Varš
| Varš | |||||
|---|---|---|---|---|---|
|
![]() |
||||
Dabiskais varš un vara caurules fragments |
|||||
| Oksidēšanas pakāpes | +1, +2, +3, +4 | ||||
| Elektronegativitāte | 1,90 | ||||
| Blīvums | 8933[1] kg/m3 | ||||
| Kušanas temperatūra | 1357,6 K (1084,62 °C) | ||||
| Viršanas temperatūra | 2835 K (2562 °C) | ||||
| Īpatnējā pretestība | (20 °C) 1,678×10-8 Ω·m | ||||
Varš ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu (latīņu: cuprum) un atomskaitli 29. Varš dabā retumis ir sastopams brīvā veidā, tomēr lielāko daļu vara iegūst no sulfīdu un oksīdu rūdām. Varš ir sarkanbrūns metāls ar ļoti labu elektrovadītspēju un siltumvadītspēju. Varš ir viegli sakausējams ar citiem metāliem. Izplatītākie sakausējumi ir bronza un misiņš. Varš savienojumos var būt vienvērtīgs vai divvērtīgs. Varš ir visai inerts metāls, jo aktivitātes rindā atrodas aiz ūdeņraža. Vara joni liesmu iekrāso zilganzaļā krāsā. Bezūdens vara sāļi parasti ir balti, vara kristālhidrāti parasti ir vai nu zili vai zaļi.
Dabiskais varš sastāv no diviem stabiliem izotopiem — vara-63 (69,17% no kopējā daudzuma dabā) un vara-65 (30,83%).[2] Dabā radioaktīvais varš nav sastopams.
Senie romieši varu pazina kā "metālu no Kipras" (aes Cyprium), jo tieši no šīs salas tas tika iegūts visvairāk. Sākotnēji saīsināti to sauca par cyprium, bet tikai vēlāk parādījās mūsdienu latīņu nosaukums bija cuprum.
[izmainīt šo sadaļu] Vara sakausējumi
Varš ir metāls, kas ir viegli sakausējams ar citiem metāliem. Ir zināmi vairāk nekā 400 vara sakausējumu.[3] No šiem sakausējumiem visizplatītākie ir misiņš (vara un cinka sakausējums) un bronza (visbiežāk vara un alvas sakausējums, lai gan nereti par bronzu sauc arī citus vara sakausējumus, piemēram, ar alumīniju, silīciju vai beriliju). Izplatīti ir arī vara-niķeļa, kā arī vara-sudraba sakausējumi.[3]
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ The Element Copper. Jefferson Lab. Atjaunināts: 2011-08-13.
- ↑ Isotopes of the Element Copper. Jefferson Lab. Atjaunināts: 2011-08-13.
- ↑ 3,0 3,1 Copper Alloys (angliski). CooperInfo.com. Atjaunināts: 2011-01-31.
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Uut | Uuq | Uup | Uuh | Uus | Uuo |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
