Maksteņu kārta

Maksteņu kārta
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase	Spārneņi (Pterygota)
Infraklase	Jaunspārņi (Neoptera)
Kārta	Maksteņu kārta (Trichoptera)
Iedalījums
Annullipalpia Integripalpia
Maksteņu kārta Vikikrātuvē

Makstenes (Trichoptera) ir vidēji lieli un sīki, retumis lieli kukaiņi. Dabā tās ir neuzkrītošas - brūnganas, pelēcīgas, melnīgsnējas, iedzeltenas, turklāt dienā parasti nelido un pat slēpjas. Ieraugot sēdošu maksteni, vispirms ievērojam tās jumtveidā sakļautos priekšspārnus, kas visbiežāk ir dažādkrāsaini, tomēr vienmuļi raibi, stingrāki nekā platākie, bezkrāsainie, caurspīdīgie pakaļspārni. Amatierentomologi visumā neizskatīgās makstenes kolekcionē daudz retāk nekā krāšņos tauriņus vai vispār nevāc. Maksteņu ķermenis un priekšspārni ir klāti ar matiņiem vai sariņiem (no tā radies zinātniskais un agrākais latviskais nosaukums matspārņi vai sarspārņi). Pieaugušās makstenes nebarojas, jo to mutes orgāni panīkuši un tām nav sūcējsnuķīša kā tauriņiem, tomēr tās var uzņemt šķidrumu (ūdeni, nektāru). Kāpuri (makšķernieku "ūdenstārpi") dzīvo visdažādākās ūdenstilpēs. Parasti slēpjas līdznēsājamās mājiņās jeb makstīs (no tā nosaukums), kuras veido no smilšu graudiņiem, akmentiņiem, gliemju čaulām, augu daļām, retāk tikai no tīmekļu dziedzeru sekrēta. Vairākas tekošo ūdeņu sugas (ģints Hydropsyche u.c.) veido no tīmekļu pavedieniem slēptuves un ķeramtīklus, kuros straume sanes barību - detrītu, sīkaļģes, sīkvēzīšus, sīkus ūdenskukaiņu kāpurus u.c. Vairāku plēsīgu sugu kāpuri (ģints Rhyacophila) neveido nekādas slēptuves, dzīvo brīvi straujos ūdeņos zem akmeņiem. Maksteņu kāpuru vispārīgais barības spektrs ir ļoti plašs: detrīts, aļģes (planktoniskās, uzauguma, pavedienu), augstākie augi (sūnas, elodejas, glīvenes u.c.), sīki dzīvnieki (sīkvēzīši, viendienīšu, strauteņu, trīsuļodu u.c. ūdenskukaiņu kāpuri utt), trūdošas lapas, pat trūdoša koksne (no tās izmanto sēņu micēliju), dažas sugas parazitē sūkļos. Maksteņu kāpuri, savukārt, ir svarīga daudzu zivju barība.

Pētījumi Latvijā

Liepājā dzīvojošais entomologs un botāniķis, pēc profesijas acu ārsts P. Lakševics bija pirmais, kas sniedza visai pilnīgu pārskatu par Latvijas maksteņu faunu /P.Lackschewitz, 1922, 1929/. Viņš atklāja 153 sugas. Vēlākā laikā makstenes pētīja O. Kačalova un Z. Spuris. Daži viņu svarīgākie darbi ir par makstenēm Usmas ezerā, maksteņu lomu zoobentosā, pārskats par makstenēm upēs /Kačalova, 1960, 1966, 1969, 1972/, par makstenēm ezeros un Daugavas lejtecē, par makstenēm sakarā ar zooģeogrāfiju /Spuris, 1971; Cnypnc, 1962, 1964a, 1967, 1970/. Līdz šim Latvijā konstatētas 188 maksteņu sugas /Spuris, 1989/.

Aizsardzība

Latvijas Sarkanajā grāmatā pagaidām ierakstītas 2 sugas (Arctopsyche ladogensis, Semblis phalaenoides). Turpmāk derētu ierakstīt vēl dažas: nelielo, straujos ūdeņos paretam sastopamo Chimarra marginata, ko raksturo priekšspārnu zeltdzeltenā ārmala, un visas avotu un to notektērcīšu iemītnieces, kopā vismaz 8 sugas.

Klasifikācija

Pasaulē līdz 1970. gadam jau bija aprakstītas 6360 sugas /Spuris, 1971/. Tagad zināmas vairāk nekā 8000 sugas, taču īstais sugu skaits droši vien ir vismaz divreiz lielāks.

Maksteņu kārta (Trichoptera)

• apakškārta Annullipalpia
  • dzimta Rhyacophilidae
  • dzimta Glossosomatidae
  • dzimta Hydroptilidae
  • dzimta Philopotamidae
  • dzimta Hydropsychidae
  • dzimta Polycentropidae
  • dzimta Psychomyiidae
  • dzimta Ecnomidae
• apakškārta Integripalpia
  • dzimta Phryganeidae
  • dzimta Brachycentridae
  • dzimta Limnephilidae
  • dzimta Goeridae
  • dzimta Tremmatidae
  • dzimta Lepidostomatidae
  • dzimta Leptoceridae
  • dzimta Sericostomatidae
  • dzimta Beraeidae
  • dzimta Odontoceridae
  • dzimta Molannidae

Ārējās saites

• Makstenes Arhivēts 2007. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē.
• Latvijas maksteņu saraksts