Ozons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ozona molekulas modelis

Ozons (grieķu: ozōn — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs). Ozons ir skābekļa alotropā modifikācija un rodas no tā, ja tiek pievadīta enerģija (laboratorijā ozonu iegūst īpašās ierīcēs — ozonatoros). Dabā ozons veidojas zibens elektriskās izlādes laikā, kā arī Saules ultravioletā starojuma iedarbībā. Saules starojums ar viļņa garumu ne mazāku par 200 nm ir dzīvībai nāvējošs, bet tā ietekmē augstumā virs 20 km veidojas ozons.

Ozona īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ozons ir bezkrāsaina (augstās koncentrācijās — vāji zilgana), ūdenī šķīstoša gāze ar asu, specifisku smaržu. Ozona smarža ir līdzīga tai, kādu var sajust kopēšanas telpās, intensīvas satiksmes metro stacijās, kā arī ārā tūlīt pēc negaisa. Vārds “ozons” ir radies no grieķu cilmes vārda “ozein”, kas tulkojumā nozīmē ‘sajust smaržu, saost’.

Katra ozona molekula sastāv no trīs skābekļa atomiem, un tās ķīmiskais apzīmējums ir O3. Ozona molekulas ir ķīmiski ļoti aktīvas un to dzīves laiks nepārsniedz 20 minūtes. Ozons sasalst pie –112 °C, bet vārīties sāk pie +93 °C. Ozons absorbē ultravioleto gaismu, kā rezultātā O3 molekulas sadalās.

Ozona sastopamība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ozons ir sastopams divos atmosfēras slāņos:

  • troposfērā — t.s. piezemes ozons, 0—10 km (īpaši 0—1 km) augstumā (≈5% ozona);
  • stratosfērā — t.s. ozona slānis, 10—50 km (īpaši 30—50 km) augstumā (≈95% ozona).

Stratosfērā, kur ozona koncentrācija ir vislielākā, ozona daudzums ir 12 000 ozona molekulu uz katrām 1 000 000 000 gaisa (skābekļa un slāpekļa) molekulām. Savukārt troposfērā ozona daudzums ir tikai 20 - 100 ozona molekulu uz katrām 1 000 000 000 gaisa molekulām. Visas troposfērā un stratosfērā sastopamās ozona molekulas apkopojot vienuviet un vienmērīgi izklājot ap Zemi, kopējais ozona molekulu slāņa biezums būtu mazāks nekā 5 mm.

Ozona izmantošana tautsaimniecībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ozonam raksturīga stipri izteikta antibaktericīdā iedarbība, kā rezultātā nelielās koncentrācijās to izmanto ārstniecībā, bet lielākās koncentrācijās - atsvaidzināšanas un dezinfekcijas iekārtās, tai skaitā:

  • gaisa atsvaidzinātāju ražošanā, jo, pateicoties ozona ķīmiskajai aktivitātei, tas sadala un pārveido smakas izraisošās molekulas;
  • pārtikas apstrādē (t.sk., augļu un gaļas), jo, ozons aizkavē pārtiku bojājošo baktēriju vairošanos, kā rezultātā produkti ilgāk paliek svaigi un saglabā savas dabiskās garšas īpašības, lēnāk noveco u.tml.;
  • lopkopībā, jo ozons noteiktās koncentrācijās oksidē taukus un maina gremošanas procesu, kā rezultātā nobarojamos lopus iespējams padarīt liesākus;
  • ūdens bagātināšanā un attīrīšanā (piemēram, peldbaseinu ūdens bagātināšana ar ozonu, lai piedotu tam svaigumu; dzeramā ūdens attīrīšana ar ozonu, lai novērstu tajā sastopamās smakas un pēc iespējas ilgāku laiku saglabātu to svaigu), jo ozons iznīcina daudzas ūdenī sastopamās kaitīgās baktērijas;
  • gaisa bagātināšanā, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un nodrošinātu, piemēram, produktu ilgāku uzglabāšanu.

Tautsaimniecības nolūkiem ozonu iegūst (ražo) ar speciālu iekārtu — ozona ģeneratoru — palīdzību.

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]