Mariner 4
| Mariner 4 | |
 |
|
| KA veids | starpplanētu zonde |
| Organizācija: | NASA |
| Starta datums | 28.11.1964. 14:22 UTC |
| Starta vieta | Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija |
| Nesējraķete | Atlas Agena D |
| Beigu datums | 1967. gada 21. decembrī |
| NSSDC ID | 1964-077A |
| Masa | 260,68 kg |
| Enerģija | 170 W |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
Mariner 4 bija NASA starpplanētu zonde Marsa izpētei. Tā bija pirmā starpplanētu zonde, kas sekmīgi veica Marsa pārlidojumu un uz Zemi nosūtīja pirmos Marsa fotoattēlus.
Zondes uzdevums bija pētīt kosmosa telpas apstākļus ceļā no Zemes uz Marsu - šī informācija noderēja nākamajiem lidojumiem uz Marsu.
"Mariner 4" sastāvēja no astoņstūrainas pamatnes (127 centimetri pa diagonāli un 45 centimetrus augsta). Pie pamatnes tika piestiprinātas četras Saules baterijas (izvērstā stāvoklī zondes diametrs bija nepilni septiņi metri). Zondes augstums bija nepilni trīs metri.
Pēc "Mariner 4" starta sekmīgi notika aizsargvairoga atdalīšana (aizsargvairoga neatdalīšana izjauca Mariner 3 lidojumu). Apmēram pusstundu pēc starta, zonde iegāja orbītā ap Zemi un vēl pēc pusstundas "Agena D" tipa trešās pakāpes nesējraķete ievadīja "Mariner 4" orbītā uz Marsu. Pēc nepilniem astoņiem mēnešiem "Mariner 4" pārlidoja Marsu (1965. gada 14. un 15. jūlijs) 1965. gada 14. jūlijā "Mariner 4" ieslēdza fotokameras un kopumā tika iegūts 21 fotoattēls. Kopumā "Mariner 4" nofotografēja nepilnu procentu no visas planētas virsmas. 1965. gada 15. jūlijā zonde atradās vistuvāk planētai - 9 846 kilometri no Marsa virsmas. Visi fotoattēli tika ierakstīti īpašā lenšu magnetofonā un pēc Marsa pārlidojuma zonde pārslēdzās datu pārraides režīmā. Datu pārraide turpinājās līdz pat 3. augustam un zonde visus fotoattēlus nosūtīja divreiz, lai nodrošinātos pret dažādām kļūdām, kuras izraisītu radiotraucējumi. Sakari ar zondi tika uzturēti līdz 1965. gada 1. oktobrim, kad nezināmu iemeslu dēļ sakari pārtrūka, taču 1967. gada beigās izdevās uztvert vājus signālus no zondes. Zondes mikrometeorītu sensors bija reģistrējis diezgan ievērojamus trāpījumus un šie mazie triecieni bija mazliet izmainījuši zondes kursu un ātrumu. 1967. gada 21. decembrī sakari tika pazaudēti pavisam.
Pateicoties "Mariner 4", zinātnieki uzzināja, ka Marsu klāj krāteri un tas izskatās līdzīgs Mēnesim (vēlāk gan noskaidrojās, ka Marss tomēr nav tik bagātīgs ar krāteriem - "Mariner 4" bija nofotografējis diezgan senu Marsa rajonu). Ar šo fotogrāfiju saņemšanu izbeidzās visas iepriekšējās spekulācijas par tēmu - "Dzīvība uz Marsa" - jo bija redzams, ka planēta ir pilnīgs tuksnesis, kurā nekas dzīvs nespēj eksistēt.
