Laušanas koeficients

Vikipēdijas lapa

Vielas laušanas koeficients (refrakcijas indekss) ir skaitlisks koeficients, kas rāda, cik reižu samazinās gaismas ātrums (v) vielā attiecībā pret šī paša viļņa ātrumu vakuumāgaismas ātrumu c. Parasti laušanas koeficientu apzīmē ar simbolu n un to aprēķina pēc formulas:

Elektromagnētiskā viļņa fāzes ātrums samazinās tāpēc, ka gaismas viļņi - daļiņas mijiedarbojas ar vielas atomu elektromagnētisko lauku.

Laušanas koeficients ir atkarīgs no vielas īpašībām un gaismas viļņu garuma. Eksistē optiski anizotropas vielas (kristāli), kuru laušanas koeficients ir atkarīgs no virziena, kādā gaisma šķērso kristālu, kā arī no gaismas polarizācijas.

Materiāla laušanas spēja ir nozīmīga vielas īpašība, kas ļauj veidot daudzveidīgas optiskās iekārtas - lēcas, prizmas utt. Vielas laušanas koeficients ir noteikts skaitliskais lielums, kas izmantojams optikas iekārtu raksturlielumu aprēķiniem.

Katras vielas laušanas koeficients ir raksturlielums, ko bieži izmanto vielas (piemēram, minerāla, dārgakmens) tīrības noteikšanā. Laušanas koeficients piemīt tikai caurspīdīgām vielām. Laušanas koeficienta mērījumiem tiek izmantots refraktrometrs.

Dažu vielu laušanas koeficienti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viela Laušanas koeficients
ūdens 1,333
ledus 1,31
silikoneļļa 1,52
kroņstikls 1,5 - 1,54
flintstikls 1,6 - 1,62
dimants 2,419