Reaktīvās kustības laboratorija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
JPL logo
JPL komplekss Pasadenā. NASA/JPL-Caltech attēls
JPL misiju vadības telpa. NASA/JPL-Caltech attēls

Reaktīvas kustības laboratorija jeb Jet Propulsion Laboratory (JPL) ir NASA pētniecības centrs, kas izvietots Pasadenā un La Cañada Flintridge Kalifornijā, ASV, netālu no Losandželosas. To pārvalda Kalifornijas tehnoloģiju institūts. Laboratorija nodarbojas ar NASA bezpilota kosmisko aparātu konstruēšanu un apkalpošanu. Plašāk zināmie pašreizējie projekti ir Cassini-Huygens misija uz Saturnu, Mars Reconnaissance Orbiter un Spicera kosmiskais teleskops.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

JPL darbības pirmsākumi meklējami 1930. gados, kad Kalifornijas tehnoloģiju institūta studenti sāka eksperimentus ar raķešdzinējiem. Starp viņiem bija Frenks Malina, Velds Arnolds, Apollo Smits, Cjaņs Sjueseņs, Džeks Persons un Edvards Formens. Pirmoreiz "Reaktīvās kustības laboratorijas" nosaukums parādījies dokumentā, ar kuru Cjaņs ar vēl diviem biedriem vērsās pie ASV armijas par vajadzību izstrādāt raķetes, ar kurām varētu atbildēt uz Vācijas V-2 raķeti. Otrā Pasaules kara laikā ASV Armijas gaisa spēki pasūtīja JPL analizēt vācu V-2 raķetes, kā arī veikt citus darbus kara vajadzībām. Pēc šiem pētījumiem laboratorija izveidoja Corporal raķeti. Šis projekts vēlāk attīstījās par Sergeant raķeti.

1958. gadā JPL tika pievienota jaundibinātajai Nacionālajai aeronautikas un kosmosa administrācijai (NASA), un laboratorija sāka nodarboties ar bezpilota kosmiskajiem aparātiem. JPL inženieri uzkonstruēja un izgatavoja Explorer — pirmos ASV pavadoņus. Vēlāk, Apollo programmas sagatavošanas ietvaros tika realizētas Mēness zonžu programmas: Ranger un Surveyor. Laboratorija ievadīja ASV starpplanētu pētījumus ar Mariner misijām uz Venēru, Marsu un Merkuru. 1970. gados JPL realizēja komplicētas Viking misijas uz Marsu un Voyager lidojumus uz Saules sistēmas ārējām planētām (Jupiteru, Saturnu un tālāk). 1990. gados tika veikts Magellan zondes lidojums uz Venēru, Galileo Jupitera pētījumi, kā arī sākti plašāki Marsa pētījumi (Mars Pathfinder un Mars Global Surveyor).

Misijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemāk uzskaitītas nozīmīgākās misijas, kurās JPL piedalījusies.[1]

Direktoru saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Teodors fon Karmans (Theodore von Kármán), 1938. — 1944.
  • Frenks Malina (Frank Malina), 1944. — 1946.
  • Luijs Dans (Louis Dunn), 1946. — 1954. gada 1. oktobris.
  • Viljams Pikerings (William Hayward Pickering), 1954. gada 1. oktobris — 1976. gada 31. marts
  • Brūss Marijs (Bruce C. Murray), 1976. gada 1. aprīlis — 1982. gada 30. jūnijs
  • Lū Allens (Lew Allen, Jr.), 1982. gada 22. jūlijs — 1990. gada 31. decembris
  • Edvards Stons (Edward C. Stone), 1991. gada 1. janvāris — 2001. gada 30. aprīlis
  • Čārlzs Elači (Charles Elachi), no 2001. gada 1. maija [2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

JPL mājaslapa