Lāzerprinteris

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Lāzerprinteris — viens no datora printera veidiem, kas spēj uz papīra ātri un augstā kvalitātē izdrukāt tekstu un grafiskus attēlus, izmantojot elektrostatiskās reprodukcijas tehnoloģiju.

Palielināts attēls, kur redzami lāzerprintera izveidotie punktiņi(dzeltenā krāsā)uz 1 mm

Pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lāzerprinteris pieder pie elektrostatiskajiem printeriem, jo informācija uz papīra tiek atveidota ar lāzera stara palīdzību, izmantojot elektrostatiskās reprodukcijas tehnoloģiju. Tāpat kā kopētāji, lāzerprinteri izmanto kserogrāfisko drukāšanu, taču atšķiras ar to, ka attēls tiek ģenerēts ar lāzera stara tiešo skenējumu, kas atrodas aiz printera fotoreceptora.

Lāzerprinteriem ir lielas priekšrocības pār cita veida printeriem. Atšķirībā no sitienprinteriem, lāzerprinteri spēj viena lapā izdrukāt tekstu ar attēliem, iekļaujot daudzveidīgus fontus un burtu izmērus, kā arī pustoņa attēlus. Pretēji termoprinteriem, kuru attēli var tikt bojāti saskarsmē ar kādu siltuma avotu, lāzerprinteriem nav nepieciešams īpašs papīrs. Ja tintes printeri lieto šķidru tinti, tad lāzerprinteri izmanto toneri - melnu vai krāsainu pulveri, kas sastāv no elektriski pretēji lādētām krāsvielas daļiņām. Šī veida printera priekšrocība pār tintes printeri ir tāda, ka par katru lapu ir mazāk izdevumu, drukāšanas ātrums ir lielāks, un attēls (vai teksts) tiek uzklāts vienlaicīgi, nevis pa atsevišķām strīpām. Lāzerprinteris vienmēr veido rastra bildes un, izņemot augstas kvalitātes modeļus, nav spējīgs izveidot nepārtrauktu toņu attēlus, kā, piemēram, fotogrāfijas.

Lēnākie lāzerprinteri drukā ap 4 lappusēm minūtē (ppm - angļu: pages per minute) un ir relatīvi lēti. Printera ātrums var krasi atšķirties, lai gan parasti tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, ieskaitot apstrādātā darba grafisko intensitāti. Ātrākie modeļi spēj izdrukāt vairāk nekā 200 melnbalto A4 lapu minūtē (12 000 lapu stundā). Ātrākais krāsainais lāzerprinteris spēj drukāt vairāk nekā 100 lapu minūtē (6000 lapu stundā). Ļoti augstas kvalitātes printeri tiek izmantoti personalizētu dokumentu masveida izveidei, piemēram, kredītkartes vai uzņēmumu rēķini, un pat spēj konkurēt ar fotolitogrāfiju. Šīs tehnoloģijas izmaksas ir atkarīgas no papīra izmaksām, tonera, ruļļa, kā arī citu detaļu nomainīšanas vai, piemēram, attēla fiksētāja un lapu pārneses montāžas.

Printeris ar dupleksoru (Dubultprinteris, dupleksprinteris) spēj apdrukāt lapu no abām pusēm, kas samazina uz pusi lapu patēriņu, samazina ietilpību paredzētajai vietai lapām un kopējo masu. Šie printeri ir lēnāki lapas sarežģītā veiktā ceļa dēļ.

Priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Liels drukāšanas ātrums
  • Ērtība un drošība darbā (printera remonts reti nepieciešams)
  • Viegli pieejami izmantojamie materiāli
  • Zemas ekspluatācijas izmaksas
  • Neaizņem īpaši daudz vietas
  • Iespēja drukāt uz bieza (blīva) papīra
  • Diezgan kluss
  • Ir iespējams drukāt uz plēvēm
  • Augsts pastāvīgs attēla pārneses koeficients

Trūkumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Augstas aparatūras izmaksas
  • Ierobežots papīra biezums
  • Izdala ozonu

Liela daļa mūsdienu lāzerprinteru izdala nelielu daudzumu ozona, jo, lai uzlādētu daļiņas, rulli uzlādē ar augstspriegumu, kas izraisa nelielu koronas izlādi gaisā, kas veido ozonu (tāpat kā rūpnieciskos ozona ģeneratoros). Lai izvairītos no pastāvīgas ozona izdalīšanas, dažiem printeriem ir filtri, kas daļēji aiztur ozonu. Tāpēc nepieciešams novietot printeri labi vēdināmās un plašās telpās. Lāzerprinteriem ir arī visai liels elektrības patēriņš (krāsnij), it īpaši tiem, kas spēj sākt drukāt (uzsilt) ātrāk (jaudīga, ātri uzkarstoša krāsns).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1938.gadā Česters Karlsons izgudro sausās drukāšanas principu, ko nosauc par kseroksu (Xerox)
  • 1971.gadā Garijs Starkvezers uzbūvē pirmo lāzerprinteri
  • 1976.gadā IBM izveido pirmo sērijveida modeli 3800, kurš burtiskā nozīmē aizņēma veselu telpu
  • 1981.gadā izveido pirmo lāzerprinteri personālajam datoram — Xerox Star 8010, kura cena bija ap $17,000
  • 1984.gadā, kad datori kļuva daudz populārāki, HP izveidoja LaserJet 8ppm
  • 1985.gadā tika izveidota programmatūra, ar kuras palīdzību kādreizējos salikumus parasts lietotājs nebūtu spējīgs izdarīt, kas ievērojami atviegloja printēšanu
  • 1993.gadā pārdošanā iznāk pirmais krāsainais lāzerprinteris — firmas QMS printeris ColorScriptLaser 1000. Tā cena — 12499$

Kā tas darbojas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ruļļa uzlādēšana ar elektrostatistisko lādiņu
  2. Rastra attēlu procesors konvertē ienākošo attēlu skenēšanai uz fotoreceptora, izveidojot slēptu, apgrieztu attēlu
  3. Pie virsmas ar slēpto attēlu tiek pievilktas tonera daļiņas
  4. Fotoreceptors tiek ripināts pa papīru, pārnesot uz tā attēlu
  5. Papīrs tiek laists caur fūzeri (attēla termonostiprinātājs)(krāsns)(fuser), kur zem liela spiediena un augstā temperatūrā (līdz pat 200 grādiem pēc Celsija) pulveris tiek piekausēts pie papīra
  6. Pēc printēšanas beigām elektriski neitrāls gumijas asmens notīra atlikušās (nevajadzīgās) tonera daļiņas, kuras aizvada uz īpašu rezervuāru.

Parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

USB

Printeri var apskatīt (vai iedalīt) pēc:

  • ražotāja,
    • modeļa,
  • izšķirtspējas (uz 2007. gadu kvalitatīvākie ir 3000x6000),
  • procesora (uzrāda MHz),
  • lapu skaita minūtē (ppm),
  • saskarnes ar datoru (USB 2.0, paralēlais),
  • (iebūvētās vai maksimālās) atmiņas,
  • atbalstītās vides (Windows, Linux, MacOS),
  • standarta papīra padeves daudzuma (parasti ap 250 lpp),
  • pirmās lapas izdrukas ātruma (~10 sekundēm),
  • dupleksiera (ir, nav),
  • izmēriem un masas,
  • printera valodas (piemēram, PCL6, BR-Script3, IBM ProPrinter, EPSON FX850...),
  • lapaspušu skaita mēnesī (~ 20 000)