Ferments

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tipiska fermenta — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma

Fermenti (latīņu: fermentum — 'ieraugs') jeb enzīmi (grieķu: ενζυμον — 'iekšā' + 'ieraugs') ir biomolekulas, kuras katalizē (paātrina) visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijasuzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulāciju utt. Gandrīz visi fermenti pēc to uzbūves ir olbaltumvielas.

Iedalījums un uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgi kā olbaltumvielas, enzīmus iedala 2 kategorijās:

  • enzīmos proteīnos jeb vienkāršajos enzīmos, kuri ir veidoti tikai no aminoskābēm.
  • enzīmos proteīdos jeb saliktajos enzīmos, kurus veido apoenzīms jeb apoferments (olbaltumvielas daļa), kas fiksē katalizējamo vielu (substrātu) un tā kofaktors (prostētiskā grupa jeb neolbaltumvielas daļa), kas darbojas kā katalizators un bieži vien veido aktīvo centru, pie kura notiek substrāta piesaiste. Ja kofaktors ir sarežģītas uzbūves organiska viela, piemēram, vitamīns, tad to sauc par koenzīmu jeb kofermentu. Visbiežāk kofaktors atrodas apoenzīma trešējās struktūras padziļinājumā un tam ir piesaistījies ar kovalento saišu palīdzību vai gadījumos, kad kofaktors ir metāla joni — koordinatīvajām saitēm. Abas šīs enzīma daļas — kofaktoru un apoenzīmu — sauc par holoenzīmu.[1]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Velga Miķelsone (2008). Bioķīmija: mācību līdzeklis. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 33—48. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Medicīnas termins (latviski)
  • BRENDA — comprehensive compilation of information and literature references about all known enzymes