Elektriskā strāva

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Elektriskā strāva - daļiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma. Elektriskā strāva vielā var plūst tad, ja tajā pietiekamā koncentrācijā eksistē brīvi lādiņnesēji, kas var pārvietoties makroskopiskā attālumā. Par šādām vielām saka, ka tās labi vada elektrisko strāvu jeb tie ir vadītāji. Lai strāva plūstu, vadītājā jāpastāv elektriskajam laukam, kuru rada elektroenerģijas avots. Elektriskā lauka spēks izraisa lādiņnesēju kustību. Lādiņnesēji var būt gan brīvie elektroni metālā, pozitīvie un negatīvie joni gāzēs, šķidrumos, plazmā u.tml.

Elektriskās strāvas virziens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par elektriskās strāvas virzienu pieņemts uzskatīt pozitīvo lādiņnesēju kustības virzienu. Tāpēc, ja strāva ir negatīvu elektronu plūsma (kā, piemēram, metālos), tad strāvas virziens ir pretējs elektronu orientētās kustības virzienam.

Elektriskās strāvas stiprums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektriskās strāvas stiprums I \ ir elektriskais lādiņš q \ , kurš noteiktā laikā t \ 

izplūst caur vadītāja šķērsgriezuma laukumu.

I = \frac{q}{t} \

Precizējot, strāvas stipruma formula ir:

I = \frac{\mathrm{d}q}{\mathrm{d}t} \
kur
\mathrm{d}q \ - lādiņš, kurš izplūda caur vadītāja šķērsgriezuma laukumu
\mathrm{d}t \ - laika intervāls, kad notiek lādiņa plūsma

Elektriskās strāvas tilpuma blīvums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektriskās strāvas tilpuma blīvumu apzīmē ar \vec{j} \

Ja lādiņnesēji pārvietojas tilpumā, tad to plūsmas līnijas šķērso virsmu S \

I = \int_S \vec{j} \mathrm{d} \vec{S} = \int_S j_n \mathrm{d} S \
kur
j_n = \vec{j} \vec{n} \
\vec{n} \ - virsmas S \ normāles vektors

Saistība ar lādiņa tilpuma blīvumu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

\vec{j} = \rho \vec{v} \
kur
\vec{v} \ - lādiņu orientētās kustības vidējais ātrums

Elektriskās strāvas virsmas blīvums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektriskās strāvas virsmas blīvumu apzīmē ar \vec{i} \

Ja lādiņnesēji pārvietojas pa ķermeņa (vada) virsmu, tad to plūsmas līnijas šķērso līniju l \ , kura veido šo virsmu.

I = \int_l \vec{i} \mathrm{d} \vec{l} = \int_l i_n \mathrm{d} l \
kur
i_n = \vec{i} \vec{n} \

Saistība ar lādiņa virsmas blīvumu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

\vec{i} = \rho_S \vec{v} \