepājas, kur to 19.gs. beigās projektējis Liepājas pilsētas arhitekts Pauls Makss Berči. Kaut gan tiešu pierādījumu trūkst, joprojām dzīva ir leģenda par to, ka ēka ir bijusi Krievijas paviljons izstādē Parīzē 1900. gadā.

[izmainīt šo sadaļu] Tūrisma informācijas centrs

Kopš 1994. gada Kuldīgā ir atvērts un joprojām darbojas Kuldīgas Tūrisma informācijas centrs. Kopš 1995. gada tas ir Kuldīgas pilsētas domes un Kuldīgas rajona padomes kopīgs uzņēmums.

[izmainīt šo sadaļu] Kinoteātris

Līdz 2003. gadam Kuldīgā darbojās kinoteātris "Kurzeme". 1958. gadā kinoteātri izveidoja Kuldīgas Lielās sinagogas telpās. Sinagoga celta 1875. gadā cara Aleksandra II valdīšanas laikā.[30] Šobrīd sinagogas ēku komplekss pieder Kuldīgas pilsētas pašvaldībai. 2008. gada 20. oktobrī Kuldīgas pilsētas Dome nolēma izsludināta būvniecības ieceres publisko apspriešanu - sinagogas ēku kompleksa pārbūve par Kuldīgas galveno bibliotēku.

[izmainīt šo sadaļu] Kinofilmas

Kuldīga jau kļuvusi pazīstama Latvijā kā filmēšanas paradīze. Pavisam šeit uzņemtas 29 kinofilmas.
2009. gada 18. un 19.aprīlī Kuldīgā viesojas Lietuvas kinostudija, lai filmētu slavenā Lietuvas alus zīmola Švyturis reklāmu. Filmēšanas grupa izmanto senatnīgo Liepājas ieliņu posmā starp Baznīcas un Raiņa ielu pie vecā krodziņa "Stenders".[31]
Kuldīga un tās vecpilsēta ir bijusi pievilcīga vieta vairāku vietējo un ārzemju kinofilmu uzņemšanai. Viena no pēdējām tādām kinofilmām bija Lietuvas un Vācijas kopražojuma filma "Tilts" (vācu val. - Die Brücke), ko uzņēma 2007. gada vasarā un rudenī. Režisors ir Volfgangs Pancers, filmas direktors - Tomass Makars. Filmas sižets risinās 1945. gadā, pašās Otrā Pasaules kara beigās, kad kādai Vācijas mazpilsētai tuvojas amerikāņu karaspēks. Vairs nav neviena pieauguša vīrieša, kurš varētu aizstāvēt pilsētu, tāpēc tiek iesaukti skolēni – sešpadsmitgadīgi puikas, kuriem uzdots aizstāvēt mazpilsētas tiltu. Viņi to cenšas darīt varonīgi, bet viens pēc otra iet bojā. Pēc divām dienām pienāk Vācijas kapitulācijas diena. Jauniešu nāve bijusi bezjēdzīga un veltīga. Galveno lomu tēlotāji ir jauni vācu aktieri.[32]
Filmas "Tilts" direktors Tomass Makars skaidro, kāpēc tieši Kuldīga izvēlēta šīs filmas uzņemšanai. Kuldīga esot ļoti kinematogrāfiska pilsēta. Šīs pilsētas lielākā priekšrocība ir tā, ka tā kara laikā nav sagrauta, tajā ir saglabājušās senās ēkas, kas nav remontētas un restaurētas. Ja būtu Kuldīgas vecpilsētas nami būtu atjaunoti mūsdienīgā veidolā, filmai tie nederētu. Turklāt Kuldīga ir ļoti līdzīga Vidusvācijas mazpilsētām.[33]
Šīs filmas uzņemšanā tika iesaistīti ap 120 kuldīdznieku. Filmas "Tilts" uzņemšana prasīja papildināt Kuldīgas vecpilsētu ar butaforijām, ielaist vecpilsētā kara laika tehniku, uzstādīt armijas teltis un radīt kopējo vidi atbilstošu Otrā Pasaules kara laikam. Tas kopumā radīja milzīgu kuldīdznieku un Kuldīgas viesu interesi par filmas uzņemšanu.

2003. gadā Kuldīgā tika uzņemta filma "Ūdensbumba resnajam runcim". Tās režisors - Varis Brasla.

2000. gadā Kuldīgā tika uzņemta filma "Neuzvaramais". Tās režisors - Verners Hercogs

1985. gadā Kuldīgā tika uzņemta filma "Emīla nedarbi". Tās režisors - Varis Brasla.

[izmainīt šo sadaļu] Estrādes

Kuldīgā kopā ir sastopamas vismaz trīs estrādes - Pilsētas estrāde pilsētas estrādes parkā, Pārventas estrāde Pārventā un ilgu laiku pavisam neliela estrāde bija sastopama uz Mārtiņsalas. Kuldīgas pilsētas svētku laikā lielākas un mazākas estrādes tiek celtas visā pilsētā.

[izmainīt šo sadaļu] Liepājas iela

Liepājas iela 2007

Liepājas iela ir Kuldīgas centrālā iela, kas ir organizēta kā gājēju iela. Tās malās atrodas dažādi tirdzniecības uzņēmumi, bankas, institūcijas un izklaides vietas. Ik gadu gan Kuldīgas pilsētas svētku laikā, gan valsts gadadienas laikā, gan Ziemas saulgriežos, gan Vasaras saulgriežos un citās svinamās dienās Liepājas iela tiek tematiski izdekorēta, radot pilsētniekiem un pilsētas viesiem svētku noskaņu.
Līdz 1941. gadam Liepājas iela bijusi braucama, bet pa to dienā izbraukuši labi ja pāris pajūgi. 1948. gadā Liepājas ielu paredzēja pārveidot par galveno pilsētas transporta maģistrāli. Lai to paplašinātu, bija iecerēts nojaukt vairākas ēkas, jo tās nolietojušās un traucē pilsētas attīstību. Izdevās nojaukt tikai trīs vēsturiskas celtnes. Pārējā plāna īstenošanai pietrūcis naudas. Līdz 1991. gadam Liepājas iela transportam izmantota tikpat intensīvi, cik paralēli esošā Mucenieku iela.[33] Pēc tam daļu ielas atvēra tikai gājējiem un riteņbraucējiem.

[izmainīt šo sadaļu] Izklaide

Kopš 2008. gada gandrīz visu gadu uzņēmums "Zvaigžņu rati" piedāvā izbraucienus ratos vai karietē ar zirgiem cauri Kuldīgas vecpilsētai.

No 2000. līdz 2005. gadam ik vasaru Veckuldīgas pilskalnā (Kuldīgas nomalē) tika rīkots nekomerciāls brīvdabas kultūras vairāku dienu pasākums "Tabūns". To īstenoja nevalstiskā organizācija Nekomerciālās Kultūras Attīstības Centrs (NEKAC). Pasākumā apvienoja gan izklaidējošas, gan informatīvas un izglītojošas norises - mūziķu uzstāšanos, video un foto mākslinieku priekšnesumus, konferenci un diskusijas, izstādes, kā arī sporta un vizuālās mākslas akcijas. Pasākuma forma - dzīvošana telšu pilsētiņā Veckuldīgas pilskalnā, kur māksliniekiem ir tieša saikne ar savu auditoriju - īstenoja projekta būtību – brīvā gaisotnē, dialogā parādīt savas idejas un talantus.[34]

Kopš 1992. gada Kuldīgā ik vasaru tiek svinēti Kuldīgas pilsētas svētki. Katru gadu šie svētki kļūst arvien krāšņāki, arvien populārāki un arvien skaistāki. Ik gadu mainās svētku nosaukums un moto. Par tradīciju šajos svētkos ir kļuvis svētku gājiens cauri pilsētai. Gājienā piedalās uzņēmumu un iestāžu pārstāvji no Kuldīgas pilsētas, Kuldīgas rajona un citām vietām. Vēl viena tradīcija Kuldīgas pilsētas svētkos ir "Alekšupītes skrējiens".

[izmainīt šo sadaļu] Uzņēmējdarbība

Kopš 1992. gada Kuldīgā darbojas Zviedrijas - Latvijas kopuzņēmums SIA "Kuldīgas tekstils". 1992. gada februārī Zviedrijas uzņēmums Jersey Vavnader AB Latvijā izveidoja meitas uzņēmumu Top–print. Pirms dažiem gadiem Top–print nosaukumu vadība Zviedrijā ieteica nomainīt pret latvisko Kuldīgas tekstilu. Sākumā uzņēmums nodarbināja 25 strādnieces, bet šobrīd jau ap 200, lielākoties sievietes. Uzņēmums nodarbojas ar apģērbu ražošanu, diendienā šujot kreklus, bikses, veļu, cepures, bērnu apģērbu u.c. tekstilizstrādājumus. Lielākā produkcijas daļa tiek nosūtīta mātes uzņēmumam Zviedrijā, kurš tālāk to izplata Dānijā, Norvēģijā un citās valstīs. SIA "Kuldīgas tekstila" produkcija Kuldīgā nelielā klāstā pieejama tikai veikalā Malvīne. No 25 sievietēm, kas sāka strādāt, kad izveidoja uzņēmumu, šodien darbu turpina vien 17.[35]

1878. gadā Kuldīgā tika dibināta sērkociņu fabrika "Vulkāns". Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā A/s "Vulkāns" reģistrēta 1994.gada 4.maijā, un šīs sabiedrības galvenais nodarbošanās veids bija kokapstrāde.[36] A/S "Vulkāns" bankrotēja 2002.gadā.

[izmainīt šo sadaļu] Masu saziņas līdzekļi

Laikraksts "Kurzemnieks" ir vienīgais laikraksts (avīze), kas tiek izdots Kuldīgas un Kuldīgas rajona iedzīvotājiem. Tajā tiek publicēta visa aktuālā informācija par notiekošo Kuldīgā un Kuldīgas rajonā. Šis laikraksts pirmo reizi tika iespiests 1910. gadā. No tā laika ir izdoti arī citi laikraksti. Mūsdienu laikraksts "Kurzemnieks" bez pārtraukuma iznāk kopš 1989. gada. [37]

Līdz 2005. gadam Kuldīgā un tās rajonā tika raidīta vietējā Kuldīgas TV, ko vadīja SIA "Kuldīgas televīzijas sabiedrība". 2005. gadā finanšu trūkuma dēļ pārtrauca raidīt Kuldīgas TV. Uzņēmums mainīja statusu uz BO "Kuldīgas televīzijas sabiedrība".

[izmainīt šo sadaļu] Ugunsgrēki

Kuldīga ir slavena ne tikai ar savu seno ķieģeļu tiltu pār Ventu un Ventas rumbu, bet arī ar ugunsgrēkiem. Metropole vien ir degusi trīs reizes. Pēdējā reize bija 1997. gadā. Vispostošākie un bīstamākie ugunsgrēki ir Kuldīgas vecpilsētā, kur dzīvojamās ēkas tiek apkurinātas ar centrālo malkas apkuri un katrai mājai tuvumā ir malkas šķūnīši. 2007. un 2008. gadā degušas ēkas L.Paegles ielā (atsevišķi gadījumi). 2007. gadā deg šķūnītis Rumbas ielā, saimniecības ēka Liepājs ielā netālu no tirgus, 15 dzīvokļu māja Annas ielā, Kuldīgas 78. arodvidusskolas galdniecība Liepājas ielā, malkas šķūnis 1905.gada ielā, malkas šķūnis Smilšu ielā, tirgus paviljons Aizputes ielā, vismaz 2 malkas šķūņi Liepājas ielā, malkas šķūnis Kaļķu ielā, malkas šķūnis Piltenes ielā un malkas šķūnis Ventspils ielā.

[izmainīt šo sadaļu] Ievērojami cilvēki, kas dzimuši Kuldīgā

[izmainīt šo sadaļu] Attēlu galerija

Alekšupīte Kuldīgas vecpilsētā

Alekšupītes ūdenskritums ziemā

Kuldīga ziemā 2006

Metropole pēc restaurācijas 2008 gadā

Restorāns "Pagrabiņš" 2008

Baznīcas ielas viens no namiem 2006

Sienas zīmējums Baznīcas ielā 2006

Ventas rumba

Dīķis pie Kuldīgas tiesas nama 2006

Pa ceļam uz tiltu 2006

Kuldīgas venēcija 2008

Pārventas skatu tornis 2006

Kafejnīca "Stenders" 2006

Blakus kafejnīcai "Stenders" 2006

Sētas starp Kuldīgas senajiem namiem 2006

[izmainīt šo sadaļu] Piezīmes un atsauces

  1. ↑ [1]
  2. ↑ [2]
  3. ↑ [3]
  4. ↑ [4]
  5. ↑ [5]
  6. ↑ [6]
  7. ↑ [7]
  8. ↑ [8]
  9. ↑ [9]
  10. ↑ [10]
  11. ↑ [11]
  12. ↑ [12]
  13. ↑ [13]
  14. ↑ [14]
  15. ↑ [15]
  16. ↑ [16]
  17. ↑ [17]
  18. ↑ [18]
  19. ↑ [19]
  20. ↑ [20]
  21. ↑ [21]
  22. ↑ [22]
  23. ↑ [23]
  24. ↑ [24]
  25. ↑ [25]
  26. ↑ [26]
  27. ↑ [27]
  28. ↑ www.km.gov.lv
  29. ↑ www.kuldiga.lv
  30. ↑ [www.kuldiga.lv]
  31. ↑ [28]
  32. ↑ [29]
  33. ↑ [30]
  34. ↑ [www.nekac.lv]
  35. ↑ [31]
  36. ↑ [32]
  37. ↑ www.kurzemnieks.lv

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.: Kuldīga
s • d • r
Kuldīgas novads
Pilsētas
Kuldīga
Pagasti
s • d • r
Flag of Latvija Latvijas pilsētas
Republikas pilsētas
Novadu pilsētas
Ainaži • Aizkraukle • Aizpute • Aknīste • Aloja • Alūksne • Ape • Auce • Baldone • Baloži • Balvi • Bauska • Brocēni • Cesvaine • Cēsis • Dagda • Dobele • Durbe • Grobiņa • Gulbene • Ikšķile • Ilūkste • Jaunjelgava • Kalnciems • Kandava • Kārsava • Krāslava • Kuldīga • Ķegums • Lielvārde • Līgatne • Limbaži • Līvāni • Lubāna • Ludza • Madona • Mazsalaca • Ogre • Olaine • Pāvilosta • Piltene • Pļaviņas • Preiļi • Priekule • Rūjiena • Sabile • Salacgrīva • Salaspils • Saldus • Saulkrasti • Seda • Sigulda • Skrunda • Smiltene • Staicele • Stende • Strenči • Subate • Talsi • Tukums • Valdemārpils • Valka • Vangaži • Varakļāni • Viesīte • Viļaka • Viļāni • Zilupe
s • d • r
Kuldīgas rajons
Pilsētas
Kuldīga · Skrunda
Pagasti
Lauku teritorija
Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/wiki/Kuld%C4%ABga"