Līdzenums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Līdzenums Skones provincē Zviedrijas dienvidos

Līdzenumi ir dominējošā reljefa forma zemienēs. Tiem ir plakana vai viegli viļņota virsa. Līdzenumi veidojušies, pakāpeniski nokūstot ledājam un atsedzoties zem tā sanestajam materiālam. Tos varēja veidot ledāja kušanas ūdeņi, kopā ar smilts un māla daļiņām noplūstot uz pieledāju ezeriem. Zemledus apstākļos veidojušies līdzenumi sastāv no morēnas smilšmāla vai mālsmilts. Bijušo ezeru vietās tagad plešas līdzenumi ar smilts vai māla nogulumiem. Tajos smilts augsnēs aug priežu un egļu meži (piemēram, Taurkalnes līdzenumā), bet mālainos līdzenumus izmanto lauksaimniecībā (piemēram, Zemgales līdzenumu).