Šaujamierocis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šaujamieroči no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām: (no augšas uz leju)
* Snider-Enfield karabīne (Apvienotā Karaliste, 1866.),
* SKS-45 (PSRS, 1944.),
* Type 56 (Ķīna, 1956.),
* Steyr AUG (Austrija, 1979.)

Šaujamierocis ir ierocis, kurā šāviņa izsviešanu no stobra izraisa ķīmiska lādiņa sadegšanā (sprādzienā) radušos gāzu izplešanās. Tie ir attāluma ieroči un paredzēti uzbrukumam vai aizsardzībai, kā arī medībām, sportam.

Šaujamieroči sāka attīstīties pēc tam, kad senajā Ķīnā tika izgudrots šaujampulveris. Par vieniem no pirmajiem šaujamieročiem tiek uzskatīti "uguns šķēpi", kur šaujampulveris tika iepildīts bambusa caurulē.[1][2] Vēlāk stobru izgatavošanai izmantoja bronzu, dzelzi. 14. gadsimtā šaujampulvera tehnoloģija sasniedza Eiropu. Šaujamieroči attīstījās paralēli: artilerija un kājnieku ieroči.

Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šaujamieroču iedalījums:

  • Individuālie šaujamieroči:
  • Kolektīvie šaujamieroči:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Huo Qiang "Fire Spear" (Firelance) 2005-10-06 (angliski)
  2. The Huo Qiang or Huo Chong 2005-08-06 (angliski)