Koksne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dižskābarža baļķis

Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas. Mežsaimniecībā un kokapstrādē ar koksni saprot slāņaino, poraino materiālu starp koka mizu un serdi.[1] Botānikā par koksni sauc sekundāro ksilēmuaudus, kas veidojas no prokambija vai kambija un pa kuriem uz augšu plūst ūdens ar tajā izšķīdušām kokam nepieciešamajām vielām. Atšķirībā no lūksnes jeb floēmas, kas arī veidojas no kambija, koksne pamatā sastāv no atmirušām šūnām ar bieziem, cietiem šūnapvalkiem. To sastāvā ir galvenokārt celuloze, hemicelulozes un lignīns.

Koksnes struktūra un gadskārtas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Duglāzijas koksne, kurai redzamas gadskārtas

Koksni veidojošās šūnas ir sakārtotas divās orientētās sistēmās. Vairums no šūnām ir orientētas aksiāli, aptuveni sakārtotas stumbra vai saknes garākās ass virzienā. Atlikušās šūnas ir orientētas radiāli, perpendikulāri garākajai asij. Aksiālās jeb gareniskās šūnu sistēmas funkcijas ir kokam nepieciešamo vielu un ūdens vadīšana. Skujkokiem šo sistēmu galvenokārt veido traheīdas ar nelielu parenhīmu šūnu daudzumu. Lapkokiem aksiālo šūnu sistēmu veido ne tikai traheīdas un parenhīmas, bet arī vadaudu šūnas un šķiedršūnas. Vadaudi ir viena no lapkoku koksnes visatšķirīgākajām pazīmēm, jo parasti tie diametrā spēj palielināt savus izmērus. Radiālā sistēma gan skujkokiem, gan lapkokiem sastāv no parenhīmas šūnām. Tās sakopojas staros, pa kurām no lūksnes uz stumbra vai saknes iekšpusi tiek pārvadītas kokam nepieciešamās vielas.

Mērenajā joslā augošo koku koksnei raksturīga īpatnēja slāņaina uzbūve, ko sauc par gadskārtām. Tas izskaidrojams ar tā saucamās agrīnās koksnes veidošanos vasaras pirmajā pusē — šādai koksnei ir lielākas šūnas un porainība, nekā vēlīnajai koksnei, kas veidojas koka augšanas perioda beigās un ir stipri tumšāka un blīvāka.

Skujkoku un lapkoku koksne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lapkoku koksni dažreiz dēvē par cietkoksni, savukārt skujkoku koksni varētu nosaukt par mīkstkoksni. Lai gan vispārīgi tas ir pareizi, atsevišķu lapkoku koksne ir mīkstāka par skujkokiem. Koksnes cietumu nosaka pēc tā, cik viegli ir to zāģēt.

Aplieva un kodolkoksne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aplieva, arī gremzdi, ir jaunizveidojusies koksnes daļa, kas atrodas starp koksni un lūksni. Tā ir koksnes dzīvā daļa, pa kuru tiek pārvadītas kokam nepieciešamās vielas. Parasti aplieva ir gaišākā krāsā nekā kodolkoksne. Kodolkoksne ir koku un citu kokaugu vecākā, neaktīvā, kā arī centrālā koksne. Kodolkoksne uzņem eļļas, sveķus, tanīnu un citas vielas.

Iespaidotā koksne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Egles iespaidotā koksne

Zaru un stumbra noliekšanās rezultātā veidojās īpaša veida koksne, kas tiek saukta par iespaidoto vai reaktīvo koksni. Vispārīgi tā mēģina atgriezt koka stumbru vertikālā stāvoklī.

Māzeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja koksne veidojas punveida izaugums ar izlocītu šķiedru, tad veidojas tā sauktie māzeri. Māzeri parasti samazina kokmateriālu kvalitāti un vērtību.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R: Norden AB. 2001. 335. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]