Leifs Eriksons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Leifs Eriksons
Leifr Eiríksson
Personīgā informācija
Dzimis 980?
Islande?
Miris 1020?
Grenlande?
Dzīves vieta Grenlande
Tautība Vikings
Nodarbošanās Jūrasbraucējs
Vecāki Ēriks Rudais (tēvs), Torshilde (māte)
Brāļi Torvalds, Torsteins
Māsas Fredisa
Dzīvesbiedre Torguna
Bērni Torgils, Torkels
Vikingu apmetnes vieta Lansomedouzā, Ņūfaundlendā
Piemineklis Leifam Eriksonam

Leifs Eriksons (Leifr Eiríksson, 980 - 1020) bija īslandiešu atklājējs un pirmais zināmais eiropietis, kurš atklāja Ziemeļameriku, precīzāk, tās ziemeļaustrumu piekrastes daļu — Ņūfaundlendas salu, Labradoras pussalu un Bafina salu mūsdienu Kanādā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās uzskata, ka Leifs ir dzimis ap 980. gadu Īslandē. Viņš bija Ērika Rudā (Eiríkr Rauði) — cilvēka, kurš bija ārpus likuma Norvēģijā un Īslandē, otrais dēls. Leifa māte bija Torshilde (Þjóðhildr). Grenlandē, kurai viņš pats ir devis nosaukumu, Ēriks bija dibinājis divas normāņu kolonijas — Rietumu apmetni un Austrumu apmetni. Cik ir zināms, Leifam bija divi brāļi, Torvalds un Torsteins, kā arī māsa Freidisa (Freydís Eiríksdóttir). Leifs apprecēja sievieti vārdā Torguna (Þórgunnr) un viņiem bija viens dēls — Torgils Leifsons (Þorgill Leifsson).

Esot Norvēģijā, Leifs pieņēma kristietību tāpat, kā daudzi normaņi tajā laikā. Uz Norvēģiju viņš devās kalpot norvēģu karalim Olafam Trigvasonam. Kad Leifs atgriezās Grenlandē, viņš nopirka kuģi no Bjarni Herjolfsena lai dotos ekspedīcijā uz zemi, kuru Bjarni bija atklājis - šodien šī zeme ir zināma kā Ziemeļamerikas kontinets. Sāgā “Par grenlandiešiem” ir stāstīts, ka Leifs burāja pa Bjarni veikto riņķveida maršrutu ap 1000. gadu, tikai pretējā virzienā. Pirmā zeme, kuru viņš sasniedza bija klāta guļošām akmens plātnēm (sensk. Hellur), tāpēc viņš to nosauca par Hellulandi, mūsdienās šo salu sauc par Bafina Zemi. Nākamā zeme, līdz kurai viņš nokļuva bija ar kokiem apaugusi zemiene un baltu smilšu kāpām klātu piekrasti. To viņš nosauca par Marklandi (t.i. Mežu zemi), tagad pazīstamu kā Labradoras pussalu.

Kad Leifs un viņa biedri atstāja Marklandi un uzgāja nākamo zemi, viņi šeit izveidoja apmetni, uzceļot te dažas mājas. Šeit bija laba zeme, maigs klimats, daudz zivju upēs un ziema nebija auksta. Šajā vietā viņi pārlaida ziemu. Sāgas stāsta, ka viens no Leifa vīriem, Tirkīrs, iespējams ka vācietis, atrada vīnogas un tāpēc šo zemi Leifs nosauca par Vinlandi.

Atgriežoties no ceļojuma, pie Īslandes krastiem, Leifs izglāba vikingu vārdā Torīrs un viņa biedrus — tā Leifs izpelnījās iesauku "Leifs Laimīgais" (Leifr hinn heppni).

Leifs pēc tam ceļojumos un Vinlandi vairs nedevās, jo viņām pēc tēva nāves vajadzēja pārņemt vadību kolonijā

Par Leifa nāvi nekas nav zināms, tikai tas, ka 1025. gadā vēl viens viņa dēls - Torkels, pārņēma viņa koloniju Grenlandē

Pēc atklājumiem, dāņu arheologa Helges Ingsteda vadītajos izrakumos 1950.-1960. gados, ir pieņemts uzskatīt ka Leifa un viņa biedru apmetne Vinlandē ir atradusies mūsdienu Ņūfaundlendas ciemata - Lansomedouzas (L’Anse aux Meadows) apkaimē.

1949. gada 9 oktobrī pie Minesotas štata municipalitātes Senpolas pilsētā Leifam Eiriksonam tika uzstādīts piemineklis.