Daugava

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par upi. Skatīt nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena Daugava nozīmēm.

Daugava
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Zahodņaja Dzvina	baltkrievu: Заходняя Дзвіна
Zapadnaja Dvina	krievu: Западная Двина
Daugava Rīgā, iepretīm Ķīpsalai.
Izteka	Ohvata ezers (Krievija) 56°44′10″N 32°18′20″E / 56.73611, 32.30556
Ieteka	Rīgas līcis 57°03′41″N 24°01′32″E / 57.06139, 24.02556Koordinātas: 57°03′41″N 24°01′32″E / 57.06139, 24.02556
Baseina valstis	Krievija  Baltkrievija  Latvija  Lietuva  Igaunija
Caurteces valstis	Krievija  Baltkrievija  Latvija
Garums	1020 km (Latvijā 357 km)
Iztekas augstums	221 m
Ietekas augstums	0 m
Kritums	221 m
Vidējā caurtece	678 m³/s
Gada notece	21 km³
Baseina platība	88752 km² (Latvijā 23970 km²)
Galvenās pietekas	Aiviekste, Dzisna, Drisa, Ogre

Daugava (lībiešu: Vēna, lietuviešu: Dauguva, krievu valodā: За́падная Двина́, baltkrievu: Заходняя Дзвіна, vācu: Düna, poļu: Dźwina) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju. Daugavas garums ir 1005 km, no tiem 352 km Latvijā.^[1]

[izmainīt šo sadaļu] Nosaukuma izcelsme

Latviešu nosaukums "Daugava" un lietuviešu "Dauguva" ir cēlies no seniem austrumbaltu vārdiem "daudz" un "ūdens". Vairumā citu valodu lietotais nosaukums Dyna - Двина - Дзьвіна - Dźwina -Düna - Dvina vai, alternatīvi, Vīna-Väina visagrāk pieminēts vikingu sāgās un Nestora hronikā.

[izmainīt šo sadaļu] Senākie apraksti

Vikingu sāgās par Daugavas ūdens ceļu ("Ceļš no varjagiem uz grieķiem") ir vairāk detalizētas informācijas nekā par citā Austrumeiropas upēm. Tas liecina par Daugavas (varjagu: Dyna) lielo nozīmi tā laika tirdzniecības sakaros ^[2]. Nestors savas hronikas sākumā rakstīja: "Dņepra iztek no Voļkovas meža (citos tulkojumos no Okas meža; Вольковський/Оковский лес) un tek uz dienvidiem, bet Daugava no tā paša meža tek uz ziemeļiem un ietek Varjagu jūrā. No tā paša meža uz austrumiem tek Volga un septiņdesmit daļas daloties ietek Hvalisas jūrā. Tāpēc no Krievzemes var pa Volgu doties uz Bolgāru un Hvalisu un uz austrumiem nokļūt Sima daļā, bet pa Daugavu [var doties] uz Varjagu zemi, no varjagiem līdz Romai, no Romas līdz Hama ciltij."

[izmainīt šo sadaļu] Lielākās pietekas Latvijā

[izmainīt šo sadaļu] Lielākās pilsētas Daugavas krastos

Daugava Naujenes apkārtnē

Daugavas loki.

[izmainīt šo sadaļu] Daugavas hidroelektrostacijas

Uz Daugavas upes atrodas trīs HES (hidroelektrostacijas) - Rīgas HES 35 km no upes grīvas Rīgas līcī, Ķeguma HES, kas atrodas 70 km attālumā no grīvas, un Pļaviņu HES, kas atrodas jau 107 km no grīvas. Bija plānots arī celt ceturto HES Latvijā, bet asās kritikas dēļ tas tika atcelts. Baltkrievijā uz Daugavas šobrīd plāno būvēt vēl 3-4 HES.

[izmainīt šo sadaļu] Dabas parks "Daugavas loki"

Šķērsojot Latvijas robežu, Daugava jau ir 200 m. plata upe. Augštecē Latvijas teritorijā tā plūst starp Augšzemes un Latgales augstieni, veidojot desmit plašus lokus. No Latvijas robežas līdz Daugavpilij saglabājusies Daugavas dabiskā ieleja, kurā atrodas daudzi vērtīgi biotopi. Augu sugu daudzveidības ziņā tā ir viena no interesantākajām teritorijām Latvijā. Skaistās ainavas un daudzie pilskalni rada priekšnoteikumus tūrisma attīstībai. Te ir izveidots Augšdaugavas aizsargājamais ainavu apvidus un dabas parks "Daugavas loki".

[izmainīt šo sadaļu] Daugava kā nacionāls simbols

Daugava Latvijai un latviešiem ir ne tikai liela un skaista upe, bet arī simbols. To apdzied dziesmās, sauc par tautas likteņupi. Ar cīņu pret Daugavas HES būvniecību, kuru izveidojot tiktu applūdināta Daugavas ieleja starp Daugavpili un Krāslavu, sākās tautas atmoda, kas atnesa Latvijai neatkarību.

[izmainīt šo sadaļu] Attēlu galerija

Daugava Vitebskā, Baltkrievijā	Pārceltuve pār Daugavu pie Līvāniem	Daugava Jēkabpilī	Daugava pie Jaunjelgavas	Akments tilts pār Daugavu Rīgā	Dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā
Vanšu tilts pār Daugavu Rīgā.

[izmainīt šo sadaļu] Piezīmes un atsauces

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

• Daugavas apraksts
• Galveno laivu pārvilkšanas ceļu apraksts vikingu laikos

Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.: Daugava