Kājnieki

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krievijas armijas kājnieki maršē uz fronti Pirmajā pasaules karā

Kājnieki militārajā jomā ir karaspēka veids, kas kaujas darbību veic, karavīriem pārvietojoties ar kājām. Mūsdienu bruņotajos spēkos kājnieki veido sauszemes spēku kodolu.

Kājnieki kaujā pietuvojas vistuvāk ienaidniekam un ar personālajiem ieročiem veic to neitralizēšanu vai iznīcināšanu. Mūsdienās kājnieku atbalstam un transportēšanai paredzētas kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportieri.

Kājniekus, kurus kaujas laukā nogādā motorizēts transports, sauc par motorizētajiem kājniekiem. Reizēm kājniekus sauc par infantēriju (no itāļu: infante — "jauneklis, kājnieks"). Krievijā kājniekus dēvē par strēlniekiem.

Vēsturiski kājnieki ir senākais un masveidīgākais karaspēka veids. Līdz ar ieroču attīstību mainījies to apbruņojums un līdza ar to darbības taktika. Senajos laikos kājnieki bija bruņoti ar šķēpiem, vālēm, zobeniem. 14. gadsimtā Eiropā izplatījās šaujamieroči.

Vispārējā nozīmē kājnieki ir cilvēki, kas pārvietojas kājām, atšķirībā no tiem, kuri pārvietojas ar transportlīdzekļiem.