Mariner 9

Vikipēdijas lapa
Mariner 9
Mariner 9
KA veidsstarpplanētu zonde
OperatorsNASA, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
IzgatavotājiJPL, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Starts30.05.1971. 22:23:04 UTC
Starta vietaKanaverala LC-36B Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NesējraķeteAtlas Centaur-SLV-3C
Aktivitātes beigas27.10.1972.
Darbības ilgums1 gads, 4 mēneši, 27 dienas
NSSDC ID1971-051A
SCN05261
Masa997,9 kg
Enerģija500 W
Orbītas elementi
Centr. ķermenisMarss
Slīpums64,4
Periods719 minūtes
Apoapsīda16 860
Periapsīda1 650
Orbītā ieiešanas datums14.11.1971. 00:42:00 UTC
Programma Mariner
IepriekšējaisNākamais
Mariner 8Mariner 10

Mariner 9 bija paredzēts, kā Mariner 8 pārinieks, taču Mariner 8 starts neizdevās. Mariner 9 startēja 1971. gada 30. maijā un 13 minūtes pēc starta aparāts jau bija atdalījies no trešās raķešpakāpes un ievadīts orbītā uz Marsu. Pēc 167 dienām, 1971. gada 14. novembrī, Mariner 9 iegāja orbītā ap Marsu, tā kļūstot par pirmo aparātu pasaules vēsturē, kas veiksmīgi iegājis orbītā ap kādu citu planētu.

Mērķis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mariner 9 tika izstrādās ar mērķi turpināt Marsa atmsofēras pētījumus, kurus iesāka Mariner 6 un Mariner 7, kā arī kartēt vismaz 70% no planētas virsmas, kā arī pētīt abus Marsa pavadoņus. Uz aparāta tika uzstādīts arī infrasarkano staru radiometrs ar mērķi novērot iespējamo planētas vulkānismu.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mariner 9 apriņķoja Marsu reizi 12 stundās un regulāri nodibināja sakarus ar Goldstounas tālo sakaru antenu. Marsa virsmas fotografēšanu iztraucēja Marsa putekļu vētra, kas bija sākusies jau 1971. gada 22. septembrī – putekļu vētra izvērtās tik liela, ka vēsturē iegāja kā milzīgākā cilvēku novērotā Marsa putekļu vētra. Vētra bija tik liela, ka Mariner 9 nespēja izšķirt virsmas detaļas, izņemot augstāko kalnu – Olimpa un Tharsis vulkānu virsotnes. Vētra beidzās decembra sākumā un aparāts varēja sākt Marsa virsmas kartografēšanu. Mariner 9 ievāca datus par Marsa virsmas uzbūvi un sastāvu, kā arī pētīja dinamisko Marsa atmosfēru. Pirmo reizi tika nofotografēti Marsa pavadoņi Foboss un Deimoss, polārās cepures un Marinera ieleja. "Mariner 9" ieguva 7329 attēlus, kuri aptvēra 85 % Marsa virsmas.

Aparāts darbojās līdz 1972. gada 27. oktobrim, kad beidzās aparāta orientācijai nepieciešamie slāpekļa gāzes krājumi. Mariner 9 visdrīzāk vēl aizvien riņķo ap planētu, bet 2022. gadā tam būtu jāsadeg Marsa atmosfēras augstākajos slāņos.