Varš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Varš
29



1
18
8
2
Cu

63,546 g/mol

[Ar]3d10 4s1
Cu-TableImage.png
NatCopper.jpg    Kupra tubo.jpg
Dabiskais varš un vara caurules fragments
Oksidēšanas pakāpes +1, +2, +3, +4
Elektronegativitāte 1,90
Blīvums 8933[1] kg/m3
Kušanas temperatūra 1357,6 K (1084,62 °C)
Viršanas temperatūra 2835 K (2562 °C)
Īpatnējā pretestība (20 °C) 1,678×10-8 Ω·m
Skaņas ātrums 3810 m/s
Van der Vālsa rādiuss 0,140 nm

Varš ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu (latīņu: cuprum) un atomskaitli 29. Varš dabā reti ir sastopams brīvā veidā, tomēr lielāko daļu vara iegūst no sulfīdu un oksīdu rūdām. Varš ir sarkanbrūns metāls ar ļoti labu elektrovadītspēju un siltumvadītspēju. Varš ir viegli sakausējams ar citiem metāliem. Izplatītākie sakausējumi ir bronza un misiņš. Varš savienojumos var būt vienvērtīgs vai divvērtīgs. Varš ir visai inerts metāls, jo aktivitātes rindā atrodas aiz ūdeņraža. Vara joni liesmu iekrāso zilganzaļā krāsā. Bezūdens vara sāļi parasti ir balti, vara kristālhidrāti parasti ir vai nu zili vai zaļi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senajās civilizācijas varu pazina jau pirms 8000–9000 gadiem. Senie romieši varu pazina kā "metālu no Kipras" (aes Cyprium), jo tieši no šīs salas tas tika iegūts visvairāk. Sākotnēji saīsināti to sauca par cyprium, bet tikai vēlāk parādījās mūsdienu latīņu nosaukums cuprum.

Vēsturiski varš plaši tika izmantots monētu izgatavošanā.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Varš dabā retumis ir sastopams brīvā veidā, tomēr Amerikas Savienotajās Valstīs ir atrasti lieli tīrradņi. Varš ir 26. izplatītākais ķīmiskais elements Zemes garozā. Ir zināmi vairāk nekā 250 minerāli, kuru sastāvā ir varš. Nozīmīgākie no šiem minerāliem ir vara spīde (Cu2S), kuprīts (Cu2O), halkopirīts (CuFeS2) un malahīts ((CuOH)2·CO3).

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabiskais varš sastāv no diviem stabiliem izotopiem — vara-63 (69,17% no kopējā daudzuma dabā) un vara-65 (30,83%).[2] Dabā radioaktīvais varš nav sastopams.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vara disks, kura diametrs aptuveni 83 mm un vara tīrība 99,95%

Varš ir gaišsārts un mīksts pārejas metāls. Tas pieder 11. (IB) grupas elementiem, kurā ietilpst arī sudrabs un zelts, un tiem visiem ir kopīgas šādas īpašības: tiem ir viens s-orbitāles elektrons un pilna d elektronu čaula, kā arī raksturīgs plastiskums un augsta elektrovadītspēja.

Vara oksidēšanas pakāpes visbiežāk ir +1 un +2, jo tā atomā viens no ārējā (ceturtā) enerģijas līmeņa s elektroniem ir pārvietojies uz 3d enerģijas līmeni. No vienkāršajām vielām varš reaģē ar hloru, sēru un skābekli.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīrs varš lielākoties tiek izmantots rotaslietu izgatavošanā, elektrotehnikas rūpniecībā, elektrisko slēdžu, vadu un kabeļu ražošanā. Plaši tiek izmantoti dažādi vara sakausējumi.

Vara sakausējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Varš ir metāls, kas ir viegli sakausējams ar citiem metāliem. Ir zināmi vairāk nekā 400 vara sakausējumu.[3] No šiem sakausējumiem visizplatītākie ir misiņš (vara un cinka sakausējums) un bronza (visbiežāk vara un alvas sakausējums, lai gan nereti par bronzu sauc arī citus vara sakausējumus, piemēram, ar alumīniju, silīciju vai beriliju). Izplatīti ir arī vara-niķeļa, kā arī vara-sudraba sakausējumi.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Element Copper. Jefferson Lab. Atjaunināts: 2011-08-13.
  2. Isotopes of the Element Copper. Jefferson Lab. Atjaunināts: 2011-08-13.
  3. 3,0 3,1 Copper Alloys (angliski). CooperInfo.com. Atjaunināts: 2011-01-31.