Mārpuķītes

Vikipēdijas lapa
Mārpuķītes
Anthemis
Ilggadīgā mārpuķīte (Bellis perennis)
Ilggadīgā mārpuķīte (Bellis perennis)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
ApakšklaseAsteru apakšklase (Asteridae)
RindaAsteru rinda (Asterales)
DzimtaKurvjziežu dzimta (Asteraceae)
ĢintsMārpuķītes (Bellis)
Mārpuķītes Vikikrātuvē

Mārpuķītes (latīņu: Bellis) ir augu ģints kurvjziežu dzimtā, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eiropa, Vidusjūra un Āfrikas ziemeļi. Viena suga ir introducēta arī Ziemeļamerikā un citas citās pasaules daļās.[1][2]

Latvijā ir sastopama viena suga ilggadīgā mārpuķīte (Bellis parennis).[3]

Mārpuķīšu sugas galvenokārt ir daudzgadīgi augi, kas var sasniegt 520 cm augstumu. Augiem ir vienkārši, stāvi kāti, kuru galā ir viens zieds — kurvītis. Lielākajai daļai sugu lapas ir rozetē.[1][4]

Sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģintī ir klasificētas sugas:[2]

  • Bellis annua L.
  • Bellis azorica Seub.
  • Bellis bernardi Boiss. & Reut.
  • Bellis caerulescens Coss. & Balansa
  • Bellis cordifolia (Kunze) Willk.
  • Bellis hyrcanica Woronow
  • Bellis longifolia Boiss. & Heldr.
  • Bellis margaritifolia Huter, Porta & Rigo
  • Bellis pappulosa Boiss. ex DC.
  • Bellis perennis L. ilggadīgā mārpuķīte
  • Bellis prostrata Pomel
  • Bellis pusilla (N.Terracc.) Pignatti
  • Bellis rotundifolia (Desf.) Boiss. & Reut.
  • Bellis sylvestris Cirillo

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 FNAA (2006), Flora of North America Editorial Committee, eds. 1993+ (ed.), Flora of North America: north of Mexico, Volume 20. Magnoliophyta: Asteridae (in part): Asteraceae, part 2., New York & Oxford: Oxford University Press, pp. 22—23, ISBN 978-0-19-530564-7
  2. 2,0 2,1 «Bellis L. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2023-02-19.
  3. «ilggadīgā mārpuķīte - Bellis perennis L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-02-19.
  4. «BG Flora.eu». www.bgflora.eu. Skatīts: 2023-02-19.