Dalībnieka diskusija:Toms.treimanis

-- Sveicējs (diskusija) 21:00, 21 maijā, 2015 (EEST)

Rauna

Jūsu veiktie raksta papildinājumi tika atcelti, jo bija precīzi pārkopēti no citām mājaslapām, galvenokārt rauna.lv. Vikipēdijā jāraksta saviem vārdiem un enciklopēdiskā stilā. --ScAvenger (diskusija) 23:28, 21 maijā, 2015 (EEST)

Ciemats Liepa – Lodes māla karjers un ķieģeļu rūpnīca – Līču Laņģu klintis – Grīviņu klintis - Grīviņu dzirnavas

Latvija ir bagāta ar smilšakmens atsegumiem, it īpaši Vidzemē un tieši Gaujas senlejā tie ir ļoti krāšņi. Maršruta laikā apskatīsiet gandrīz kilometru garās un dažviet pat 20m augstās Līču Laņģu klintis. Šīs ir vienas no lielākajām Latvijas klinšu sistēmām. Tā pat pa ceļam redzēsi lielāko māla ieguves vietu Latvijā un sajutīsi ledus laikmeta garšu aplūkojot bruņu zivs atliekas. Pārgājiena noslēgumā izjutīsi skaistos Gaujas priežu silus un kas zina, varbūt pat saredzēsi Sietiņiezi no Gaujas pretējā krasta.

Sarežģītības pakāpe: vidēji sarežģīts(medium hard), jo, ņemot vēra distanci, maršruts ir salīdzinoši garš, kas prasa labu fizisko sagatavotību. Maršruts ir lineārs - gājienu var sākt Liepas ciematā un beigt netālu no Valmieras, Silmaču autobusa pieturā. Pārgājiens ir ekspedīcijas tipa, jo jādodas pa meža takām, kas, laikapstākļu ietekme, var būt slapjas un dubļainas. būs iespēja uzņemt sevī krāšņos dabas skatus un skaistos smilšakmens atsegumus. Maršruts veicams izturīgos un mitruma drošos pārgājienu zābakos.

Nozīmīgākie apskates objekti maršruta laikā

Liepas Lielā ellīte Pēc Sietiņieža arkas sagrūšanas, Lielās Ellītes arkāde ir palikusi vienīgais šādas formas dabīgā smilšakmens veidojums Latvijā. Ala kopā ar avotu ir nozīmīga svētvieta, objekts ir bijis ļoti populārs jau kopš seniem laikiem. Ellīte varētu būt 7 - 6.5 tūkst. gadu veca. Klints vēl joprojām ir ļoti savdabīga - pie alas ieejas ir izciļņi, nišas, dobumi, Latvijai unikāla arkāde.

Lodes karjers un ķieģeļu rūpnīca Devona mālu atradne. Slavena ar saviem devona perioda faunas un floras atradumiem. Karjerā atrasti veseli bruņu zivju skeleti. Uzņēmums "LODE" ir vadošais keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijā. Šobrīd LODEI ir divas ražotnes, kas aprīkotas ar mūsdienīgām tehnoloģijām, lai nodrošinātu kvalitatīvu keramisko materiālu - ķieģeļu, apdares elementu, bruģa un celtniecības bloku KERATERM ražošanu. LODES rūpnīca Priekuļu novada Liepā ir senākā no ražotnēm, kas darbojas no 1958. gada.

Līču – Laņģu klintis Līču klintis lielākoties klāj sūnas, kas daļēji apslēpj to sarkano krāsu. Te atrodas spēcīgs avots, augstu virs pakājes - ala. Sienas pirmā pakāpe ir 20 m augsta, otrā - 10 m. Klintīs vairākas alas, nišas, avoti Laņģu klintis atrodas uz dienvidiem no Līču klintīm, lejpus Renču strauta. Kopumā Līču - Laņģu klintīs ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas. Kopā klinšu sistēma ir apm. kilometru gara, kaut arī lielā daļā klintis neatsedzas.

Grīviņu dzirnavas Grīviņu dzirnavas ir aizsargājams dabas objekts kopš 1974. Grīviņu dzirnavās it īpaši pavasarī izveidojies skaists ūdenskritums. Šeit atradas dīķis, pirts un viesu nams. Grīviņu upīte izveidojusi jaunu gultni un izlauzusi sev jaunu tecēšanas ceļu.

Apkārt Augstrozes ezeram

Latvijas teritorijā ir ap 5000 ezeru un ezeriņu. Latvijas ezeru kopplatība ir apmēram 110 tūkstoši hektāru, kas ir ap 1,64% no Latvijas teritorijas. Nāc ar Gandru apkārt Augstrozes ezeram, lai iegūtu nedaudz savādāku pieredzi un apskatītu vairāku simtu gadus vecus ozolus, no purvāja iekāptu platlapju mežā un iejustos Rīgas arhibīskapa ādā, kurš kādreiz valdījis Augstrozes pilskalnā.

Sarežģītības pakāpe: vidēji sarežģīts (medium hard), jo, ņemot vēra distanci, maršruts ir salīdzinoši garš, kas prasa labu fizisko sagatavotību. Maršruts ir apļveida - gājienu var sākt pie Augstrozes pils kalna un beigst tajā paša punktā. Pārgājiens ir ekspedīcijas tipa, jo jāseko ezera krasta līnijai, kas, laikapstākļu ietekme, var būt mainīga – sasalis/daļēji aizsalis purvs, applūdis mežs, sausas meža takas utml. Pārgājiena laikā jāuzņem sevī tos, krāšņos dabas skatus un brīnumus, kas sastopami ezera apkārtnē. Maršruts veicams izturīgos un mitruma drošos pārgājienu zābakos

Maršruta laikā nav konkrētu apskates objektu. Ir iespēja vērot krāšņo dabas daudzveidību, kas sākas no purva līdz pat džungļu cienīgam mežam. Iespēja novērot priežu mežus, kurus nomaina alkšņi, palieņu pļavas, tad vienā konkrētā vietā savairojušies daudz māzeri, kas līdz ar to ir svētvieta (Pēc tautas ticējumiem). Šeit atrodama informācija par pašu Augstrozes ezeru.

Tūja - Salacgrīva - Randu pļavas

Latvija ir bagāta ar gandrīz 500km garu Baltijas jūras krasta līniju. Tas ir vairāk kā Latvijas sauszemes teritorija šķērsgriezumā no Kurzemes piekrastes līdz Krievijas robežai. Vai zināji, ka Baltijas jūra ir lielākais iesāļūdens baseins pasaule, tajā dzīvo delfīni un roņi, un kāpēc tieši Baltijas jūrā iespējams atrast sensenus, labi saglabājušos kuģu vrakus? Dodies šajā pārgajiena maršrutā gar mūsu pašu piejūru, lai atklātu sev kaut ko jaunu un apsaktītu tādus dabas veidotus objektus kā Veczemju klintis, akmeņaino jūrmalu un dabīgo herbāriju - Randu pļavas. Laiks, kuru pavadi daba, nekad nav izniekots, bet iegūldits!

Sarežģītibas pakāpe: vidēji sarežģīts (medium hard), jo, ņemot vērā distanci, maršruts ir salīdzinoši garš, kas prasa labu fizisko sagatavotību. Gājienu varsākt pie Veczemju klintīm un beigt pašā Randu pļavu „sirdi” - pārgajiens ir ekspedīcijas tipa, jo jāseko jūras piekrastes līnijai, kas, laikapstākļu ietekme, var būt mainīga – sasalis smilšains liedags,aizsalušas/daļeji vaļējas lamas, niedru lauki utml. Uzņem sevi to, ko daba bus sagatavojusi ar vairākiem ieverības cienīgiem objektiem uz kartes, kurus pa ceļam saredzēsi. Maršruts veicams izturīgos un mitruma drošos pārgajienu zābakos.

Nozīmīgākie apskates objekti maršruta laikā

Dabas liegums "Randu Pļavas"

Vienīgās piejūras pļavas Latvijā ar unikālu augu sugu daudzveidību. Šeit sastopama trešdaļa Latvijas augu sugu jeb aptuveni 600 sugas, tai skaitā Latvijā un citās Eiropas valstīs retas un apdraudētas. Tā ir arī starptautiski atzīta putnu migrācijas un ligzdošanas vieta.

Dabas liegums "Vidzemes Akmeņainā jūrmala"

Tā ir vienīgā vieta Baltijas jūrā. kur jūras krastā apskatāmi smilšakmens atsegumi. Sākot no Veczemju klintīm līdz Melekiem un no Vitrupes līdz Tūjai redzēsiet gan oļiem, gan laukakmeņiem klātas pludmales, gan smilšakmens atsegumus, priekškāpas, pelēkās kāpas un pļavas. Šeit sastopamas arī retas un aizsargājamas jūras piekrastes augu un dzīvnieku sugas.