Elektrods
Vikipēdijas raksts
Elektrods (elektr(ība) + grieķu: hodos - ceļš) - elektrovadoša materiāla ierīce (tās daļa), caur kuru tiek pievadīta elektriskā strāva. Pozitīvi lādētos elektrodus sauc par anodiem, negatīvi - par katodiem.
[izmainīt šo sadaļu] Elektrodu veidi
- Elektroķīmijā elektrods ir elektroķīmiskās sistēmas daļa, kas sastāv no strāvas vadītāja (parasti metāliska) un to aptverošā šķīduma. Sk. arī ūdeņraža elektrods, kalomela elektrods, standartelektrods.
- Elektrotehnikā elektrods ir ierīce, caur kuru no vadiem sastāvošas elektriskās ķēdes daļa savienojas ar bezvadu (nemetālisku) ķēdes daļu - jonizētu gāzi, vakuumu, elektrovadošu šķidrumu. Piemēram, elektronu lampu elektrodi atrodas vakuumā un vada vai izraisa lampā notiekošos elektriskos procesus.
- Par elektrodu sauc arī konstrukcijas elementu, pa kuru tiek padota, novadīta vai uztverta elektriskā strāva, piemēram, metināšanas elektrods, sazemēšanas elektrods, elektroencefalogrāfijas elektrods.
