Magnētisms

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Magnētisms

Magnētisms ir fizikāla parādība, kas izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem. Pastāvīgajiem magnētiem ir pastāvīgs magnētiskais lauks, ko izraisa feromagnētisms. Tā ir spēcīgākā un visplašāk pazīstamākā magnētisma izpausme. Tomēr katru materiālu magnētiskais lauks ietekmē dažādi. Dažus materiālus pievelk magnētiskais lauks (paramagnētisms), citus materiālus tas atgrūž (diamagnētisms). Vielas, ko magnētiskais lauks ietekmē minimāli, sauc par nemagnētiskajām vielām, piemēram, varš, alumīnijs, gāzes un plastmasa. Tīram skābeklim arī piemīt magnētisma īpašības, kad to atdzesē līdz šķidram stāvoklim. Magnētisms ir atkarīgs no saišu tipa starp mikrodaļiņām, kurām piemīt magnētiskais moments.[1] Taču māgnētiskās īpašības var arī mainīties atkarībā no daudziem faktoriem (piemēram, no ārējiem apstākļiem).[1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga: Galvenā Enciklopēdiju redakcija.  343. lpp.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]