Lielais Munameģis
| Lielais Munameģis | |
|---|---|
| |
.png)  Lielais Munameģis |
|
| Augstums | 317,4 m v.j.l. |
| Atrašanās vieta | Igaunija |
| Augstiene | Hānjas augstiene |
 Lielais Munameģis Vikikrātuvē
| |
Lielais Munameģis (igauņu: Suur Munamägi) ir paugurs Igaunijas dienvidaustrumos, Hānjas augstienē Veru apriņķī. Tas ir augstākais punkts Igaunijā un Baltijas valstīs — tā augstums ir 317,4 metru virs jūras līmeņa. Kalna virsotnē atrodas skatu tornis ar platformu 346,7 metru augstumā, no kuras paveras skats apmēram 50 km rādiusā.[1]
Izcelšanās teika un etimoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kāda 1939. gadā Kodaverē pierakstīta teika liecina, ka Lielo Munameģi izveidojis Kalevipoegs — viņš gribējis atlaisties nosnausties pļavā, bet nav varējis atrast ērtu vietu, tāpēc pagalvim sarausis smiltis. Tajā vietā arī radies Munameģis,[2] bet vietās, kuras viņš izgulējis, radušies ezeri Munameģa apkārtnē.
Tulkojumā no igauņu valodas Suur Munamägi nozīmē Lielais Olu kalns. Nosaukums izriet no kalna formas salīdzināšanas ar olu, kas ir visai raksturīga vēsturiskajam Veru apriņķim — šajā apkārtnē konstatēti vismaz 19 dažādi Munameģi.[3]
Augstuma precizēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielā Munameģa augstuma mērījumi dažādos laikos ir bijuši atšķirīgi. 20. gadsimta 30. gadu topogrāfiskajās kartēs atzīmētais paugura augstums ir 316,8 m, bet gadsimta vidū veiktajos mērījumos tā augstums palielinājās līdz 318,1 m.[4]
2013. gadā veiktajos Igaunijas aerolāzerskenēšanas (LIDAR) apsekojumos tika konstatēts, ka Lielā Munameģa augstums ir 317,4 m.[5]
Skatu tornis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Munameģa virsotnē bijuši vairāki skatu torņi. Pirmais zināmais novērošanas tornis tajā uzcelts 1812. gadā pēc krievu virsnieku pavēles, kad Igauniju apdraudēja Napoleona karaspēka iebrukums.[6] Leģenda vēsta, ka tornis bijis tik augsts, ka maldinājis jūrā esošos kuģus, tāpēc ticis nojaukts.
1870. gadā 8 metrus augstu koka torni Munameģī uzcēla vietējais krodzinieks. Tornī vienlaicīgi varēja atrasties 4-5 cilvēki, un apkārtējie koki aizsedza ainavu, tāpēc vietējie iedzīvotāji nolēma celt jaunu torni. Jaunais tornis tika celts uz iepriekšējā torņa pamatiem un sasniedza 12 metru augstumu, taču tas ticis nopostīts Pirmā pasaules kara laikā.[7]
Ceturto koka torni uzcēla trīs mēnešu laikā 1925. gadā. Tika labiekārtota arī torņa apkārtne — izveidoti gājēju celiņi, sakopts mežs, ierīkoti soliņi torņa tuvumā. Jaunā torņa augstums bija 17 metri, un to svinīgi atklāja 1925. gada 19. jūnijā. Drīz vien kļuva skaidrs, ka tornis joprojām ir par zemu, un koka konstrukcija ātri bojājas, tāpēc tika pieņemts lēmums būvēt jaunu torni no dzelzsbetona. Tā augstums bija 25,7 metri un tas bija gatavs nodošanai ekspluatācijā 1939. gadā. Vasarā plānotā torņa svinīgā atklāšana nenotika saspringtās Eiropas politiskās situācijas dēļ.[8]
Otrā pasaules kara laikā tornis cieta maz, tā kapitālais remonts tika veikts 1955. gadā. 1969. gadā tornim tika uzcelts papildu stāvs, un tā augstums palielinājās līdz 29,1 metram. 2005. gadā tornī tika izbūvēts lifts.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Suure Munamäe (Lielā Munameģa) skatu tornis, Igaunija». Visitestonia.com (latviešu). Skatīts: 2019-02-12.
- ↑ «Kalevipoeg - Sängid». www.folklore.ee. Skatīts: 2019-02-12.
- ↑ Eesti kohanimeraamat. Tallinn. 631. lpp. ISBN 9789985796757. OCLC 958470233.
- ↑ «VE: Eesti mäed (Taavi Pae järgi) - www.virumaa.ee». www.virumaa.ee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-09. Skatīts: 2019-02-12.
- ↑ «TÄISMAHUS: Uudse lasertehnikaga mõõtmine viis Suurelt Munamäelt meetri». Eesti Ekspress. 1362969007. Skatīts: 2019-02-11.
- ↑ Eesti maastikud. Tallinn : Eesti Raamat. 1984. 169. lpp.
- ↑ «Piiri Talu». www.piiritalu.ee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-15. Skatīts: 2019-02-12.
- ↑ «Suur Munamägi | Vēsture un leģenda» (lv-LV). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-21. Skatīts: 2019-02-12.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielais Munameģis.