Mākoņskaitļošana

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mākoņskaitļošana

Mākoņskaitļošana vai mākoņdatošana (cloud computing) tiek skaidrota kā datu glabāšanas, skaitļošanas jaudas vai programmatūras pakalpojumu pirkšanu no citas kompānijas, piekļūstot šiem resursiem caur internetu [1].

Mākoņskaitļošana attiecas uz skaitļošanas resursu (dati, programmatūra) sniegšanu pēc pieprasījuma, izmantojot datoru tīklu, nevis no vietējo datoru. Lietotāji vai klienti var iesniegt uzdevumu, piemēram, teksta apstrādi, pakalpojumu sniedzējam, kaut arī pašam klientam nepieder programmatūra vai aparatūra. Patērētāja datorā var būt ļoti maz programmatūras vai datu (iespējams tikai minimāla operētājsistēma un interneta pārlūks), kas kalpo nedaudz vairāk kā displeja terminālis, kas savienots ar internetu. Tā kā mākoņa pamatu nodrošina mehānisms, mākonis ir balstīts uz lietojumprogrammām.

Pagātnē gan dati, gan programmatūra tika uzglabāti un apstrādāta datorā vai tuvu tam. Lokālo datortīklu izstrāde ir atļauta sistēmām, kurām vairākas CPU un atmiņas ierīces, ko var organizēt tā, lai palielinātu visas sistēmas veiktspēju. Aizsardzības attiecināšanā uz mākoņskaitļošau, notiek funkcionālā nodalīšana starp izmantotajiem resursiem un lietotāja datoru, kas parasti atrodas ārpus vietējā tīkla, piemēram, tālvadības datu centrā. Patērētāji tagad regulāri izmanto intensīvas datu apstrādes programmas, ko virza mākoņa tehnoloģija, kas iepriekš nebija pieejama izmaksu un sarežģītās izvietošanas dēļ [1].

Pārskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākoņskaitļošanas oficiālais termins ir mākoņdatošana. Raugoties mazliet vēsturē var teikt, ka nekas jauns tas nav. Lieldatori vismaz daļēji šādas iespējas nodrošināja jau no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem – virtualizācija; ilgstoša nepārtraukta darbība; papildus dzelžu pievienošana datoram nepārtraucot darbu; operētājsistēmas atjaunošana turpinot darbu – tas viss ir milzīgs jaunums un iespēju kalngals tikai mūsdienu personālajiem datoriem, lieldatoriem tās bija ikdienišķas prasības.[2]

Īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākoņdatošanai ir šādas galvenās īpašības:

  1. Pakalpojums pēc pieprasījuma – vienkārši izsakoties: vajag – lietoju pakalpojumu, nevajag – nelietoju, kur pakalpojums, piemēram, ir servera laiks vai datu aizņemtā vieta.
  2. Neatkarība no atrašanās vietas, augsta ātruma interneta piekļuve.
  3. Ērta resursu pievienošana un samazināšana pēc nepieciešamības. Ir iespēja pievienot papildus resursus, ja lietotāju vai izpildāmo darbību skaits palielinās, vai samazināt pieejamos resursus, ja apstrādes apjoms samazinās.
  4. Resursu pievienošana vai samazināšanas elastīgums – resursus var palielināt vai samazināt ātri jebkurā saprātīgā daudzumā un jebkurā laikā, tie nav iepriekš ilgu laiku pirms izmaiņām jārezervē, vai jāpaziņo par to nevajadzīgumu.
  5. Maksa tikai par izmantotajiem resursiem. Ir noteikti resursu izmantošanas uzskaites kritēriji, piemēram, servera procesora izmantošanas laiks vai saglabāto datu apjoms, pēc kuriem tiek rēķināta samaksa.[2]

Līmeņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākoņdatošanai ir trīs līmeņi:

  1. Infrastruktūras pakalpojums (Infrastructure as a service, IaaS). Šai variantā mākonis nodrošina prasti runājot dzelžus un klients var tos izmantot pēc nepieciešamības. Pēc būtības tās ir virtuālās mašīnas, kuras klients var izmantot. Klientam nav nepieciešams pašam rūpēties par datoriem, to uzturēšanu kārtībā, darbības nodrošināšanu, veiktspējas nodrošināšanu pieaugot slodzei utt. līdzīgām lietām, kas būtu jādara tradicionālajā gadījumā. Šai gadījumā klientu pēc būtības neinteresē kā izpildītājs to paveic, klientu interesē, lai viņam būtu procesoru jauda, atmiņa un pietiekama veiktspēja.
  2. Platformas pakalpojums (Platform as a service, PaaS). Šai gadījumā tiek nodrošināta gan infrastruktūra, gan izstrādes programmatūra, lai klients varētu veidot pats savas lietojumprogrammas (applications). Atkal klientu maz interesē kā tiek nodrošinātas tam nepieciešamās jaudas un tas, lai programmatūra būtu vienmēr strādājoša. Klientu interesē rezultāts.
  3. Programmatūras pakalpojums (Software as a service, SaaS). Šis ir no vienas puses pats augstākais līmenis, jo klientam jau ir gatava lietojumprogramma. No otras puses šai gadījumā klients ir ierobežots tikai ar tām iespējām, ko konkrētā programmatūra dod, piemēram, wordpress ļauj veidot emuārus, bet neļauj veidot noliktavas uzskaites sistēmas.

Mākoņdatošanu bieži mēdz salīdzināt ar elektrības piegādi – katram patērētājam ir savs pieslēgums un skaitītājs. Jāmaksā ir tikai par patērēto. Parastajam patērētājam nav jārūpējas par tās ražošanu, pārvadi, pietiekamu jaudu u.t.t., ja vien elektrības piegādātājs ir savos uzdevumu augstumos.[2]

Mākoņdatošanas ieguvumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākoņdatošanas galvenie ieguvumi, protams, ir atkarīgi no līmeņa, bet vispārīgi tie ir šādi:

  1. Nav nepieciešama infrastruktūra un aparatūras nodrošinājums, izņemot interneta pieslēgumu un (parasti) pārlūkprogrammu. Tas ir spēkā visiem līmeņiem.
  2. Nav nepieciešama personāla iesaiste instalēšanā, konfigurēšanā, administrēšanā un uzturēšanā. Tas noteikti attiecas uz infrastruktūru un arī augstāk atkarībā no izvēlētā līmeņa.
  3. Izmantojot programmatūras pakalpojumu nav nepieciešams neko izstrādāt un kodēt, programmatūra ir jau gatava darbam.
  4. Samaksa ir atbilstoši lietotajam, nevis lielas un milzīgas sākotnējās investīcijas aparatūrā, programmatūrā, licencēs.
  5. Pieejams visur, kur vien ir internets.[2]

Mākoņdatošanas galvenās problēmas un riski[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svarīgākā mākoņdatošanas problēma ir drošība. Kā klients var būt drošs, ka viņa datus neredzēs kāds cits? Pilnīgi drošs būt nevar. Bet cilvēkiem patīk riskēt ar visādām nedrošām lietām, tādām kā kredītkartēm, lidmašīnām un automašīnām par spīti tam, ka katru dienu notiek negadījumi. Arī šai gadījuma risks ir pietiekami saprātīgs, lai varētu to pieļaut. Protams, ka atsevišķos gadījumos to nevarēs, tad būs jāpaliek pie tradicionālajiem risinājumiem vai jāveido privātais mākonis (private cloud).

Protams, ka tas nav tik vienkārši, likumdošana vismaz Latvijas, cik man zināms par tādiem mākoņiem neko nezin, līdz ar to valsts sistēmām tas pašlaik vismaz izpaliek. Kā arī vērojot Latvijas nacionālās budžeta veidošanas nianses, kas gan varētu notikt, ja noteikta mākoņa abonēšanai vienkārši netiek iedalīta nauda? Vai datus kāds saglabā vai izmet?

Mākoņi, protams, ir arī ļoti atkarīgi no klienta un mākoņa savstarpējās interneta stabilitātes. Tiesa gan Latvija esot sestajā vietā pasaulē pēc interneta ātruma un it kā tai nevajadzētu būt lielai problēmai.

Nākošais – kas notiks, ja mākoņa īpašnieks un turētājs gribēs apskatīt klienta konfidenciālajos datos? Te, protams, ir iespējas to visu juridiski atrunāt, galu galā bankas redz klientu naudas plūsmu, kas ne vienmēr ir pilnīgi balta, parāda sensitīvo informāciju u.t.t. Bet vai tāpēc uzņēmumi savu lielāko naudas plūsmu (parasti) neveic caur bankām?

Kontrole un specifiskās lietas – mākoņi parasti ir vairāk vai mazāk standartizēti, lai derētu daudziem. Iespējams, ka tas nesaskan ar kāda sevišķi unikālajām prasībām. Iespējams, ka prasības var mainīt, ja jau pat mobilo telefonu izstrādātāji spēja vienoties par vienotu lādētāju standartu, tad jādomā, ka par daudz ko citu arī var. Nu un, protams, var gadīties, ka kāda unikalitātei arī nāksies palikt aiz mākoņa maliņas.

Ātrdarbība – vai mākonis spēs nodrošināt to vēlamajā apjomā? Droši vien jautājums ir stipri atkarīgs no naudas, bet, protams, var gadīties, ka mākoņa īpašnieks savā biznesā ir tik veiksmīgs, ka klientu daudzums iet pāri viņa spējām [2].

Mākoņu veidi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tipiski vispirms runājot par mākoņiem, visi iedomājas publiskos mākoņus (public cloud), kuru piemēri ir redzami arī zemāk (Google Docs, Evernote un Dropbox). Tie parasti ir pieejami jebkuram klientam. Taču gadījumos, kad drošība, vēlme kontrolēt situāciju, kvalitatīvas interneta pieejas trūkums vai kādi citi apsvērumi liedz lietot publiskos mākoņus, neviens jau nekavē veidot savu privāto mākoni organizācijas ietvaros. Izmantojot esošās tehnoloģijas tas ir pilnībā iespējams un iespējams lētāk nekā uzturēt atsevišķas platformas atsevišķām aplikācijām. Vēl ir abu variantu apvienojums – hibrīdais mākonis (hybrid cloud)[2].

Google Docs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīka ideja[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Google Docs ir bezmaksas tīmekļa teksta apstrādes procesors, izklājlapu, slaidrādes, formu un datu uzglabāšanas pakalpojums. Tas ļauj lietotājiem izveidot un rediģēt dokumentus tiešsaistē, kamēr notiek sadarbība reālajā laikā ar citiem lietotājiem [3].

Pielietojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Google dokumenti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezmaksas tekstapstrādes iespējas tiešsaistē. Var izveidot un koplietot dokumentus tīmeklī un piekļūt tiem no jebkura datora vai viedtālruņa. Pazīstamais darbvirsmas izskats atvieglo līdzrediģēšanu.

  • Ātrāka sadarbība reāllaikā – iespējams rediģēt dokumentus kopā ar citiem lietotājiem un skatīt labojumus jau to veikšanas brīdī. Ļoti noderīgi šo ir izmantot tad, ja vairākiem cilvēkiem ir jāveido viens dokuments. Piemēram, pirms sesijas, kad studenti eksāmenu jautājumus sadala, bet vienmēr ir jāgaida uz kādu un nevar sākt mācīties, jo nav pieejamas visas atbildes. Izmantojot dokumentus, labojumus var veikt vairāki cilvēki vienlaicīgi un teksts tiek ievadīts ar dažādām krāsām, lai var atšķirt, kurš ko raksta.
  • Importēšana no darbvirsmas - ērti pārvietot dokumentus no darbvirsmas lietojumprogrammām uz pakalpojumu Google dokumenti.
  • Tekstapstrāde tiešsaistē - piemales, atkāpes, tabulas, atsauces, komentāri un cita veida tekstapstrāde. [4]

Google izklājlapas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezmaksas Google tiešsaistes izklājlapas. Google izklājlapas ļauj viegli izsekot budžetam, veikt finanšu aprēķinus, izsekot datiem un veikt citas darbības.

  • Tūlītējas koplietošanas un sadarbības iespējas – var uzaicināt jebkuru lietotāju sadarboties un rediģēt izklājlapu.
  • Papildu funkciju izmantošana - Sarežģītas formulas, nosacījumformatēšana, automātiskā tulkošana un daudz citu funkciju.
  • Failu glabāšana tiešsaiste - informāciju var darīt pieejamu visām personām, tikai dažiem lietotājiem vai nepublicēt to vispār. Izvēle ir lietotāja ziņā. Var arī jebkurā laikā atcelt publicēšanu. [5]

Google prezentācijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezmaksas iegulstamas Google prezentācijas. Var izveidot un koplietot prezentācijas tīmeklī, pievienot tekstu, attēlus, videoklipus un daudz ko citu tieši savas prezentācijas slaidos.

  • Pazīstamais darbvirsmas izskats atvieglo rediģēšanu - Var noklikšķināt uz rīkjoslas pogām, lai lietotu treknrakstu, pasvītrotu, veidotu atkāpi, mainītu fontu un veiktu citas darbības.
  • Koplietošanas un sadarbības iespējas ar savu komandu - Var uzaiciniet ikvienu personu rediģēt vai skatīt prezentāciju.
  • Ērta esošo prezentāciju augšupielāde - Pakalpojumā Google dokumenti tiek atbalstīti izplatītākie failu formāti, tostarp PPT un ODP [6].

Google formas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Google dokumentu tiešsaistes zīmējumi - var darboties kopā ar citiem lietotājiem, lai Google dokumentos izveidotu shēmas un zīmējumus, un ievietot tos savos dokumentos, izklājlapās, prezentācijās un tīmekļa lapās.

  • Vienkārša lietošana - Ērti izveidojiet organizācijas diagrammas, aprēķinu shēmas, plūsmas diagrammas un daudz ko citu.
  • Sadarbība reāllaikā - Var noteikt, kas vēl piedalās rediģēšanā, un tērzējiet ar šiem lietotājiem labojumu veikšanas brīdī.
  • Publicēšana tiešsaistē - Var kopēt zīmējumus (formas) citos Google dokumentos vai publicējiet tos, lai arī citas personas varētu tos skatīt. [7]

Google veidlapas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkopojiet informāciju, izveidojot veidlapu pakalpojumā Google dokumenti. Iegūstiet visas lieliskās funkcijas, ko sagaidāt no veidlapu izveides rīka, bez jebkādām jaunināšanas izmaksām. Jaunināšana tiek piedāvāta bez maksas.

  • Profesionāla izskata veidlapu izveide - Pieejami vairāk nekā 60 motīvi un 7 jautājumu veidi.
  • Ierakstu apskate izklājlapas veidlapā - Automātiski pievieno atbildes izklājlapai, kas ir saistīta ar aptauju.
  • Ērta apkopotās informācijas apskate - Automātiski ģenerējiet sarežģītas diagrammas un grafikus. [8]

Evernote[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Evernote ir tīmekļa pakalpe (service) piezīmju veidošanai un apstrādei [9].

Rīka ideja[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Evernote ideja ir vienkārša un to var aprakstīt ar trīs darbības vārdiem – saglabā, organizē, lieto: 1. Iemūžināt jebko Piezīmes var būt sekojošas:

  • Teksta piezīme
  • Tīmekļa lapa
  • Ekrānuzņēmums
  • Bilde [9]

2. Organizēt to Evernote saglabā šīs piezīmes un automātiski indeksē, kas ļauj sekmīgi meklēt tas. Ja ir nepieciešams, piezīmēm var pievienot tagus jeb birkas, tos var grupēt, veidojot piezīmju klades (notebooks) [9].

3. Ātri atrast nepieciešamo informāciju Visus nepieciešamus datus var ātri atrast pēc atslēgas vārdiem, nosaukumiem un tagiem. [9]

Pielietojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīks Evernote ļauj glabāt viena vietā lietotāja domas, idejas, iedvesmas lietas un lietas, kas ir jāatceras. Evernote var izmantot darbam, izklaidei vai citos gadījumos, kad ir nepieciešamas piezīmes. Daži no lietošanas piemēriem:

  • Iemūžināt vizītkartes bildi ar telefona palīdzību, šādi nodrošinot ērtu kontaktinformācijas glabāšanu un piekļuvi tai;
  • Saglabāt lidmašīnas biļetes un viesnīcu rēķinus sekmīgākai budžeta plānošanai;
  • Smelt iedvesmu. Saglabāt informāciju (reāla objekta bildi, vai internetā atrasto informāciju) par lietām, kas patīk, vai tam, kurus ir vēlēšanās nopirkt sev vai dāvanai;
  • Glabāt piezīmes no sanāksmēm vienā vietā. Nobildēt tāfeles saturu, prezentācijas slaidu, lai vēlāk šo informāciju varētu ērti atrast;
  • Izplānot savu ceļojumu. Saglabāt tīmekļa lapas, kartes un maršrutus. Iemūžināt zīmes, skaņas, garšas un visu pārējo;
  • Glabāt informāciju par mīļākajiem vīniem, fotografējot pudeļu etiķetes;
  • Piezīmēt lietas, kas ir jāatceras. Veidot sarakstu ar lietām, kas jāpaspēj izdarīt, ierakstīt nejauši radušas domas, atstāt balss ierakstu. [10]

Funkcionalitāte[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sinhronizācija starp vairākām platformām (dati centralizēti tiek uzglabāti uz Evernote serveriem, bet to kopija ir pieejama vairākās platformās, piemēram, datorā vai telefonā, gadījumam, ja internets nav pieejams. Ja kādā vietā tiek veiktas izmaiņas, tas nokļūst uz Evernote serveriem un tālāk uz pārējam ierīcēm. Piemēram, telefonā tika nomainīts piezīmes saturs, pēc sinhronizācijas procedūras šis saturs ir pieejams arī portatīvajā datorā);
  • Attēlu teksta atpazīšana, kas atvieglo informācijas meklēšanu;
  • Meklēšana PDF failos;
  • Piekļuve piezīmes vēsturei, kas nepieciešamības gadījumā ļauj apskatīties kā izskatījās piezīme, piemēram, pirms dažam dienām;
  • Dalīšanas ar piezīmēm ar citiem lietotājiem (atļaut lasīt vai rediģēt), kopēja piezīmju veidošana;

Evernote var lietot bezmaksas, bet dažas no augstākminētajām funkcijām ir pieejamas tikai Evernote maksas versijā (5 USD mēnesī vai 45 USD gadā).

Dropbox[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīka ideja[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīks ļauj lietotājam piekļūt saviem failiem no jebkuras vietas. Ja fails tiek saglabāts Dropbox vidē, tas nekavējoties ir pieejams lietotāja datoros, telefonos un Dropbox tīmekļa vietnē.[11]

Funkcionalitāte[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dropbox strādā ar datoru operētājsistēmām Windows, Mac OS X, Linux, kā arī ar mobilām ierīcēm (telefoniem, plaukstdatoriem, planšetdatoriem) iPad, iPhone, Android un BlackBerry;
  • Failiem var piekļūt arī tad, kad nav pieejams savienojums ar internetu;
  • Dropbox pārsūta pa tīklu tikai failā veiktas izmaiņas, nevis visu failu, kas ir būtiski, strādājot ar mobilām ierīcēm ar ierobežoto interneta ātrumu;
  • Var uzaicināt draugus, ģimenes locekļus vai citus cilvēkus lietot konkrētus failus vai mapes (piemēram, dalīties ar pēdēja pasākuma bildēm), redzēt nekavējoties citu lietotāju veiktas izmaiņas, nosūtīt saiti uz jebkuru failu citiem lietotājiem;
  • Dropbox saglabā viena mēneša vēsturi, kas nozīme, ka var atjaunot faila saturu tādu, kāds tas bija pirms veiktām izmaiņām;

Visi Dropbox faili ir glabāti un pārsūtīti šifrētā veidā, kas nozīmē, ka tie ir drošībā. [11]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 http://www.tvnet.lv/tehnologijas/nozares_jaunumi/357825-petijums_makonskaitlosana_laus_iegut_milardus/ Nozare.lv redakcija. Pētījums: mākoņskaitļošana ļaus iegūt miljardus [tiešsaiste]. [Rīga], 2010. [Skatīts 29.05.2011.].
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 http://datubazes.wordpress.com/2011/02/02/makondatosana/ Plivna, Gints. Mākoņdatošana [tiešsaiste]. [b.v.], 2010. [Skatīts 29.05.2011.].
  3. https://www.google.com/accounts/ServiceLogin?service=writely&passive=1209600&continue=https://docs.google.com/&followup=https://docs.google.com/&ltmpl=homepage./ Google dokumenti [tiešsaiste]. [b.v.], 2011. [Skatīts 29.05.2011.].
  4. http://www.google.com/google-d-s/intl/lv/documents/ Google dokumenti [tiešsaiste]. [b.v.], 2011. [Skatīts 29.05.2011.].
  5. http://www.google.com/google-d-s/intl/lv/spreadsheets/ Google izklājlapas [tiešsaiste]. [b.v.], 2011. [Skatīts 29.05.2011.].
  6. http://www.google.com/google-d-s/intl/lv/presentations/ Google prezentācija [tiešsaiste]. [b.v.], 2011. [Skatīts 29.05.2011.].
  7. http://www.google.com/google-d-s/intl/lv/drawings/ Google zīmējumi [tiešsaiste]. [b.v.], 2011. [Skatīts 29.05.2011.].
  8. http://www.google.com/google-d-s/intl/lv/forms/ Google veidlapas [tiešsaiste]. [b.v.], 2011. [Skatīts 29.05.2011.].
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 http://www.evernote.com/about/learn_more/ Evernote [tiešsaiste]. [b.v.], 2011. [Skatīts 29.05.2011.].
  10. http://www.evernote.com/about/premium/ Evernote [tiešsaiste]. [b.v.], 2011. [Skatīts 29.05.2011.].
  11. 11,0 11,1 http://www.dropbox.com/features/ Dropbox [tiešsaiste]. [b.v.], 2011. [Skatīts 29.05.2011.].