Lokizlāde

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lokizlāde starp divām naglām

Lokizlāde ir viens no elektriskās izlādes veidiem gāzēs. Atšķirībā no mirdzizlādes, lokizlāde norisinās atmosfēras spiedienā (lai rastos lokizlāde, gāzes spiedienam jābūt ne mazākam kā desmitā daļa no atmosfēras spiediena) un pie lielākas strāvas, tādēļ plazmai, kas rodas lokizlādē, ir daudz augstāka temperatūra (tūkstoši un desmiti tūkstošu grādu). Lokizlādi sauc arī par elektrisko loku vai Voltas loku (novecojis nosaukums).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lokizlādi gandrīz vienlaicīgi atklājuši britu zinātnieks Hamfrijs Deivijs un krievu zinātnieks Vasilijs Petrovs 1802. gadā, kā strāvas avotu izmantojot Alesandro Voltas 1800. gadā izgudroto Voltas stabu.

Lokizlādes rašanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektriskais loks rodas, augstsprieguma elektriskajai strāvai plūstot cauri atstarpei starp elektriskajiem kontaktiem (elektrodiem). Visvienkāršāk loku var iegūt, mehāniski pārtraucot elektrisko ķēdi, kurā plūst pietiekami liela sprieguma līdzstrāva - ātri kustošies elektroni nespēj apstāties un izlido ķēdes pārrāvumā, jonizējot gāzi, uzkarsējot to un radot plazmu, kas ir labs elektrovadītājs. Tādēļ strāva turpina plūst pa izveidojušos plazmas tuneli starp kontaktiem. Īslaicīgu impulsveida lokizlādi sauc par dzirksteļizlādi. Arī zibens ir gigantiska dzirksteļizlāde.

Lokizlādes novēršana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektriskā loka rašanās dažādos elektrības slēdžos un kontaktoros ir nevēlama, jo izsauc kontaktu pārkaršanu un ātrāku nolietošanos. Tādēļ lieljaudas augstsprieguma elektroierīcēs lieto speciālus vakuuma vai ar eļļu pildītus slēdžus, kā arī citus tehniskos risinājumus - speciālas loka dzēšanas kameras un elektromagnētiskās spoles.

Lokizlādes izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrāk lokizlādi izmantoja apgaismošanā (sk. loka lampa). Tomēr lokizlādes gaismas avoti bija nedroši un to darba mūžs nebija ilgs, jo kontakti elektriskā loka augstās temperatūras ietekmē ātri sabrūk. Problēmu zināmā mērā atrisināja speciālas konstrukcijas loka lampas, kam elektrodu iztvaikošana neizsauca lampas iziešanu no ierindas (sk. Jabločkova svece), taču līdz ar kvēlspuldžu izgudrošanu šādi gaismas avoti tiek pielietoti tikai speciāliem mērķiem.

Lokizlādi pielieto gāzu elektroierīcēs - gazotronos un tiratronos.