Mīnmetējs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karavīri šaujot ar M224 mīnmetēju.

Mīnmetējs ir artilērijas ierocis ar balsta plati, paredzēts pretinieka kājnieku, kaujas tehnikas un fortifikācijas būvju iznīcināšanai. Mīnmetējs ir vieglais atbalsta ierocis, kurš veic apšaudi pa mērķiem, kuri neatrodas tiešā redzamībā, ar maksimālo stobra pacēlumu 85°.

Konstrukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mīnmetējs sastāv no stobra, ierīces stobra nostādīšanai vajadzīgajā leņķī un mīnmetēja pēdas, kura novada atsitiena impulsu zemē. Stobrs un pēda savstarpēji savienoti ar šarnīru. Stobra lejasdaļā ievietota ierīce mīnmetēja mīnas izšaušanai (parasti ar adatu, kas uzsit pa kapsulu). Mīnmetēju ar kalibru līdz 120 mm pielādēšana parasti notiek caur Stobra tievgali. Lielāka kalibra mīnmetēji parasti tiek pielādēti caur stobra resgali.